Pieaugot kolorektālā vēža sastopamībai jaunu pacientu vidū, svarīgi identificēt modificējamos riska faktorus, lai procesu novērstu. Šajā pētījumā skaidroja, vai alkohola patēriņš saistīts ar augstāku kolorektālā vēža risku jaunu pacientu (līdz 50 gadu vecumam) vidū un vai novērojamas atšķirības starp dzimumiem un audzēja lokalizācijā.
Nepieciešamā palīdzība mājās onkoloģiskam pacientam un viņa ģimenei var būt gan fiziska aprūpe (palīdz nodrošināt sociālais dienests), garīga (palīdz nodrošināt kapelāns vai garīdznieks), psihoemocionāla (palīdz nodrošināt ārsts psihoterapeits vai psihologs), medicīniska (ģimenes ārsts, medicīnas māsa, kas darbojas pēc paliatīvās aprūpes principiem).
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Invazīvās radioloģijas nodaļā jau no šī gada februāra ir ieviesta un tiek lietota inovatīva ārstēšanas metode - balonizpletošo bioloģiski noārdāmo žultsvadu stentu perkutāna ievadīšana, kas tiek lietota ārstējot pacientiem labdabīgu žultsvadu sašaurinājumu un/vai pēcoperācijas žultsvadu/zarnu savienojumu (anastomožu) sašaurinājumus.
Primāras sarkomas galvas un kakla rajonā ir retas: 4—10 % no visiem galvas un kakla audzējiem. [1] Sinoviālas sarkomas galvas un kakla rajonā ir vēl retāk — tikai 5—10 % no visiem sinoviālo sarkomu gadījumiem. [2] Radikāla ķirurģiska audzēja ekscīzija joprojām ir galvenā lokalizētas slimības ārstēšanas metode, taču operācijas apjoms var izraisīt ievērojamu mirstību, funkcionālus traucējumus un ietekmēt pacienta dzīves kvalitāti.
Žurnālā JAMA Oncology publicētā pētījuma rezultāti liecina, ka 20 gadu laikā ir vairāk nekā dubultoties vēža pacientu skaits, kuri ziņo par funkcionāliem ierobežojumiem.
Pārmērīga cukura lietošana saistīta ar dažādiem riska faktoriem – aptaukošanos, diabētu, kardiovaskulāro slimību risku, hiperurikēmiju, ektopisku tauku akumulāciju, kariesu un dažu vēžu attīstību. Šā pārskata mērķis bija apkopot šobrīd pieejamos pierādījumus cukura kaitīgajai ietekmei uz veselības iznākumiem, izvērtējot potenciālo pētījumu ticamību un neobjektivitātes risku.
Zinātniskajā sēdē “Latvija ceļā uz dzemdes kakla vēža izskaušanu” pulcēja aptuveni 200 nozares profesionāļu, lai pārrunātu dzemdes kakla vēža preventīvo pasākumu efektivitāti un jaunākās diagnostikas un ārstēšanas iespējas. Zinātnisko sēdi atklāja un tajā piedalījās arī Valsts prezidenta kundze un ginekoloģe Andra Levite, runājot par Pasaules Veselības organizācijas stratēģiju dzemdes kakla vēža izskaušanai pasaulē.
Ieguvumi no kolorektālā vēža skrīninga uzkrājas vidēji 10–15 gadu laikā. Šā brīža sijājošās diagnostikas rekomendācijas katrā valstī nedaudz atšķiras, taču pastāv rekomendācijas turpināt kolorektālā vēža skrīningu arī pēc 75 gadu vecuma, ja seniors ir ar labu veselību. Lai noskaidrotu, cik lietderīgi ir veikt kolonoskopiju resnās zarnas vēža skrīninga nolūkos pacientiem virs 75 gadu vecuma ar paredzamo dzīvildzi zem 10 gadiem, tika veikts kohortas pētījums.
Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla virzītais 12 755 Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums “Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm” 2022. gadā saņēma budžeta finansējumu. Kādi ir dati par krūts rekonstrukcijas programmu?
Standarta pirmās līnijas ķīmijterapija endometrija vēža gadījumā ir paklitaksels kombinācijā ar karboplatīnu. Līdz šim nav noskaidrots, vai pembrolizumaba pievienošana ķīmijterapijai varētu sniegt kādu klīnisku ieguvumu.
Mijklibošana ir bieži sastopama perifēras artēriju slimības manifestācija, kas norāda uz aterosklerotisku apakšējo ekstremitāšu artēriju stenozi. Viens no atslēgas faktoriem saistīts ar nepietiekamu asinsapgādi un cirkulāciju skartajā zonā, — sāpes attīstās fiziskas slodzes laikā un norimst miera stāvoklī. Jāņem vērā, ka šiem pacientiem ir paaugstināts risks saīsinātai dzīvildzei, kas pamatā saistīts ar paralēli noritošu koronāru sirds slimību. [1]
Statīnu efektivitāte un drošums kardiovaskulāro notikumu primārajā profilaksē, kā arī to ietekme uz dzīves ilgumu bez invaliditātes gados vecākiem cilvēkiem joprojām nav pilnībā skaidra.
Bronhektāzes dažkārt šķiet kā “piemirstā” plaušu slimība — diagnoze, kuru pneimonologi spēj noteikt, bet kura citās specialitātēs nereti netiek atpazīta vai tiek sajaukta ar krietni populārākām akūtām vai hroniskām plaušu slimībām, kā pneimoniju, astmu vai hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS). Tomēr bronhektāzes ir sastopamas biežāk, nekā agrāk tika uzskatīts, un bronhektātiskās slimības paasinājumu radītais slogs gan pacientam, gan veselības aprūpes sistēmai ir vērā ņemams.
Ja agrāk informācija par slimībām tika saņemta ārsta kabinetā, tad mūsdienās pirmā sastapšanās ar veselības jautājumiem bieži notiek digitālajā vidē. Pētījumi liecina, ka arvien biežāk pacienti mākslīgā intelekta (MI) rīkus izmanto informācijas meklēšanai, simptomu izvērtēšanai, sagatavošanās procesam pirms ārsta konsultācijas un emocionāla atbalsta gūšanai. [1; 2; 20]
Primāra hiperparatireoze (PHPT) klīniskajā praksē ir bieži sastopama un ir atbildīga par skeleta un nieru bojājuma attīstību, Kaut arī paratireoīdektomija var novērst šo komplikāciju attīstību, daudzu pacientu pārvaldība tiek vadīta novērojot. Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt PHTP radītu orgānu bojājumu biežumu un attīstības laiku.
