9 no 10 Latvijas iedzīvotājiem nejūtas patiešām veseli

Veselāki jūtas respondenti, kuri kopumā savu dzīvesveidu vērtē kā veselīgu, kā arī tie, kuri uzskata, ka veic pietiekami daudz fizisko aktivitāšu, un tie, kuri ieguvuši augstāko izglītību. No tiem, kuri savu dzīvesveidu vērtē kā neveselīgu, tikai 2 % jūtas patiešām veseli, bet katrs ceturtais (25 %) – drīzāk vesels.

Pēc veselības ekspertu domām, pētījuma rezultāti ir satraucoši, turklāt tie nav uzskatāmi vien par subjektīvu un kritisku savas veselības izvērtējumu, tos apliecina arī objektīvi dati, jo daudzas saslimšanas ir novērojamas arvien agrākā vecumā. Eksperti uzsver, ka ir apstākļi, ko ietekmēt nav mūsu spēkos, tomēr būtiska un reizēm pat izšķiroša nozīme ir dzīvesveidam un preventīvām pārbaudēm.

Palielinoties respondentu vecumam, sarūk iedzīvotāju īpatsvars, kuri savu veselību vērtē pozitīvi. Ja jaunieši vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem 40 % gadījumos piekrīt, ka veselība ir ļoti laba, tad, sasniedzot 55 gadu vecumu, tādi ir vairs tikai 6 %.

Būtisks kritums novērojams jau vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem, kad savu veselību kā ļoti labu vērtē uz pusi mazāk aptaujāto nekā jauniešu grupā (19 %).

„Kas īsti ir laba veselība? Reizēm cilvēkam šķiet, ka viņš ir vesels, taču, noskaidrojot situāciju, izrādās, ka pacients nemaz nezina savus svarīgākos veselības rādītājus – asinsspiedienu, holesterīna līmeni un citus. Sajūtas ir viens, taču objektīvie rādītāji nereti ir kaut kas cits. Laba veselība ir tad, ja ir ne vien laba pašsajūta, bet arī dzimuma un vecuma normām atbilstoši veselības rādītāji,” uzsver gastroenteroloģe, Anti-Aging Institute metodiskā vadītāja Vita Skuja.