Latvijas medicīnā netrūkst anekdotisku paradoksu, tiesa, tie gan visbiežāk nav smieklīgi, jo ir pietiekami skarbi. Šādas pārdomas raisīja arī fakti, ko Valsts prezidenta Valda Zatlera iniciētajā veselības aprūpes ekspertu diskusijā par veselības aprūpes ilgtermiņa attīstību pauda Valsts kontroliere, ekonomists, sabiedriskās domas pētnieks, ārsti.
Beidzot tas ir noticis – balta sniega vietā baltajam halātam ticis vismaz baltais PR vai, vienkārši sakot, pozitīva informācija. Jau krietnu laiku runāts – cik svarīgi būtu spodrināt ārsta, medicīnas personāla, iestādes tēlu, ka sabiedrībai nepieciešams zināt par sasniegumiem, mediķu darba pozitīvajiem rezultātiem, vienkārši par grūto, bet uz rezultātiem orientēto ikdienu medicīnas nozarē, nevis nemitīgi sekot sliktajām ziņām.
Janvārī par visskaļāk apspriesto atkal kļuva aplokšņu lieta. Zinot to, ka pavasarī veselības ministram būs jārod risinājumi neoficiālajiem maksājumiem, un arīdzan to, ka valdības vadītājs Ivars Godmanis baidās, ka „neiznāks nekāda legalizācija”, turklāt viņš arī nesola, ka varētu diži pieaugt finansējums veselības aprūpei, un domā, sekošana algu paaugstināšanas pamatnostādnēm ir miglā tīta, jo „300 miljonus mēs nevarēsim samaksāt, jābūt godīgam, mēs nevarēsim izvairīties no zināmas pretstāvēšanas”, modelēsim, kādi varētu būt iespējamie scenāriji šajā ētisko dilemmu pārbagātajā jautājumā.
Gadu mija sabiedriski politiskajā arēnā bija padevusies visai aktīva. Bagāta ar dažādām atrakcijām. Lūk, viena no tām. Ģimenes ārsti un Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra sparīgi ņēmās vilkt bluķi (lasi - līgumus par primārās veselības aprūpes sniegšanu iedzīvotājiem)... katrs savā virzienā. Veselības ministrija apgalvoja, ka ģimenes ārsti jau tā tikuši pie lielākā kumosa, viņi saņemšot par 250-300 latiem mēnesī vairāk nekā pērn, kamēr paši ģimenes ārsti oponēja, ka valsts no viņiem pakalpojumu pērk par cenu, kas atbilst 60 procentiem no reālajām izmaksām. Beigu beigās bluķis tomēr izkustējās - atrodot iespēju ģimenes ārsta prakses reģistratoram paredzēto finansējumu no 40 latiem palielināt līdz 160 latiem un ģimenes ārstiem piekrītot līgumu parakstīt uz gadu piedāvāto piecu vietā.
Šim mēnesim vairāk nekā citiem piestāv stāsts par metamorfozēm. Lietus pilieni mākonī sasalst un nobirst sniegs. Un svētku sajūta ir tepat.Sāk griezties labdarības akciju ritenis. Lai arī reizumis nevar nepamanīt, ka to darbina komercijas motors, gribas noticēt, ka daudzos dzīves scenārijos tas kāda tumšā taustiņa vietā nospēlē balto.
Pēc trim gadiem mediķu trūkums Latvijā būs mērāms ne vairs simtos, bet jau tūkstošos... Ko darīt? Uz cilvēkresursu problēmām medicīnā Doctus piedāvā palūkoties no trim atšķirīgiem skatu punktiem: Veselības ministrijas, lokālas daudzprofilu slimnīcas vadītāja un jauna ārsta pozīcijas.
Veselības ministrija nule parakstījusi saprašanās memorandu par sadarbību ar Ķīnas Tautas Republiku. Brīnišķīgi jau – tautu draudzība, apmaiņas braucieni utt. Iespējams, tuvākajos gados politiķiem lieti noderēs arī šīs tālās valsts asprātīgā pieeja problēmu risināšanā. Piemēram, draudoši izsīkstot mediķu resursiem, pāra datumos medicīnas pakalpojumus varētu saņemt pāra skaitlī dzimušie, bet nepāra datumos ārstēšanās pienāktos nepārī dzimušiem?! Taču, ja nopietni, tad veselības aprūpes sistēma Latvijā atgādina kuģi, kurš peld, kur pašam patīk. Ignorējot brīdinošās bākugunis...
Ja turēsimies pie Veselības ministrijas cerīgā plāna – pensionējas tikai 15% ārstu un sāk strādāt 100% rezidentu –, tad 2010. gadā pietrūks 1 070 ārstu. Ja dzīve ritēs pēc bēdīgā plāna – pensionējas visi, kuri sasnieguši pensijas vecumu, un darbu uzsāk 90% rezidentu – pēc trim gadiem pietrūks teju 3 000 ārstu. Daudz! Ļoti...
Sabiedriski politiskā centra Providus forums Naudas aprite veselības aprūpē lieliski sasaucās ar fonu, kurā sabiedrība cītīgi apspriež korupciju tiesu varā. Pierimušās diskusijas par nelegālajiem maksājumiem medicīnā ir tikpat jūtīgas kā pirms dažiem mēnešiem, bet skaidra ceļa rādītāja, kurp doties, tā arī nav. Kāda tehnika vajadzīga, lai izmēztu veselības aprūpes potjomkina sādžu? Dažas replikas, atziņas, noklausītas politikas forumā.
Stāsts, ka medicīnas studijās nav konkursa, ka nenotiek gaišāko prātu atlase, jau pāris gadus nav spēkā. Situācija labojas, neskatoties uz to, ka valsts audzē budžeta vietu skaitu. Šogad Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas un Veselības aprūpes fakultātēs valsts apmaksā 594 vietas (par 108 vairāk nekā pērn), taču, kā rāda pieteikumu statistika, Medicīnas fakultātē studēt gribētāju skaits jau pirmajā uzņemšanas nedēļā pārsniedza iepriekšējā gada ciparus (uz 280 vietām saņemti 389 iesniegumu, un tie vēl nav pēdējie rezultāti).
