Kanādas Vēža asociācija (CSS) aicina veselības politikas veidotājus atbalstīt kolorektālā vēža skrīningu sākt no 45 gadu vecuma, nevis 50, kā tas ir šobrīd. Šo lūgumu atbalsta arvien spēcīgāka pierādījumu bāze par gados jaunu kolorektālā vēža gadījumu pieaugumu sabiedrībā.
Apmēram 8-22 % no krūts vēža gadījumiem tiek atklāti III un IV stadijās, kaut arī ir pieejamas advancētas skrīninga iespējas atklāt vēzi tā sākotnējā posmā. Populācijas pētījumā Zviedrijā noskaidrots, vai sievietēm, kas neierodas uz savu pirmo mamogrāfijas skrīningu ir augstāks ilgtermiņa risks sliktai skrīninga līdzestībai un krūts vēža iznākumam.
Kaut gan Latvijā aug skrīningu apmeklētāju skaits, teju piektā daļa jeb 19% aptaujāto nezina, kurus no vēža skrīningiem apmaksā valsts, liecina Slimību un profilakses centra (SPKC) septembrī veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.
Prostatas vēzis šobrīd ir visbiežāk diagnosticētā onkoloģiskā slimība vīriešiem. Šā pētījuma mērķis bija salīdzināt pamata epidemioloģiskās prostatas vēža īpašības Eiropas populācijā, izvērtējot sijājošās diagnostikas iniciatīvu ietekmi.
Viltus pozitīvi mammogrāfijas izmeklējumi var atturēt sievietes no turpmākām pārbaudēm. Bet skrīninga programmas saglabāšana saskaņā ar grafiku joprojām ir svarīgākais nosacījums vēža agrīnai atklāšanai.
Aizkuņģa dziedzera duktāla adenokarcinoma (DA) ir nāvējoša slimība ar pieaugošiem sastopamības rādītājiem. Liela daļa aizkuņģa dziedzera DA ir neārstējamas tās atklāšanas brīdī, bet tajā pašā laikā vispārējās populācijas sijājošā diagnostika arī netiek rekomendēta. Augsta riska indivīdu uzraudzība varētu palīdzēt vēzi konstatēt agrīnāk, bet ieguvumi no šādas intervences nav līdz šim vērtēti.
Janvāris visur pasaulē ir Dzemdes kakla vēža modrības mēnesis (Cervical Cancer Awareness Month). Latvijā Dzemdes kakla vēža modrības mēnesis notiek ar lozungu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!”, aicinot veikt valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi un jauniešu vakcināciju pret šā vēža izraisītāju – cilvēka papilomas vīrusu. To organizē Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību.
ASV publicētas rekomendācijas kolorektālā vēža skrīningu sākt jau no 45 gadu vecuma pacientiem ar vidēju risku. Lielā daļā pasaules valstu skrīnings tiek sākts 50 gadu vecumā, t.sk. arī Kanādā. Lai noskaidrotu, kādu ietekmi agrīna kolorektālā vēža sijājošā diagnostika atstāj uz vēža sastopamības, mirstības un izmaksu rādītājiem Kanādā, veikts mikrosimulācijas pētījums OncoSim platformā.
Zemas devas datortomogrāfija (DT) kā plaušu vēža skrīninga metode pierādījusi sevi kā noderīga metode mirstības samazināšanā agrīni atklāta vēža gadījumā. Tāpat arī tiek ziņots par citām klīniski nozīmīgām atradnēm zemas devas DT izmeklējuma laikā, taču līdz šim nevienā pētījumā tās nav apkopotas un aprakstītas.
Ieguvumi no kolorektālā vēža skrīninga uzkrājas vidēji 10–15 gadu laikā. Šā brīža sijājošās diagnostikas rekomendācijas katrā valstī nedaudz atšķiras, taču pastāv rekomendācijas turpināt kolorektālā vēža skrīningu arī pēc 75 gadu vecuma, ja seniors ir ar labu veselību. Lai noskaidrotu, cik lietderīgi ir veikt kolonoskopiju resnās zarnas vēža skrīninga nolūkos pacientiem virs 75 gadu vecuma ar paredzamo dzīvildzi zem 10 gadiem, tika veikts kohortas pētījums.
Šogad no maija līdz septembrim melanomas pacientu atbalsta biedrība "Soli priekšā melanomai" jau trešo gadu organizēja izglītojošu kampaņu ādas vēža agrīnai diagnostikai un profilaksei, īstenojot vairākas aktivitātes. Noslēdzoties kampaņai, nosūtītas prasības Veselības ministrijai, NVD un SPKC.
Šā sistemātiskā pārskata un meta–analīzes autori meklēja atbildi uz jautājumu – vai Covid–19 pandēmija ir saistīta ar vēža sijājošās diagnostikas samazinājumu pasaulē?
No šī gada 1. jūlija Latvijā tiek ieviesta jauna valsts apmaksātā dzemdes kakla vēža skrīninga metode sievietēm vecumā no 30 gadiem kas ļauj noteikt cilvēka papilomas vīrusa jeb CPV klātbūtni organismā, ziņo Nacionālais veselības dienests.
Vēl arvien domas dalās par prostatas vēža skrīninga nepieciešamību, jo iespējamie mirstības vai dzīves kvalitātes ieguvumi ne vienmēr ir lielāki par draudiem un pārmērīgu diagnostiku un ārstēšanu.
Hipotireoze pasaulē skar aptuveni 10 miljonus cilvēku, palēninot pacienta kognitīvos un metaboliskos procesus. Visbiežākie hipotireozes iemesli ir autoimūns tireoidīts, veikta tireoīdektomija, saņemta radioaktīva joda terapija. Šiem pacientiem lielākoties mūža garumā nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība gan klīnisko simptomu, gan laboratorisko rādītāju izvērtēšanā.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Pacients sūdzas par sāpēm, nogurumu, elpas trūkumu vai citiem fiziskiem simptomiem, taču izmeklējumi nesniedz skaidru atbildi — iespējams, jādomā par somatoformiem traucējumiem. Vai cita situācija — līdzās hroniskai, somatiskai slimībai parādās psihiski simptomi. Abos gadījumos mijiedarbojas ķermenis un psihe. Kā izvairīties no pacientu futbolēšanas, hiperdiagnostikas, bet, strādājot kā komandai, atvieglot pacienta ciešanas un uzlabot viņa dzīves kvalitāti?
Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
