Kaulu lūzumi, hroniskas sāpes, invaliditāte un lielāka mirstība ir svarīgākās un nozīmīgākās osteoporozes sekas. Augšstilba kaula lūzumi osteoporozes dēļ visbūtiskāk ietekmē kā pacienta dzīves kvalitāti, tā arī veselību kopumā. [7 ] Eiropas Savienības dalībvalstīs osteoporozes radītais vispārējais slimības slogs, ko pielīdzina gadu skaitam, kas zaudēti sliktas veselības, invaliditātes vai priekšlaicīgas nāves dēļ, ir lielāks nekā citām neinfekcijas slimībām, piemēram, reimatoīdajam artrītam vai Parkinsona slimībai. [2 ] Pagarinoties iedzīvotāju dzīves ilgumam, palielināsies arī osteoporozes pacientu skaits. 2050. gadā augšstilba kaula lūzumu gadījumu skaits sievietēm palielināsies par 240%, vīriešiem - pat par 310%. [6 ] Latvija nav izņēmums osteoporozes sastopamībā, bet par osteoporozes un tās rezultātā notikušo lūzumu izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū jāveic pētījumi.
Jaunākie epidemioloģiskie dati
Lielākajā daļā pētījumu par osteoporozes incidenci un prevalenci netieši spriež pēc tās rezultātā notikušiem lūzumiem. [5 ] Ar osteoporozi slimo aptuveni 200 miljoni pacientu pasaulē. [4 ] Nacionālā Osteoporozes fonda (NOF) dati liecina, ka 10 miljoniem ASV iedzīvotāju diagnosticēta osteoporoze, bet 34 miljoniem atklāts samazināts kaulu minerālais blīvums. [5 ]
Kaulu lūzumu incidencei populācijā ir bimodāls raksturs ar diviem pīķiem dzīves laikā - gados jaunākiem pacientiem lūzumi biežāk notiek vīriešiem garajos stobra kaulos traumas rezultātā, bet gados vecāku pacientu grupā lūzumi biežāk notiek sievietēm osteoporozes dēļ. [8 ] Katru gadu osteoporozes dēļ ASV notiek 1,5 miljoni kaulu lūzumu. [5 ] Dienvideiropā kaulu lūzumi osteoporozes dēļ notiek septiņas reizes retāk nekā Ziemeļeiropas valstīs, piemēram, Norvēģijā. [1 ]
Tipiskās osteoporozes lūzumu vietas ir plaukstas locītavas pamatne, augšdelma kauls, mugurkaula skriemeļi, augšstilba kaula kakliņš un augšstilba kauls. Starptautiskā Osteoporozes fonda (SOF) dati liecina, ka ik trīs sekundes notiek kaulu lūzums osteoporozes dēļ. Katrai trešajai sievietei un katram piektajam vīrietim pēc 50 gadu vecuma iespējams kaulu lūzums dzīves laikā osteoporozes dēļ. [2 ]
Augšstilba kaula lūzumi osteoporozes rezultātā visbūtiskāk ietekmē veselības sistēmu kopumā, kā arī pacienta dzīves kvalitāti. [1 ]
30-50% pacientu pēc augšstilba kaula lūzuma zaudē neatkarību ikdienas aktivitātēs, 20-40% pacientu mirst nākamajā gadā pēc lūzuma, bet 10% no izdzīvojušajiem pacientiem pieredzēs kontrlaterālā augšstilba kaula lūzumu. [7 ]
Aktualitātes diagnostikā
Osteoporozes diagnozi pamato ar osteodensitometrijas jeb duālās enerģijas rentgena absorbciometrijas (DXA) rezultātiem. Pasaules Veselības organizācija (PVO) noteikusi, ka osteoporoze tiek diagnosticēta, ja DXAizmeklējumā kaulu minerālais blīvums ir lielāks par -2,5 standartnovirzēm pēc T skalas. [2 ] DXAir arī viens no veidiem, kā izvērtēt kaulu lūzuma risku osteoporozes rezultātā: kaulu minerālajam blīvumam samazinoties par vienu standartnovirzi, lūzumu risks pieaug 1,4-2,6 reizes. Lai arī DXAir svarīgs un viegli iegūstams rādītājs lūzumu riska izvērtēšanai, pētījumos pierādīts, ka biežāk kaulu lūzumi notiek pacientiem ar DXA izmeklējumā atklātu osteopēniju, nevis osteoporozi. Tas arī radīja nepieciešamību papildināt DXA izmeklējumā iegūtos rezultātus, lai precīzāk un savlaicīgāk izvērtētu kaulu lūzumu risku. Tika papildināti algoritmi riska izvērtēšanai līdz ar jautājumiem par osteoporozi pacienta ģimenes anamnēzē, blakusslimībām un medikamentu lietošanu, kas ietekmē kaulu vielmaiņu, ar tiem papildinot DXAizmeklējuma rezultātus.
Zināmi vairāki lūzuma riska izvērtēšanas rīki, piemēram, FRAX(Fracture Risk Assessement tool ) kalkulators, Garvan Fracture Risk kalkulators un Qresearch Database 's Qfracture Score. Nav atklāta ticama atšķirība lūzumu riska novērtēšanā, salīdzinot šos algoritmus. [11 ]
PVO un SOF lūzumu riska izvērtēšanai rekomendē izmantot FRAX kalkulatoru. Tas dod iespēju kvantitatīvi aprēķināt un izvērtēt augšstilba kaula un osteoporozes izraisīto lielo lūzumu (piemēram, mugurkaula skriemeļu, augšstilba kaula kakliņa vai apakšdelma kaulu) absolūto risku nākamajos 10 gados. Tas pieejams tiešsaitē www.shef.ac.uk/FRAX/tool/jsp . [2 ] Izmantojot FRAXkalkulatoru, aprēķināts, ka lielāka kaulu lūzumu iespējamība ir sievietēm (vidēji par 23%), bet augšstilba kaula lūzumi sievietēm iespējami divreiz biežāk. [14 ]
Osteoporozes ārstēšanu PVO rekomendē sākt, ja lūzuma risks nākamajos 10 gados augšstilba kaulā pārsniedz 3% pēc FRAXkalkulatora, bet lielo lūzumu risks ir virs 20%. [13 ]
Šobrīd FRAXkalkulators lietojams vairāk nekā 45 valstīs, tā pamatā ir valstij specifiski epidemioloģiskie dati. [14 ] FRAXkalkulatoru izmanto pacientiem, kam vēl nav sākta osteoporozes ārstēšana. Valstīs, kur FRAX kalkulatora nav, var piemērot kādas tuvākās kaimiņvalsts FRAX. [13 ] Piemēram, Latvijā varētu izmantot Zviedrijas vai Polijas FRAX kalkulatoru.
FRAXkalkulatorā atklāti arī savi trūkumi, piemēram, dažiem riska faktoriem nav detalizēta apraksta (piemēram, nav precizēta glikokortiko-steroīdu deva) un nav ietverti citi zināmi faktori (piemēram, kritienu risks vai kaulu vielmaiņas marķieri). [12 ; 13 ]
Aktuālākais par D vitamīnu un lūzumiem
Pēdējos gados arvien vairāk kļūst zināms par D vitamīna aktīvās formas - 1,25(OH)2D vitamīna jeb kalcitriola mijiedarbību ar D vitamīna receptoriem (VDR). Kalcitriols aktivē VDR osteoblastos un pastiprina RANK (Receptor Activator of Nuclear Factor Kappa ) ligandu ekspresiju, tāpēc notiek kaulu resorbcija un tiek regulēta kalcija un fosfora homeostāze. D vitamīna metabolīti stimulē osteoblastu nobriešanu, kaulu matrices koordinētu sintēzi un mineralizāciju. Pētījumos in vitro atklāts, ka kalcitriola pievienošana šūnu kultūrai nomāc osteoblastu proliferāciju, bet pastiprina to nobriešanu. Populāciju pētījumos pierādīts, ka kaulu minerālais blīvums palielinās un lūzumu risks mazinās, paaugstinoties 25(OH)D vitamīna jeb kalcidiola līmenim serumā, un plato sasniedz pie līmeņa serumā 30 ng/ml (jeb 75 mmol/l) un vairāk (kaulu lūzumu riska attiecību jeb Hazard Ratio ar 25(OH)D vitamīna līmeni serumā skat. 1. un 2. attēlā). [17 ] Nepietiekams D vitamīna līmenis ir osteoporozes un palielināta kaulu lūzuma riska iemesls.[15 ; 17 ]
1. attēls
Augšstilba kaula lūzumu riska attiecība (HR — Hazard Ratio) ar 25(OH)D vitamīna līmeni serumā
2009. gadā The Cochrane Collaboration veica lielāko pieejamo datu sistemātisku apskatu, kurā kopā tika iekļauti 45 pētījumi ar dalībnieku iedalījumu pēc nejaušības principa un daļēji nejaušināta iedalījuma kontrolēti pētījumi (RKP). Visi pētījumā iekļautie vīrieši bija vecāki par 65 gadiem un sievietes - pēcmenopauzes vecumā. Šajā apskatā tika analizēta D vitamīna un tā analogu lietošana un kaulu lūzumu risks osteoporozes dēļ. Tika secināts, ka holekalciferola jeb D3 vitamīna lietošana 400-800 starptautiskās vienības (SV) dienā kopā ar kalciju (1000 mg/dienā) augšstilba kaula lūzumu risku samazina par 16% (RR 0,84 95% TI 0,73-0,96). [18 ]
2. attēls
Mugurkaula skriemeļu lūzuma riska attiecība (HR — Hazard Ratio) ar 25(OH)D vitamīna līmeni serumā
Meta-analīzē 2010. gadā par septiņiem RKP, 17 kontrolētu gadījumu un trīs kohortas pētījumiem apskatīta augšstilba kaula lūzumu riska saistība ar D vitamīna papildu lietošanu un 25(OH)D vitamīna līmeni serumā. Sešos RKP pētījumos tika salīdzināts lūzumu risks pacientiem, kas papildus lietoja ergokalciferolu jeb D2 vitamīnu vai holekalciferolu, un placebo grupa, vienā pētījumā - salīdzināti tikai D vitamīna lietotāji, D vitamīna un kalcija lietotāji ar placebo grupu. RKP pētījumos pacientiem ar augšstilba kaula kakliņa lūzumu, kuri lietoja holekalciferolu vai ergokalciferolu, netika atklāta atšķirība, salīdzinot ar placebo. Kontrolētos gadījumu pētījumos tika salīdzināts 25(OH)D vitamīna līmenis serumā pacientiem ar augšstilba kaula kakliņa lūzumu un kontroles grupā. Šajos pētījumos atklāts, ka pacientiem ar augšstilba kaula kakliņa lūzumu ir par 33% zemāks 25(OH)D vitamīna līmenis serumā. Meta-analīzē secināja, ka D vitamīns jebkurā devā, lietojot to bez kalcija, nesamazina augšstilba kaula kakliņa lūzuma risku. [16 ]
Meta-analīzē 2012. gadā ar lielāku RKP pētījumu skaitu (11 pētījumi) atklāja, ka gados vecāku pacientu populācijā D vitamīna papildu lietošana (vairāk nekā 800 SV/dienā), salīdzinot ar placebogrupu, augšstilba kaula kakliņa lūzumu risku samazina par 30%, bet jebkuru neskriemeļu lūzumu risku par 14%. [17 ]
Aktualitātes osteoporozes ārstēšanā
Pēc jaunākajām NOF rekomendācijām (izdotas 2014. gadā) osteoporozes ārstēšanā var izmantot bisfosfonātu grupas medikamentus (alendronātu, ibandronātu, rizedronātu un zoledronskābi), hormonu aizvietojošos medikamentus, kalcitonīnu, paratireoīdo hormonu un denosumabu. [26 ]
Jaunākais osteoporozes specifiskajā ārstēšanā saistīts ar diviem osteoporozes ārstēšanā lietojamiem medikamentiem - denosumabu jeb cilvēka monoklonālajām antivielām un stroncija ranelātu.
Denosumabs
Denosumabs ar lielu afinitāti un specifiskumu piesaistās RANKligandiem, imitējot dabiskā RANKligandu inhibitora osteoprotegerīna darbību, rezultātā apturot osteoklastu veidošanos un funkciju, mazinot kaulu resorbciju un palielinot kaulu minerālo blīvumu. Vispirms denosumaba efektivitāte pierādīta pētījumā FREEDOM (Fracture REduction Evaluation of Denosumab in Osteoporosis Every 6 Months )osteoporozes ārstēšanā sievietēm pēcmenopauzes vecumā. 2009. gadā veiktais FREEDOM pētījums bija RKP, tajā piedalījās 7868 pacientes pēcmenopauzes vecumā, ar kaulu minerālo blīvumu pēc T skalas DXAizmeklējumā no -2,5 līdz -4,0 standartnovirzēm. Pētījumā pierādīja, ka sievietēm pēcmenopauzes vecumā denosumabs kaulu minerālo blīvumu mugurkaula skriemeļos palielinājās par 9,2%, augšstilba kaulā par 6% un augšstilba kaula kakliņā par 4,8%. Denosumaba lietošana mugurkaula skriemeļu lūzumu risku samazina par 68%, neskriemeļu lūzumu risku par 20%, bet augšstilba kaula lūzumu risku par 40%. [24 ] Divkārt maskētā daudzcentru RKP 2009. gadā salīdzināja denosumaba lietošanas efektivitāti vīriešiem, kuri saņem androgēnu deprivācijas terapijas līdzekļus priekšdziedzera vēža ārstēšanai, salīdzinot ar placebogrupu. Secināts, ka pēc denosumaba subkutānas ievadīšanas 24 mēnešus (60 mg reizi 6 mēnešos) kaulu minerālais blīvums mugurkaula skriemeļos palielinājās par 5,6%, augšstilba kaulā par 4,8% un augšstilba kaula kakliņā par 3,8%. [25 ] Nākamais solis bija pētījums par denosumaba efektivitāti vīriešiem ar osteoporozi neatkarīgi no citām blakusslimībām vai lietotajiem medikamentiem. 2012. gadā pētījums ADAMO (A multicenter, randomized double-blind, placebo controlled study to compare efficacy and safety of DenosumAb versus placebo in Males with Osteoporosis ) bija divkārt maskēts pētījums ar iedalījumu pēc nejaušības principa, kur 242 vīrieši ar samazinātu kaulu minerālo blīvumu tika salīdzināti ar placebogrupu (n = 228). Pēc 12 mēnešus ilgas denosumaba lietošanas kaulu minerālais blīvums mugurkaula skriemeļos palielinājās par 5,7%, augšstilba kaulā par 2,1% un spieķa kaula distālajā trešdaļā par 0,6%, salīdzinot ar placebo grupu. Pētījumā secināts, ka denosumaba lietošana vīriešiem ar osteoporozi ir droša un efektīva, jo samazina kaulu resorbciju un palielina kaulu minerālo blīvumu. [19 ] Pēc šajā pētījumā iegūtajiem rezultātiem ASV Pārtikas un medikamentu kvalitātes novērtēšanas aģentūra (Food and Drug Administration ) 2012. gadā apstiprināja jaunu denosumaba lietošanas indikāciju - vīriešiem ar osteoporozi un augstas pakāpes lūzumu risku. 2014. gadā šī indikācija tika apstiprināta arī Eiropā. Tas dod papildu iespēju osteoporozes ārstēšanā vīriešiem ar augstas pakāpes lūzumu risku. [20 ]
Stroncija ranelāts
2013. gada aprīlī, apokopojot pētījumu datus, Eiropas Zāļu aģentūra (EMA - European Medicines Agency ) iepazīstināja ar satraucošiem jaunumiem par stroncija ranelāta lietošanu. Jau iepriekš bija zināma stroncija ranelāta lietošanas saistība ar palielinātu venozās tromb-embolijas risku, bet pievienojās jauni dati par nopietniem kardiāliem notikumiem stroncija ranelāta lietotāju grupā, salīdzinot ar placebogrupu (RR 1,6 95% TI 1,07-2,38) [21 ] . EMA veica papildu izmeklēšanu, lai izteiktu secinājumus par šo rezultātu ticamību un iespējamību. 2014. gada februārī tika noteikts, ka stroncija ranelāta lietošana nav saistīta ar palielinātu kardiovaskulāro notikumu risku pacientiem bez sirds un asinsvadu sistēmas slimības anamnēzē. [22 ] Lai minimalizētu iespējamo risku, pirms stroncija ranelāta lietošanas rekomendē izvērtēt pacienta kardiovaskulāro risku. Ja pacientam attīstās koronārā sirds slimība, perifēro artēriju slimība vai cerebrovaskulāra slimība vai ja pacientam ir nekontrolēta hipertensija, stroncija ranelāta lietošana jāpārtrauc. Terapijas laikā ik pēc 6-12 mēnešiem jāizvērtē kardiovaskulārais risks. [23 ]
Situācija Latvijā
Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2013. gada sākumā 36% Latvijas iedzīvotāju bija vecāki par 50 gadiem, bet 14,2% bija vecāki par 70 gadiem. Prognoze 2050. gadam ir satraucoša - 52% iedzīvotāju būs vecāki par 50 gadiem, 23% būs vecāki par 70 gadiem. [2 ; 9 ] 2013. gadā notikuši 5769 lūzumi, no tiem 58% - pacientiem pēc 50 gadu vecuma. Trešdaļa pacientu jeb 31%, kuriem noticis lūzums, bija vecāki par 70 gadiem. Kaulu lūzumu biežuma un pacientu vecuma sadalījumu Latvijā laikposmā no 2010. gada līdz 2013. gadam skat. 3. attēlā. [10 ]
3. attēls
Kaulu lūzumu sadalījums pēc biežuma un pacientu vecuma
Jaunākā pētījuma dati par augšstilba kaula kakliņa lūzumiem Latvijā
Latvijā veikts retrospektīvs kvantitatīvs pētījums par augšstilba kaula kakliņa lūzumiem osteoporozes rezultātā. Pētījuma rezultāti tēžu veidā ar nosaukumu "Recognitation of osteoporosis risk factors in hip fracture patients: first data from Latvia " publicēti 2014. gadā žurnālā Osteoporosis International (skat. arī LOKMSA tīmekļa vietnē www.osteoporozesasociacija.lv ). Pētījuma autori: Dr . Maija Mukāne, Dr . Ingvars Rasa, Dr . Ilze Daukste un Dr . Maksims Mukāns. Pētījuma mērķis bija veikt statistisku demogrāfisko datu, osteoporozes riska faktoru un ārstēšanas veida analīzi pacientiem ar augšstilba kaula kakliņa lūzumiem, kas notikuši zema līmeņa enerģijas traumas rezultātā vai bez tās. Uzmanība tika pievērsta arī traumatologu rakstiskām rekomendācijām par tālāko ārstēšanos un novērošanos.
Kopā pētījumam atlasītas un analizētas 888 pacientu medicīniskās kartes. Visi pētījumā iekļautie pacienti no 2009. gada 8. decembra līdz 2012. gada 19. decembrim Rīgas 2. slimnīcā bija stacionēti pēc notikuša augšstilba kaula kakliņa lūzuma.
Lielākoties augšstilba kaula kakliņa lūzums noticis sievietēm - 73% gadījumu jeb 649 pacientēm ar vidējo vecumu 80 gadi (starpkvartiļu izkliede jeb SKI 86-72 gadi), vīrieši bija jaunāki - 72 gadi (SKI 80-61), p vērtība atbilst < 0,001. Vidējais hospitalizācijas laiks bija 15 dienas (SKI 18-13). Intensīvās terapijas klīnikā pacienti vidēji pavadīja 1 dienu, bet ilgākais pavadītais laiks bija 31 diena. Stacionārā miruši 5% jeb 46 pacienti (vidējais vecums 85 gadi; stacionārā - vidēji 9 dienas, 74% jeb 34 sievietes).
Augšstilba kaula kakliņa lūzumu procentuālu sadalījumu pēc AO (vācu val. Arbeitsgemeinschaft für Osteosynthesefragen ) klasifikācijas skat. 4. attēlā.
4. attēls
Augšstilba kaula kakliņa lūzumu sadalījums procentos
Lielākā daļa pacientu (90%, n = 795) stacionārā ārstēti operatīvi: 41% pacientu veikta osteosintēze ar bloķēto stieni, 25% - femurokapitāla endoprotezēšana, 14% pacientu veikta endoprotezēšana ar Austin Moor protēzi. Desmitā daļa pacientu ārstēti konservatīvi: 1% pacientu veikta skeleta ekstensija, 9% ārstēti un aprūpēti konservatīvi.
Datu analīzē tika apkopoti osteoporozes un atkārtotu kaulu lūzumu riska faktori: vecums (sievietēm vairāk nekā 65 gadi, vīriešiem vairāk nekā 70 gadi), kaitīgie ieradumi (piemēram, smēķēšana un alkohola lietošana), hroniskas slimības vai stāvokļi, kas ietekmē kaulu vielmaiņu (piemēram, 1. vai 2. tipa cukura diabēts, hroniska nieru slimība vai hipertireoze) un medikamentu lietošana (piemēram, antikonvulsanti, protonsūkņa inhibitori). Biežāk pacientiem bija 1-2 riska faktori (80%, n = 714), 3-4 riska faktori bija 12% jeb 104 pacientiem, 6 riska faktori - 1% jeb 6 pacientiem. Tikai 7% jeb 64 pacientiem medicīniskajās kartēs nebija norādes par osteoporozes riska faktoriem. Biežāko blakusslimību, kas ir osteoporozes riska faktori, procentuāls sadalījums apkopots 1. tabulā.
1. tabula
Biežākās blakus slimības
Medikamentus, kas ietekmē kaulu vielmaiņu, lietoja 6,2% jeb 55 pacienti (biežāk cilpas diurētiskos līdzekļus - 44%, protonsūkņa inhibitorus - 15%, antikonvulsantus - 13%, glikokortikosteroīdus - 1,4%).
Viens no būtiskākajiem riska faktoriem atkārtotiem kaulu lūzumiem osteoporozes dēļ ir lūzums anamnēzē. No pētījuma pacientiem 15% jeb 133 pacientiem bija lūzums anamnēzē. Notikušu lūzumu lokalizāciju procentuāls sadalījums apkopots 5. attēlā. Īpaši jāatzīmē, ka 9,2% pacientu (n = 82) anamnēzē bija vairāki lūzumi.
5. attēls
Anamnēzē fiksētu notikušu lūzumu lokalizācijas sadalījums procentos
Papildus tika pārskatītas traumatologa rakstiskās rekomendācijas pacientiem.
Pētījuma dati rāda, ka ļoti nelielam pacientu skaitam - 2,5% jeb 22 pacientiem no 888 pacientiem - traumatologi snieguši rekomendācijas rakstveidā, piemēram, doties pie endokrinologa, veikt osteodensito-metriju un/vai bioķīmiskās analīzes, papildus lietot D vitamīna un kalcija preparātus, sākt specifisku osteoporozes ārstēšanu.
Osteoporozes un kaulu lūzumu riska faktoru saistību ar rekomendācijām skat. 2. tabulā.
2. tabula
Riska faktoru un rakstisku rekomendāciju saistība
Pēc retrospektīvas pacientu medicīnisko karšu analīzes jāsecina:
lai arī biežākais augšstilba kaula kakliņa lūzuma iemesls ir samazināts kaulu minerālais blīvums, īpaši gados vecākiem cilvēkiem, osteoporozes riska faktori ne vienmēr tiek atpazīti un tāpēc notiek jauni lūzumi, pacientiem ir hroniskas sāpes un invaliditāte;
stacionārā, iespējams, nepietiekami izvērtēti pacientu individuālie ar osteoporozi saistītie un atkārtotu lūzumu riska faktori, tāpēc pacienti netiek izmeklēti mērķtiecīgi un laikus netiek noskaidrots atkārtotu lūzumu risks. Šādu pacientu aprūpe rada finansiālus zaudējumus veselības jomā.
Kopsavilkums
Osteoporoze ir biežākā kaulu vielmaiņas slimība, kuras sekas būtiski ietekmē pacientu dzīves kvalitāti. Tieši augšstilba kaula kakliņa lūzumi osteoporozes dēļ rada būtiskākās sekas: palielinātu mirstību un morbiditāti, hroniskas sāpes un neatkarības zudumu ikdienas aktivitātēs.
Latvijā populācija noveco, tāpēc pieaugs osteoporozes un tās rezultātā notikušu lūzumu gadījumu skaits. Pētījums par augšstilba kaula kakliņa lūzumiem norāda uz problēmu Latvijā un osteoporozes nepietiekamu diagnostiku.
Lai uzlabotu osteoporozes diagnostiku un izvērtētu kaulu lūzumu risku turpmākajos 10 gados, PVO un SOF iesaka FRAX kalkulatoru. Šis datorizētais algoritms dod iespēju laikus atklāt pacientus ar palielinātu kaulu lūzumu risku osteoporozes dēļ.
Aktualitātes ir ne tikai osteoporozes diagnostikā un kaulu lūzumu riska izvērtēšanā, bet arī ārstēšanā. Holekalciferola papildu lietošana kopā ar kalciju būtiski samazina augšstilba kaula un citu osteoporozes rezultātā notikušo lūzumu risku.
Jaunākais osteoporozes ārstēšanā ir papildu indikācija denosumaba lietošanai vīriešiem ar osteoporozi un augstas pakāpes lūzumu risku un piesardzība stroncija ranelāta lietošanā.
Osteoporoze ir ārstējama slimība un no lūzumiem var izvairīties! Esiet zinoši un palīdziet pacientiem!
