Kādas ir blefarīta izpausmes? Kas nosaka blefarīta attīstību un kāda ir pirmā palīdzība nekomplicēta blefarīta gadījumā? Uz praktiskiem jautājumiem atbild oftalmoloģe Kristīne Leimane.
1. Kādas ir blefarīta raksturīgās izpausmes un kā ģimenes ārstam blefarītu atšķirt no visai līdzīgiem sindromiem — konjunktivīta, sausās acs sindroma un citiem?
Pacients ar blefarītu var sūdzēties par niezi, smaguma sajūtu acīs, plakstiņu apsārtumu, dedzināšanas sajūtu, nepatiku pret gaismu, acu asarošanu no mazākā kairinājuma (gaismas, vēja). Var veidoties krevelītes pie skropstu pamatnes, vērojam salipušas skropstas — īpaši vecākiem cilvēkiem skropstas ir ar tādām kā pārsliņām, līdzīgi blaugznām. Pacienti stāstīs, ka acis grauž, mēdz būt neskaidra redze — brīžiem labāka, brīžiem sliktāka, izteikta iekaisuma gadījumā un niezes dēļ saberztām acīm starp skropstām vērojamas pat čūliņas. Sūdzības izteiktākas no rīta, akūtā stāvoklī simptomu kopa ir izteiksmīgāka nekā hroniskā stadijā.
Svarīgi atcerēties, ka blefarīts ir abu acu plakstu slimība. Nekad nebūs tā, ka vienam plakstiņam ir problēma un otram nav. Tā ir viena no svarīgām pazīmēm.
Blefarīts ir hroniska slimība, kas nav tikai pati par sevi. Tā vairāk aktivējas cilvēkiem, kuriem ir vēl citas problēmas: vispārējas slimības, piemēram, gremošanas sistēmas, arī ādas problēmas (seboreja, psoriāze) vai autoimūni procesi. Ar pacienta vecumu blefarīta risks pieaug.
Atšķirt no šīm slimībām ir izaicinājums. Arī konjunktivīta gadījumā būs redzams plakstiņu apsārtums, bet parasti konjunktivīts ir akūts, ir izdalījumi, sākas ar vienu aci, pēc laika (1—2 dienām) iesaistās otra acs. Jāatceras, ka konjunktivīts ir acs konjunktīvas iekaisums: acābols ir apsārtis, tūskains. Hroniska blefarīta gadījumā izteiktu acābola gļotādas kairinājumu nenovērosim.
Sausās acs sindroms ir liels izaicinājums, jo blefarīts un sausās acs sindroms ļoti bieži iet roku rokā. Principā strikti nodalīt šos stāvokļus ir diezgan grūti. Ļoti izteikts sausās acs sindroms var veicināt arī blefarīta attīstību.
2. Kādi ierosinātāji un veicinātājfaktori nosaka blefarīta attīstību?
Ir dažādi faktori, nereti pat vairāku faktoru kombinācija. No bakteriālām infekcijām visbiežākie ierosinātāji ir stafilokoki — Staphylococcus aureus. Kā otrs ierosinātājs jāmin skropstu ērcītes. Ir dažādi pētījumi, bet dati rāda, ka 50 % hroniska blefarīta gadījumu uz skropstām un Meiboma dziedzeros tiek atrasta Demodex ērcīte.
Kā veicinātāji jāmin ādas slimības — rozācija, seborejiskais dermatīts, psoriāze, varētu būt arī kontaktdermatīts, atopiskais dermatīts. No vispārējām slimībām — gastrīts, zarnu disbakterioze, cukura diabēts un jebkura situācija, kad attīstās novājināta imunitāte. Arī hormonālu izmaiņu fonā, menopauzē risks pieaug, turklāt zināms, ka menopauze ir riska faktors sausās acs attīstībai. Patoģenēzē sausās acs sindromu varam iedalīt trīs galvenajos veidos: samazināta asaru ražošana, asaru hiperosmolaritātes izmaiņas Meiboma dziedzeru disfunkcijas dēļ (bieži vien saistīta ar Demodex ērcīšu aktivizēšanos) un jauktais tips.
Riska faktors ir arī refrakcijas anomālijas, piemēram, nekoriģēts astigmatisms vai tuvredzība. Ja šādam cilvēkam ļoti intensīvi jāstrādā pie datora, tas ievērojami veicinās blefarīta attīstību. Esmu pieredzējusi, kā, koriģējot astigmatismu, bez īpašas terapijas izdodas novērst blefarīta simptomātiku.
Vēl jāmin nelabvēlīgi ārējie apstākļi (ķīmiskie tvaiki, putekļi, gaisa kondicionēšana), slikta higiēna (piemēram, nepietiekama kosmētikas noņemšana).
3. Ar kādām metodēm nosaka, ka plakstiņu iekaisuma pamatā ir Demodex ērcītes?
Blefarītu iedala priekšējā (skar plakstiņa priekšdaļu, skropstas, skropstu folikulus) un mugurējā (saistīts ar Meiboma dziedzeru disfunkciju). Atsevišķi vēl izdala Demodex blefarītu, seborejisko blefarītu, stafilokoku blefarītu. Vairāk tomēr gribu uzsvērt priekšējo un mugurējo, jo faktiski Demodex ērcītes ir normāls mūsu organisma iemītnieks, bet dažādu apstākļu dēļ tās aktivizējas. Ir divu veidu ērcītes — Demodex brevis, kas vairāk iedarbojas uz skropstu folikuliem un izraisa priekšējo blefarītu, un Demodex foliculorum, kas iedarbojas uz Meiboma dziedzeriem un veicina to disfunkciju.
Vai praksē es sūtu pacientu izmeklēties uz šīm ērcītēm? Nē. Un iemesls ir vienkāršs: ja ir blefarīts, statistiski ir ļoti liela iespēja šo ērcīti atrast un oftalmologam vienkāršāk apskatīties skropstas mikroskopijā.
Svarīgāk ir novērtēt sausās acs sindromu — diagnostikā aci krāsot ar fluorescīnu, novērtēt tās stāvokli, noteikt asaru plēvītes plīšanas laiku (BUT), veikt Širmera testu, izvērtējot bazālo asaru sekrēciju. Vēl der pavērot pacienta sejas, galvas ādu — ja tā taukaina, zvīņojas, ir iekaisuma zonas arī sejas ādā, uz deguna, uzacu rajonā, tas var liecināt par potenciālu Demodex klātieni.
Literatūrā minētas dažādas metodes, kā ērcītes saskaitīt, bet nav jēgas tam tērēt laiku un līdzekļus, jo aktīva blefarīta ar izčūlojumiem un/vai izdalījumiem gadījumā nozīmīgāk veikt iztriepi, lai saprastu, kāds mikroorganisms ir izraisītājs un kāda būtu antibiotiku jutība.
Ja ir plakstu malas problēmas un iekaisusi sejas āda, jāsadarbojas ar dermatologu, lai ārstēšana un diagnostika būtu mērķtiecīgāka.
4. Vai blefarīta ārstēšanas taktika ir stingri oftalmologa kompetencē? Tā kā ir grūti laicīgi nokļūt pie acu ārsta, varbūt tomēr jāiesaistās ģimenes ārstam.
Būtu ļoti pareizi, ka ģimenes ārsts un oftalmologs sadarbojas, jo ģimenes ārsts labāk pārzina pacienta vispārējo veselības stāvokli. Turklāt ģimenes ārsts var palīdzēt novērst un ārstēt vispārējas organisma slimības. Ģimenes ārsts nekad nenošaus greizi ar mākslīgo asaru terapiju vai homeopātiskiem acu pilieniem — tie palīdzēs gan blefarītam, gan sausās acs sindromam. Nepareiza taktika būtu uzreiz nozīmēt antibiotiķi kopā ar steroīdu pilienu veidā, īpaši gadījumā, ja nav skaidrs, vai tas ir tikai blefarīts, bet to bieži dara. Jāsāk ar vienkāršāku taktiku, pēc tam var ko pielikt klāt — tur vajadzētu oftalmologa konsultāciju.
5. Lūdzu, iepazīstiniet lasītājus ar standarta pirmo palīdzību nekomplicēta blefarīta gadījumā!
Ģimenes ārsta kompetencē ir vairākas rekomendācijas.
- Mākslīgās asaras. Blefarīta gadījumā iesakiet mākslīgās asaras, kas satur lipīdus un ir bez konservantiem, jo bieži iesaistīti Meiboma dziedzeru funkcijas traucējumi. Jālieto ne retāk kā divreiz dienā, lai novērstu traucējumus, kas saistīti ar graušanu, asarošanu un fotofobiju.
- Plakstiņu higiēna. Internetā lasāmi dažādi viedokļi. No veciem laikiem iesaka plakstus tīrīt ar bērnu šampūnu. Jā, to var darīt, bet tas ir kairinoši un ādu sausinoši, tāpēc labāk izvēlēties speciālus līdzekļus, kas aptiekās nopērkami bez receptēm: plakstu tīrāmās salvetes un geli, kas mitrina un nomierina plakstu. Svarīgi netīrīt ar vates kociņiem, vates plāksnītēm, jo vatē ir sīkas daļiņas, kas iekļūst acīs un izraisa jaunas problēmas. Mitrās speciālās salvetes var uztīt uz pirksta un maigi notīrīt plakstu malas, viegli parīvējot, pēc tam nekas nav jānoskalo ar ūdeni. Plakstu higiēna jāveic vismaz divreiz dienā. Internetā lasāms ieteikums likt siltas kompreses — ļoti uzmanīgi to īslaicīgi var darīt 2—5 minūtes. Jāuzmanās, jo mitra, silta vide palielina iekaisuma izplatīšanos. Tējaskoka eļļu arī min kā efektīvu līdzekli cīņā ar blefarītu, un tā ir dažu gelu sastāvā. Tīru, koncentrētu šo eļļu nedrīkst lietot — izraisīs apdegumu.
- Ievērot digitālo ierīču lietošanas patēriņu.
- Kamēr plaksts ir iekaisis, nedrīkst likt kontaktlēcas.
- Blakusslimību pārvaldība.
- Paasinājuma laikā nelietot kosmētiku.
- Uztura bagātinātāji — B grupas vitamīni, omega taukskābes, antioksidanti, piemēram, astaksantīns.
Nākamais solis — pacientu nosūta pie oftalmologa, kurš novērtē acu objektīvo stāvokli un ordinē papildu terapiju: kombinētos preparātus steroīds + antibiotiķis, bet dažkārt, ja ir ļoti izteikts iekšējais blefarīts, vērts apsvērt arī antibiotiķu perorālu lietošanu (tetraciklīnu grupa, azitromicīns). No jaunajām metodēm oftalmologa arsenālā ir termiskās pulsācijas ierīces, fotobiostimulācija, lāzerterapija.
6. Kā tiek skaidrota blefarīta nereti hroniskā gaita? Kādi ir ilgtermiņa riski, ja blefarītu neārstējam?
Blefarītu iespējams kontrolēt, bet ne pilnībā izārstēt. Jo vecāks cilvēks, jo lielāks risks, ka Demodex ērcīte ņems virsroku. Īpaši, ja ir higiēnas problēmas. Ja netiek kontrolēts vispārējais veselības stāvoklis, tad blefarīts ir viena no pazīmēm, kas parāda, ka nav kaut kas kārtībā. Ja ir iedzimta taukaina, seborejiska āda, tad šiem cilvēkiem vairāk uzmanības jāpievērš plakstu higiēnai. Arī mūsu dzīvesveids bieži vien nepalīdz. Digitālo ierīču lietošanā jāievēro pauzes ne retāk kā reizi divās stundās. Ja tas hroniski netiek darīts, tad ievērojami palielinās risks sausās acs sindroma attīstībai. Svarīgi kontrolēt blefarītu, ievērojot pareizu plakstiņu higiēnu un ārsta norādījumus, lai mazinātu paasinājumu biežumu un novērstu ilgtermiņa komplikācijas.
Neārstēta blefarīta gadījumā risku ir daudz. Vienkāršākais, piemēram, Meiboma dziedzera aizsprostošanās un izveidojies krusas grauds (chalazion), kas var iekaist un sastrutot vai iekapsulēties — tad tas jāoperē.
Vai arī veidojas iekaisums skropstu folikulos, aktivējoties stafilokokiem, — miežagrauds. Daži blefarīta veidi var pārvērsties par hronisku konjunktivītu. Ilgstoši neārstēts blefarīts un sausās acs sindroms var komplicēties ar redzes pasliktināšanos, radzenes bojājumu (var attīstīties iekaisums, keratīts, čūla).
