Latvijā 29% iedzīvotāju, izvēloties medikamentus, priekšroku dod Latvijā ražotām zālēm, savukārt Lietuvā savas valsts medikamentus labprātāk izvēlas 34% iedzīvotāju, bet Igaunijā – 23%, tā secināts “GFK Custom Research Baltic” un portāla “Nozare.lv” pētījumā šā gada martā. “Izrādās, iedzīvotāji nemaz nav tādi vietējo ražojumu fani, kaut pašiem šķiet, ka mūs Latvijā ļoti labi atpazīst un novērtē,” spriež viens no Latvijas zāļu ražotāju flagmaņiem. Kāda ir Latvijas zāļu izgudrotāju un ražotāju vieta vietējā tirgū un kāds viņu potenciāls globālajā farmācijas tirgū?
Par to, vai zāļu reklāma palīdz tapt veselākiem vai gluži otrādi - slimākiem, vai tai jābūt socāli atbildīgai un kāda reklāma vispilnīgāk saniedz savu mērķi - uz "Doctus" 10 jautājumiem atbild reklāmas aģentūras !MOOZ radošais direktors Ēriks Stendzenieks.
Visu marta mēnesi norisēja kampaņa «Uzslavē labu servisu!». Tā Latvijā notika astoto gadu, starp 166 uzņēmumiem ar teju 2000 apkalpošanas vietām bija arī deviņi no veselības nozares (privātas klīnikas, BKUS, RSU un NVD e-pakalpojumi). Nav daudz. Kā novērtēt labu servisu medicīnā?
Ervīns Keišs ikdienā strādā par juristu Rīgā uzņēmumā - kā mēdz teikt dakteri, pie saimnieka - un paralēli pamatdarbam kā eksperimentu un hobiju izveidojis nelielu ambulatoru veselības aprūpes iestādi Jēkabpilī, jo pats ir cēlies no Jēkabpils. 80 kvadrātmetros uz maiņām strādā 14 ārsti.
Pārmaiņas ir “hronisks” stāvoklis. Būtu interesanti izmērīt, kā vidējais ārsts sadzīvo ar nemitīgām reorganizācijām, prasībām no “augšas”, tikko pieņemtu kārtību, kas jau tiek pārtaisīta.
Kā daudz diskutēto un neskaidro tarifu sistēmu mainīs DRG modelis, kā Nacionālajam veselības dienestam (NVD) nepakaļauties ārstu asociāciju līderu/ farmācijas industrijas lobijam par lielāku līdzekļu pārdali konkrētai nozarei/ medikamentiem un kāda ir valsts kapacitāte veikt izmaksu efektivitātes pētījumus, atbild NVD direktors MĀRIS TAUBE.
Nozares vektoru viegli uzminēt – ministra specialitāte/darbavieta. Vakcīnu ministre, laboratoriju ministrs, zāļu ministrs, nu arī – neauglības problēmu ministre…
Vēsturiski jau ar pirmajām reglamentējošām hartām tika noteikts, ka farmaceits nenodarbojas ar ārstniecību, savukārt ārsts – ar zāļu izsniegšanu. Lai arī sen un strikti sadalīti, kompetences lauciņi pašlaik pasaulē nedaudz mainās. Farmaceits sevi piesaka ne tikai kā zāļu izsniedzēju, bet daudz pilnasinīgāku primārās veselības aprūpes speciālistu. Kā paplašinās farmaceitiskās aprūpes robežas?
Toreiz, 1961. gadā, pirmais iespaids, pārkāpjot institūta Altonavas (tagad Ojāra Vācieša) ielā, slieksni, bija neliels mulsums. Pēkšņi atrados iespaidīgā, spilgti izteiktu indivīdu – personību vidē. Raiba, ne ar ko nesalīdzināma zinātnieku buķete. Varētu ieslīgt šo personību zinātniski pētnieciskā darba apcerē, uzskaitot viņu veiksmi, publicēto darbu nozīmību, skaitu, taču šādu faktu izklāsts ir enciklopēdijās. Piedāvāju Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta (LEKMI) darbinieku nelielu portretējumu, lai nākamās paaudzes varētu radīt vismaz aptuvenu priekšstatu par saviem priekštečiem – izcilām personībām.
