Jau divdesmit divus gadus Latvijas Olimpiskās vienības galvenā ārste LĪGA CĪRULE rūpējas par valsts labākajiem sportistiem, lai viņi varētu gan sekmīgi trenēties, gan startēt un gūt panākumus pasaules mēroga sacensībās. Olimpiskās spēles šovasar Parīzē būs divpadsmitās šāda mēroga sacensības, kurās līdz ar sportistiem piedalīsies sporta ārste Līga Cīrule, nepārprotami skaidri atzīstoties: “Sports un sporta medicīna ir mana sirdslieta, mana dzīve.”
XXIII ziemas olimpiskās spēles notiks Korejas Alpos — Phjončhanā, 180 kilometru attālumā no Dienvidkorejas galvaspilsētas Seulas. No 9. līdz 25. februārim pasaules spēcīgākie atlēti sadalīs 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos. Latvijas olimpiešiem līdzi dosies četri sporta ārsti un četri fizioterapeiti.
Bobslejs lielā mērā ir komandas sporta veids. Tātad Sočos mūsu četrinieka izcīnītajā olimpiskajā sudrabā ir kāds grams dārgā metāla, kuru nopelnīt palīdzējis arī jaunais sporta ārsts JĀNIS KAUPE.
Sportisti jau kopš antīkās kultūras laikiem mūžu ziedojuši visaugstāko sportisko rezultātu sasniegšanai. Taču tikpat ilgi meklējuši arī vieglākos ceļus uzvaras izcīnīšanai.
KRISTĪNE MATUKA Vidzemes slimnīcas Rehabilitācijas centrā apmēram gadu bija nostrādājusi par fizioterapeiti, kad centra vadītāja Dr. Ārija Zvaigzne viņu aicināja par līdzbraucēju uz Pērnavu: “Skatīsim SPA!” Jā, Kristīne zināja — notiek sarunas, jo ir sapnis par mūsdienīga rehabilitācijas centra būvi pie slimnīcas. Bet kāpēc ceļā aicina viņu?… Tagad jau teju piecus gadus viņa vada vienu no Latvijā modernākajiem Rehabilitācijas centriem, kas Vidzemes slimnīcā atvērts pirms diviem gadiem.
Svarcelšana ir olimpiskais sporta veids, kurā sportista sniegumu nosaka ne tikai absolūtais spēks, bet arī spēja šo spēku ļoti īsā laikā pārvērst maksimālā jaudā un precīzi koordinētā kustībā. Raušanā un grūšanā nepieciešama apakšējo ekstremitāšu, gūžas un stumbra muskulatūras eksplozīvā spēka darbība, vienlaikus saglabājot augstu kustības tehnisko kontroli un stabilitāti virs galvas pozīcijā. Tādēļ svarcelšana attīsta ne tikai muskuļu spēku, bet arī neiromuskulāro koordināciju, kustību ātrumu, līdzsvaru, mobilitāti un spēju efektīvi pārnest spēku caur visu ķermeņa kinētisko ķēdi. [1]
Laikā, kad arvien biežāk un skaļāk izskan bažas par Latvijas iedzīvotāju novecošanos un vidējā vecuma rādītāja neatlaidīgu pieaugumu, rodas ne tikai eksistenciāli jautājumi, bet jāaizdomājas par sabiedrības dzīves kvalitāti un darba spējām, ko līdz ar vecuma pieaugumu tiešā veidā ietekmē arī slimību izplatība, tai skaitā dažādas balsta un kustību aparāta slimības. Latvijā locītavu problēmas ir viens no galvenajiem ilgstošu sāpju un ierobežotas mobilitātes cēloņiem.
Mūsdienās jebkurš klīnicists sastopas ar multimorbīdiem pacientiem. Gan ģimenes ārsti, gan citi speciālisti ikdienā bieži redz pacientu, kam ir vairākas slimības dažādās orgānu sistēmās un diemžēl nepieciešama polifarmācija. Kardiovaskulārās slimības ir nozīmīgs sabiedrības veselības slogs gan Latvijā, gan pasaulē, un primāra un sekundāra profilakse ar statīniem ir indicēta plašam pacientu lokam. Dažbrīd rodas jautājums — vai šīs konkrētās slimības gadījumā statīnu lietošana būs droša?
Ja agrāk informācija par slimībām tika saņemta ārsta kabinetā, tad mūsdienās pirmā sastapšanās ar veselības jautājumiem bieži notiek digitālajā vidē. Pētījumi liecina, ka arvien biežāk pacienti mākslīgā intelekta (MI) rīkus izmanto informācijas meklēšanai, simptomu izvērtēšanai, sagatavošanās procesam pirms ārsta konsultācijas un emocionāla atbalsta gūšanai. [1; 2; 20]
