Laiku pa laikam sauklis “nauda seko pacientam” tiek izvilkts saulītē un pielaikots kādam jaunam modelim. Tā Veselības ministrijas darba grupa čakli strādājusi pie jauna laboratoro izmeklējumu apmaksas modeļa. Proti, valsts nav mierā, ka gada beigās makā izdilst pamatīgs caurums: slimnīcas ieņem kareivīgu pozu, paziņojot, ka visus līdzekļus iztērējušas un nesniegs neatliekamo palīdzību, tāpat arī laboratorijas pārtērē kvotu un gaida, ka valsts par pārstrādi samaksās. Nākamgad Veselības ministrija solījusies šādu situāciju nepieļaut.
Lai gan vārdu salikumu “strukturālās reformas” atveda Briseles starptautiskie aizdevēji jau 2008. gada nogalē un pirmās sāpīgās manipulācijas veselības aprūpē izjuta mazās slimnīcas pērnā gada pavasarī, lielie griezieni notika akurāt pirms gada.
Šim mēnesim, kad neatkarīgi no mūsu iegribām politiskie uzsaukumi tiks atritināti kā lipīgi mušpapīra rullīši un izkarināti uz afišu stabiem, autobusu sāniem, pieķepināti TV raidlaika minūtēm un avīžu rindiņām, piestāv modernā pasaka. Par mušu, kas ik dienu devās savās gaitās un reiz pieķepa mušpapīram.
Kāda ir riska robeža un cena medicīnā? Uzdrīkstēšanās, profesionālais izaicinājums, gadiem rūpīga gatavošanās un prasmereaģēt neordināri? Trīs viedokļi par mācībām “pēc kaujas” un to, ko gaidīt tuvākajā nākotnē. Un, protams, par gandarījumu – līdzīgu amerikāņu filmu izskaņai: “We did it – mēs to paveicām!”
Karstās atmosfēras frontes šovasar nepamet ne tikai Latvijas teritoriju, bet arī aptieku nozari. Farmācijas likuma 36. pants atnesis spēcīgu argumentu “krusu” un lobija parādību.
Augusts klāt. Bet kļūst arvien karstāks. Gaisotne sabiedriskajā telpā pamazām kļūst arvien nokaitētāka – pēc diviem mēnešiem būs klāt 9.Saeimas vēlēšanas. Veļas pulveru, biksīšu ieliktnīšu un automašīnu reklāmas vietu televīzijā uzkrītoši sāks pārņemt politiskie slavinājumi un nopēlumi. Pirmie mēģinājumi jau ir. Un pirmie kampaņas skandāli arīdzan. Diemžēl – tajā iesaistot medicīnu un naudu.
Nule kā “noplūdis” neoficiāls ziņojums par slimnīcu skaita samazināšanu līdz desmit stacionāriem, kas nākotnē sniegs neatliekamo palīdzību. Melnraksts – saka ierēdņi. Slimnīcu vadītāji rauc pieri: ne pirmo reizi mūžā redz šādus melnrakstus. Veselības aprūpei melnrakstu versija ir normālais agregātstāvoklis. Ludzas slimnīca, perfekti aprīkojot operāciju un dzemdību zāles ar dažādām “ekstrām”, iebūvējot Schindler liftus, visur automātiskās durvis, palātas ekipējot ar jaunām gultām – un pat jauniem gružu spaiņiem, arī neticēja māsterplāna uzmetumiem. Tāpat Rīgas 1. slimnīcas mediķi domāja, ka Rīgas centrā viņi ir neaizvietojami...
Aprīlī aktualizējot Eiropas Pacientu tiesību dienu, Latvijas Pacientu ombuds informē, ka pērn sniedzis vairāk nekā 370 konsultāciju. Visvairāk par attieksmes, saskarsmes jautājumiem, kā arī par informācijas trūkumu.
Izcilajam krievu rakstniekam un ārstam Antonam Čehovam ir brīnišķīgs stāsts par cilvēku futrālī – grieķu valodas skolotāju Beļikovu, kurš pat tad, kad laiks bija labs, izgāja ar galošām kājās, lietussargu rokā un vatētu mēteli mugurā; lietussargs bija ielikts ietvarā, tāpat pulkstenis un nazis, šķita, ka pat viņa seja ir it kā ietvarā. Viņam bija tieksme radīt sev visapkārt kaut ko līdzīgu futrālim. Vai tāpēc, ka bail? Vai arī tāpēc, ka tā ir ērti? Futrāļa efekts ir arī viens no ne tik reti sastopamiem veselības aprūpes sistēmas simptomiem.
