Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Vai mākslīgā intelekta čatbots aizvietos ārstu?

D. Ričika
Vai mākslīgā intelekta čatbots aizvietos ārstu?
Freepik
Uzreiz gribētos skeptiski iebilst: nē! Bet, sākot sarunu ar mākslīgā intelekta (AI) sarakstes robotu jeb čatbotu, varētu būt pārsteigums, cik precīzi tas nosaka diagnozi, cik personisku pieeju atrod, pamatojot ar izklāstīto slimības vēsturi.

 

  • Pirms diviem mēnešiem JAMA Internal Medicine publicētā pētījuma “Comparing Physician and Artificial Intelligence Chatbot Responses to Patient Questions Posted to a Public Social Media Forum” rezultāti šokē. Medicīnas eksperti, kas izvērtēja atbildes, secināja, ka čatbots pārspēj ārstu. Ārstu atbildes uz pacientu uzdotajiem jautājumiem sarunu forumā bija vidēji īsākas nekā Chat­GPT (52 vārdi pret 211 vārdiem). Čatbots proporcionāli biežāk sniedza atbildes, ko eksperti novērtēja kā labas vai ļoti labas — 78,5 %, kamēr ārstu atbildes tādas bija tikai 22,1 % gadījumu. Izrādījās, ka mākslīgais intelekts sniedz arī empātiskākas atbildes nekā ārsts, šajā rādītājā čatbots ārstu pārspēja 9,8 reizes!
  • Turklāt AI spēj kārtot kvalifikācijas eksāmenus! Kāds šā gada pētījums rāda, ka ChatGPT nokārto United States Medical Licensing Exam (USMLE), vērtējumā sasniedzot 60 %.
  • Ārsta profesija, visticamāk, nepazudīs, taču pilnīgi skaidrs, ka nākotnē AI būs ārsta ikdiena, piemēram, aši uzrakstīs atbildes vēstules melnrakstu, atbildot uz pacienta jautājumiem, kas ārstam var šķist kaitinoši (AI to izdarīs izsmeļoši un empātiski), dažās sekundēs sarindos iespējamās diagnozes. Varbūt jūsu AI uzrakstīs un nosūtīs jautājumu kolēģa AI. Jau tagad ikdienā var izmantot AI, atbildot uz e–pasta vēstulēm, piemēram, konferenču ielūgumiem, — AI to izdara ātrāk un bieži vien labāk. Bet varbūt, atslogojuši sevi šajos darbos, mēs vietā paņemsim citus darbus? 
  • Protams, paliek jautājums, kas notiks ar cilvēcisko pieskārienu medicīnā, ar ētiku (kurš būs atbildīgs par AI izveidoto ārstēšanas plānu?) un citiem jautājumiem. 
  • Eksperti teic — pētījumi šajā jomā notiek tik strauji un jaudīgi, ka jumtu rauj nost. Kādā intervijā Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis atzīst — viņa pārsteigums bijis, ka ChatGPT raksta labāk nekā liela daļa cilvēku, kas lieto latviešu valodu. 
Saistītie raksti

Pilnīga pāreja uz E-nosūtījumiem jau pēc sešiem mēnešiem

Valdība apstiprinājusi grozījumus, kas nosaka termiņu pilnīgai pārejai uz e-nosūtījumiem, aizstājot papīra formu - tas ir 2026. gada 4. maijs. Tāpat pakāpeniski tiks uzsākts principa “Viens nosūtījums – viens pieraksts” ieviešana, lai mazinātu neapmeklēto vizīšu skaitu (to īpatsvars ir 15-20%) un padarītu pacientu pierakstu sistēmu caurspīdīgāku.

Doctus

Sistoliskā asinsspiediena mainība un finerenona efekts pacientiem ar hronisku nieru slimību un 2.tipa cukura diabētu

Augsta asinsspiediena (TA) mainība ir saistīta ar paaugstinātu aldosterona un minerālkortikoīdu receptoru aktivāciju. Turklāt, atkārtoti novērota sistoliskā TA mainība var paaugstināt kardiovaskulāro notikumu un hroniskas nieru slimības (HNS) attīstības risku. FIDELITY ir 3.fāzes FIDELIO-DKD un FIGARO-DKD pētījumu apokopotā analīze, kurā nesteroīdais minerālkortikoīdu receptoru antagonists (nsMRA) finerenons salīdzinājumā ar placebo nozīmīgi samazināja kardiovaskulāro slimību un nevēlamo nieru veselības iznākumu risku pacientiem ar HNS un 2.tipa CD.

Doctus

Asins biomarķieris var palīdzēt atpazīt astmu bērniem ar alerģiskām slimībām

Bērniem ar astmu konstatēts augstāks eozinofilu izcelsmes neirotoksīna (EDN) līmenis serumā nekā bērniem ar citām alerģiskām slimībām un veseliem bērniem. EDN ir olbaltumviela, ko izdala aktivēti eozinofili. Arī eozinofilu skaits asinīs bērniem ar astmu bija lielāks nekā veseliem bērniem, taču atšķirība starp astmas un citu alerģisko slimību grupām nebija statistiski nozīmīga.

Doctus
Raksts žurnālā
Lasītākais Doctus.lv

Sistoliskā asinsspiediena mainība un finerenona efekts pacientiem ar hronisku nieru slimību un 2.tipa cukura diabētu

Augsta asinsspiediena (TA) mainība ir saistīta ar paaugstinātu aldosterona un minerālkortikoīdu receptoru aktivāciju. Turklāt, atkārtoti novērota sistoliskā TA mainība var paaugstināt kardiovaskulāro notikumu un hroniskas nieru slimības (HNS) attīstības risku. FIDELITY ir 3.fāzes FIDELIO-DKD un FIGARO-DKD pētījumu apokopotā analīze, kurā nesteroīdais minerālkortikoīdu receptoru antagonists (nsMRA) finerenons salīdzinājumā ar placebo nozīmīgi samazināja kardiovaskulāro slimību un nevēlamo nieru veselības iznākumu risku pacientiem ar HNS un 2.tipa CD.

Doctus

Lai diagnoze nav spriedums. JURĢIS STRAUTMANIS, neirologs

Jau desmit gadus epilepsijas skartajiem profesionālu palīdzību sniedz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra mediķu komanda, un JURĢIS STRAUTMANIS ir tās vadītājs. Viņš ir stāvējis pie šīs struktūrvienības šūpuļa, sācis no nulles, sapulcējis spēcīgu komandu, kas sekmīgi strādā, savā profesionālajā varēšanā esot vienā līmenī ar kolēģiem citviet pasaulē.

M. Lapsa

Izvēlamies D vitamīnu. Praktiskas rekomendācijas pieaugušajiem

D vitamīna lietošana ikdienas praksē šobrīd jau ir kļuvusi diezgan pašsaprotama gan pacientam, gan klīnicistam. Taču neskaidrības saglabājas, kad jāizvēlas konkrēts D vitamīna preparāts, deva un forma, kā arī jāmonitorē mērķa sasniegšana. Būtiska nozīme izvēlē ir gan pacienta blakusslimībām un personīgajai izvēlei, gan iepriekšējai pieredzei efektivitātes rādītājos. Dr. Renāte Helda, endokrinoloģe ar plašu klīnisko pieredzi, atbild uz neskaidrajiem jautājumiem par individualizētu pieeju D vitamīna deficīta korekcijā un profilaksē.

S. Paudere–Logina, R. Helda

Funkcionāla dispepsija. Kā diagnosticēt un ārstēt?

Funkcionālā dispepsija ir viens no biežākajiem funkcionālajiem kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumiem, kas skar aptuveni 7—8 % pieaugušo visā pasaulē. [1] Izšķir divus funkcionālās dispepsijas apakštipus: postprandiālā distresa sindromu (PDS) un epigastrālo sāpju sindromu (EPS), un abi šie apakštipi var arī pārklāties.

L. Mežmale

Gandrīz mājās. Ģimenes ārste Dr. Santa Stepiņa Engurē

Ģimenes ārstes Dr. SANTAS STEPIŅAS stāsts ir par uzdrīkstēšanos, spēku un savu sapņu piepildīšanu. No galvaspilsētas un labi iekārtotas prakses viņa ir pārcēlusies uz perifēriju un sākusi visu no nulles. Domājot, kā piesaistīt pacientus, izmēģinājusi varēšanu sociālajos tīklos, veidojot savu blogu. Un, ja šajā stāstā jāpievieno izdošanās faktori, tie noteikti ir strādīgums un cilvēcība.

D. Ričika

Sirds mazspēja jaunās vēsmās. ESC 2026 kongresa apskats

Augusta noslēgums akadēmiskajā vidē bijis notikumiem bagāts, īpaši kardiovaskulārās veselības jomā — laikā no 28. līdz 31. augustam Minhenē Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongresā tikās jomas eksperti un entuziasti no visas pasaules, lai apspriestu jaunākās vēsmas sirds veselībā. Šis gads nācis ar daudziem jaunumiem, un viens no tiem ir atjaunotās sirds mazspējas vadlīnijas. Izmaiņas veiktas ne tikai klasifikācijā, bet arī ārstēšanas rekomendācijās — varam iepazīties ar daļu no tām arī latviešu valodā.

S. Paudere–Logina

Ilgmūžība sākas vēderā

Ilgmūžība ir kļuvusi par vienu no skaļākajiem vārdiem veselības aprūpē. Vienam tā nozīmē bioloģiskā vecuma analīzi, otram — uztura bagātinātāju plauktu, trešajam — badošanos, aukstuma peldes un nepārtrauktu glikozes mērīšanu. Šī raksta divās daļās apvienojušās savas jomas ekspertes, lai informētu kolēģus par jaunākajām tendencēm ilgmūžības kontekstā gastroenteroloģijā, ginekoloģijā un dermatoloģijā. Pirmā raksta daļa veltīta gremošanas trakta veselībai.

V. Skuja

Asins biomarķieris var palīdzēt atpazīt astmu bērniem ar alerģiskām slimībām

Bērniem ar astmu konstatēts augstāks eozinofilu izcelsmes neirotoksīna (EDN) līmenis serumā nekā bērniem ar citām alerģiskām slimībām un veseliem bērniem. EDN ir olbaltumviela, ko izdala aktivēti eozinofili. Arī eozinofilu skaits asinīs bērniem ar astmu bija lielāks nekā veseliem bērniem, taču atšķirība starp astmas un citu alerģisko slimību grupām nebija statistiski nozīmīga.

Doctus

Rudens un sāpes kaklā. Neizbēgams tandēms?

Sāpes kaklā un faringīts primārajā aprūpē gan pieaugušo, gan bērnu vidū nav retums, īpaši rudenī un ziemā. Klīniski novērojams iekaisums rīklē, aizdegunē un/vai kakla mandelēs, taču diferencēt starp virālu vai bakteriālu (retāk — sēnīšu) ierosinātāju mēdz būt izaicinoši. Pieaugošās antimikrobiālās rezistences rādītāju dēļ ir īpaši svarīgi noteikt, vai pacientam tiešām nepieciešama antibakteriāla terapija vai tomēr jāizmanto simptomātiska pieeja.

S. Paudere–Logina
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U