Uzreiz gribētos skeptiski iebilst: nē! Bet, sākot sarunu ar mākslīgā intelekta (AI) sarakstes robotu jeb čatbotu, varētu būt pārsteigums, cik precīzi tas nosaka diagnozi, cik personisku pieeju atrod, pamatojot ar izklāstīto slimības vēsturi.
Pirms diviem mēnešiem JAMA Internal Medicine publicētā pētījuma “Comparing Physician and Artificial Intelligence Chatbot Responses to Patient Questions Posted to a Public Social Media Forum” rezultāti šokē. Medicīnas eksperti, kas izvērtēja atbildes, secināja, ka čatbots pārspēj ārstu. Ārstu atbildes uz pacientu uzdotajiem jautājumiem sarunu forumā bija vidēji īsākas nekā ChatGPT (52 vārdi pret 211 vārdiem). Čatbots proporcionāli biežāk sniedza atbildes, ko eksperti novērtēja kā labas vai ļoti labas — 78,5 %, kamēr ārstu atbildes tādas bija tikai 22,1 % gadījumu. Izrādījās, ka mākslīgais intelekts sniedz arī empātiskākas atbildes nekā ārsts, šajā rādītājā čatbots ārstu pārspēja 9,8 reizes!
Turklāt AI spēj kārtot kvalifikācijas eksāmenus! Kāds šā gada pētījums rāda, ka ChatGPT nokārto United States Medical Licensing Exam (USMLE), vērtējumā sasniedzot 60 %.
Ārsta profesija, visticamāk, nepazudīs, taču pilnīgi skaidrs, ka nākotnē AI būs ārsta ikdiena, piemēram, aši uzrakstīs atbildes vēstules melnrakstu, atbildot uz pacienta jautājumiem, kas ārstam var šķist kaitinoši (AI to izdarīs izsmeļoši un empātiski), dažās sekundēs sarindos iespējamās diagnozes. Varbūt jūsu AI uzrakstīs un nosūtīs jautājumu kolēģa AI. Jau tagad ikdienā var izmantot AI, atbildot uz e–pasta vēstulēm, piemēram, konferenču ielūgumiem, — AI to izdara ātrāk un bieži vien labāk. Bet varbūt, atslogojuši sevi šajos darbos, mēs vietā paņemsim citus darbus?
Protams, paliek jautājums, kas notiks ar cilvēcisko pieskārienu medicīnā, ar ētiku (kurš būs atbildīgs par AI izveidoto ārstēšanas plānu?) un citiem jautājumiem.
Eksperti teic — pētījumi šajā jomā notiek tik strauji un jaudīgi, ka jumtu rauj nost. Kādā intervijā Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis atzīst — viņa pārsteigums bijis, ka ChatGPT raksta labāk nekā liela daļa cilvēku, kas lieto latviešu valodu.
Cistiskā fibroze (CF) ir reta slimība, taču ar vērā ņemamu slogu raugoties no ārstēšanas skatpunkta. Pētījumos konstatēts, ka CF pacients vidēji dienā lieto septiņas dažādas ārstēšanas metodes, ieskaitot trīs dažādu veidu inhalējamos medikamentus ar dažādam inhalācijas ierīcēm – nebulaizeriem, pulverinhalatoriem, aerosolveida inhalatoriem, utt. Taču tikai apmēram 31 % CF pacientu inhalācijas veic pareizi.
Pārfrāzējot gadu mijas ticējumu: ja ieskatās valsts budžeta maciņā un plānošanas dokumentos, tad var redzēt, kāds būs nākamais gads. 2025. gadā veselības aprūpei atvēlēti 1,9 miljardi eiro, kā svarīgākās ceļa norādes minēta cenu samazināšana recepšu zālēm par 15—20 %, jaunais Onkoplāns, mātes un bērna veselība, E–veselība (darbu sāks Latvijas Digitālās veselības centrs), ģimenes ārstu piesaiste reģioniem un slimnīcu tīkla attīstība.
Valsts kontrole par paliatīvo aprūpi Latvijā nākusi klajā ar skarbu vērtējumu, kas faktiski klasificējams kategorijā “visslikti.lv”. Revidenti uzdod jautājumu — ir vai nav paliatīvā aprūpe Latvijā? Šis tas ir — un pat ļoti labs, piemēram, mobilās brigādes pacienta dzīvesvietā atbilstīgi pasaules praksei, kaut lielajā bildē — “nav nemaz radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvā aprūpe atbilstu pacientu vajadzībām”.
Nesen notikusī traģēdija — nevakcinēta zēna nāve no difterijas — radījusi augsni diskusijai. Vai 21. gadsimtā ar savu izvēles brīvību drīkstam apdraudēt citus, arī pašus tuvākos — savus nepilngadīgos bērnus? Kurā brīdī un cik tālu drīkst iejaukties ārsti? Un kā līdzīgos gadījumos rīkojas citur pasaulē?
Visa šā gada garumā notiek darbs pie Onkoplāna 2025.—2027. gadam. Domnīcas, ekspertu tikšanās, prioritāšu noteikšana... Vajadzību daudz — kādas ir galvenās?
17. un 18.septembrī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā Eiropas Savienības Veselības programmas projekta e-Hospital4Future ietvaros notiks konference Inovācijas un digitālās tehnoloģijas veselības aprūpē, kur Eiropas vadošie speciālisti digitālās veselības jomā un eksperti no Latvijas prezentēs mācību programmas par digitāliem risinājumiem veselības aprūpē un inovatīvām ārstēšanas metodēm veselības jomā.
Nodarbinātība mazumtirdzniecībā, ēdināšanā, mediju jomā un veselības aprūpē bija saistīta ar augstākiem depresijas un/vai psiholoģiskā stresa rādītājiem nekā darbs citās nozarēs un profesijās, liecina jauns pētījums. Depresijas rādītāji bija augstāki arī jaunākiem cilvēkiem un sievietēm.
Nefopāms ir neopioīds, ne-nesteroīds centrālas darbības pretsāpju līdzeklis, benzoksazocīna derivāts. Šīs zāles izstrādātas pirms apmēram sešdesmit gadiem un sekmīgi tiek izmantotas klīniskajā praksē, bet to darbības mehānisms līdz šim nav pilnībā izpētīts. Ir zināms, ka nefopāms kavē neiromediatoru reabsorbciju, modulē glutamāterģisko ceļu. Šīs zāles nesaistās ar opioīdu receptoriem, neizraisa elpošanas nomākumu, neietekmē trombocītu funkciju, tām nav pretiekaisuma iedarbības.
Līdz 4 jūlijam RSU noris izlaidumu laiks. RSU diplomu šovasar saņems rekordliels absolventu skaits – 1456. Aptuveni katrs septītais no šīs vasaras 1456 absolventiem ir ārvalstu students.
Vēzis neskar tikai pacienta veselību. Bieži vien tam ir nozīmīga ietekme uz cilvēka finansiālo stāvokli un sociālo dzīvi. Nīderlandes Vēža izpētes institūts veicis nozīmīgu pētījumu, atklājot, ka vēža pacientiem visā Eiropā zūd ienākumi, nākas saskarties ar papildu ārstēšanas izmaksām no sava maciņa, kā arī izvairīties no medicīniskās aprūpes finansiālu ierobežojumu dēļ, ko radījusi diagnoze. Īpaši ievainojami ir jauni pieaugušie un pusaudži.
Meta-analīzē, kurā apkopoti 42 pētījumi, tika konstatēts, ka gaisa piesārņojuma un augstu temperatūru iedarbība ir saistīta ar paaugstinātu ambulatoro vizīšu biežumu un pasliktinātiem simptomiem pieaugušajiem ar atopisko dermatītu.
Kafija varētu ne tikai papildināt rīta rutīnu, bet arī pagarināt dzīvi. Plaša mēroga Taftsas Universitātes pētījums liecina, ka vienas līdz trīs tases kofeīnu saturošas kafijas izdzeršana dienā ir saistīta ar zemāku kopējo mirstību, īpaši no sirds un asinsvadu slimībām. Taču jāņem vērā, ka ieguvumi samazinās, ja cukura un piesātināto tauku, piemēram, krējuma, pievienošana ir pārāk liela.
Sievietēm ar policistisko olnīcu sindromu (PCOS), turpinot lietot metformīnu pirmajā grūtniecības trimestrī (nevis pārtraucot to pēc pozitīva grūtniecības testa), var samazināties spontānā aborta risks un uzlaboties grūtniecības iznākumi.
11.—12. jūlijā vairāk nekā 30 Latvijas psihologi, psihoterapeiti, ārsti, kustību speciālisti, mākslas terapeiti un pieredzes stāstu dalībnieki festivālā OGLE 2025 piedāvās lekcijas, radošās darbnīcas, meditācijas kokļu pavadībā un individuālas bezmaksas konsultācijas.
Arvien biežāk attēldiagnostiskajos izmeklējumos kā nejauša atradne tiek konstatētas aizkuņģa dziedzera cistas. Šo veidojumu uzraudzība veicina nozīmīgu slogu gan pacientam, gan veselības aprūpes speciālistiem. Pētījuma autori izteikuši hipotēzi, ka pacientiem ar mazām un stabilām aizkuņģa dziedzera cistām ir ļoti mazs risks cistas progresijai uz augstas pakāpes displāziju vai aizkuņģa dziedzera vēzi, - respektīvi, risks ir tikpat augsts cik vispārējā populācijā.
Jau izpētīts, ka mīlestības, laipnības un pozitīvas komunikācijas veidota bērna audzināšanas pieeja (maternal warmth) rada drošu un atbalstošu vidi bērna attīstībai un ir prognostisks faktors pusaudža mentālai un fiziskai veselībai. Tomēr pastāv neskaidrības par biopsihosociālajiem mehānismiem, kas ietekmē šo saistību.
Krūts vēzis ir viens no vadošajiem ar vēzi saistītiem nāves iemesliem sievietēm visā pasaulē. Izskanējuši pieņēmumi, ka olīveļļai, kas ir bagāta ar mononepiesātinātiem taukiem un polifenoliem, ir aizsargājoša iedarbība pret krūts vēža attīstību, taču iztrūkst epidemioloģisko pierādījumu šim apgalvojumam. Interesantu pētījumu veikuši itāļi, novērtējot olīveļļas patēriņa saistību ar krūts vēža risku.