Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Interneta lietošanas paradumi Latvijas ārstu un farmaceitu vidē

Interneta lietošanas paradumi Latvijas ārstu un farmaceitu vidē
Skype lietotāju skaits ārstu un farmaceitu vidū pieaudzis par 35%, liecina „Evisit" pētījums Interneta lietošanas paradumi veselības aprūpes speciālistu vidū.

„Skype darba vajadzībām izmantojam reizi nedēļā pus sešos no rīta, lai kopīgi ar kolēģiem apspriestu nedēļas plānus un aktuālo informāciju. Citiem tajā laikā beigusies darba nakts dežūra, citi pošas uz darbu vai atrodas ārzemēs, tādēļ Konferenču zvans Skypā ir ērts veids, lai tur visi kopā četrdesmit minūtes apspriestu aktuālo," stāsta SIA „Brūču klīnika" traumatologs un ortopēds Mārtiņš Malzubris.

94% telefonaptaujāto ikdienā izmanto internetu un e-pastu, tikai 6% atzina, ka to nelieto. To, ka veselības aprūpes speciālisti kļuvuši mobilāki, liecina arī portatīvo datoru lietotāju skaita palielināšanās par 3% un galda datoru lietotāju samazināšanās par 5%, par 32% pieaudzis sociālo tīklu lietotāju skaits, par 19% vebināru dalībnieku skaits.

Medicīnas darbinieki atzīst, ka vēlētos uzzināt informāciju par jaunākajām vadlīnijām nozarē (90%), informāciju par izglītojošiem pasākumiem un kongresiem (89%), kā arī uzzinātu jaunāko pētījumu kopsavilkumus (76%). Lielākā daļa jeb 72% šo informāciju vēlētos saņemt iknedēļas e-pasta vēstulē, bet 38% šo informāciju labprāt lasītu kādā specializētā ziņu portālā.

Zināšanu papildināšanai 85% respondentu skatās/klausās lekcijas, 80% iepazīstas ar zāļu aprakstiem, bet 73% lasa vadlīnijas. Pavisam maz aptaujāto (15%) zināšanu papildināšanas nolūkā iepazīstas ar informāciju farmaceitisko kompāniju mājas lapās.

Ja sociālos tīklus 2012. gadā lietoja 28%, tad šogad tos lieto 60%. Arī internetā iepērkas arvien vairāk medicīnas aprūpes speciālistu - par 22% vairāk kā pērn.

Aptaujā piedalījās „Evisit" lietotāji - 313 veselības aprūpes speciālistu, tai skaitā 128 ģimenes ārsti, 81 internists, 54 farmaceiti u.c., kā arī pēc nejaušības principa atlasīti 340 dažādu profesiju medicīnas nozares speciālisti.

 

Saistītie raksti

Nieru mazspējas un nāves riska prognozēšana pieaugušajiem ar vidēji smagu vai smagu hronisku nieru slimību

Hroniska nieru slimība (HNS), kas definēta kā patoloģiska albuminūrijas koncentrācija vai aprēķinātais glomerulārās filtrācijas ātrums (aGFĀ), kas ir mazāks par 60 ml/min/1,73 m2 ilgāk par 90 dienām, skar 6–10% no kopējās populācijas visā pasaulē. Kā norādīts pētījumā, visplašāk izmantotais prognozēšanas rīks - nieru mazspējas (NM) riska vienādojums (kidney failure risk equation) - personām ar HNS nespēj vienlaicīgi novērtēt gan NM risku, gan nāves risku, līdz ar to var sniegt neobjektīvas NM riska prognozes.

E. Vaska

AL Amiloidozes vienlapis ģimenes ārstam un hematologam

16. Reto slimību konferences laikā 19. aprīlī Dr. Valdis Ģībietis prezentēja AL Amiloidozes vienlapi ģimenes ārstam un hematologam. Materiāls vienā lapā apkopo informāciju par slimības simptomiem, tajā skaitā izceļ sarkano karogu simptomus, diagnostikas shēmu, iezīmē nepieciešamos izmeklējumus un ārstēšanas steidzamību.

E. Vaska

Jauns informācijas portāls Latvijas vēža pacientiem

Ceturtdien Universitātes Zinātņu mājā tika prezentēts jauns portāls vēža pacientiem – informācijas resurss vairāk nekā 86 tūkstošiem Latvijas vēža pacientu [1] un viņu tuviniekiem. To, atbildot uz informācijas sadrumstalotību publiskajā telpā, kopīgi radījuši vēža pacienti, mediķi un citi speciālisti. Portāls iecerēts kā ceļvedis gan tiem, kurus pašus skāris vēzis, gan arī viņu tuviniekiem.

Doctus

Teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs guļot krāc, bet problēmu nerisina

Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem

Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.

Doctus

Disbakterioze. Bieži sastopama, bet vai atpazīta?

Disbakterioze kā termins lielākoties sākotnēji saistās tikai ar problēmām zarnu traktā, nereti piemirstot mikroorganismu nozīmi ārpus tā. Līdzsvars visās jomās — to noteikti varam teikt arī par cilvēka mikrobiomu: pārmērīga nevēlamo baktēriju augšana un labvēlīgo baktēriju samazināšanās ietekmē gan zarnu traktu, gan citas orgānu sistēmas. Šajā rakstā ekspertes gastroenteroloģijā, ginekoloģijā un zobārstniecībā stāsta par disbakteriozes nozīmi šo specialitāšu ietvaros.

I. Kikuste, L. Anarkulova, N. Bērza, I. Maldupa

Paliatīvās aprūpes ārsta ikdiena starp skumīgo un pozitīvo

Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.

E. Jonāne

Asoc. prof. AGNESE OZOLIŅA, anestezioloģe reanimatoloģe: Dzīves vieglums

Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.

D. Ričika

Jauns informācijas portāls Latvijas vēža pacientiem

Ceturtdien Universitātes Zinātņu mājā tika prezentēts jauns portāls vēža pacientiem – informācijas resurss vairāk nekā 86 tūkstošiem Latvijas vēža pacientu [1] un viņu tuviniekiem. To, atbildot uz informācijas sadrumstalotību publiskajā telpā, kopīgi radījuši vēža pacienti, mediķi un citi speciālisti. Portāls iecerēts kā ceļvedis gan tiem, kurus pašus skāris vēzis, gan arī viņu tuviniekiem.

Doctus

Nieru mazspējas un nāves riska prognozēšana pieaugušajiem ar vidēji smagu vai smagu hronisku nieru slimību

Hroniska nieru slimība (HNS), kas definēta kā patoloģiska albuminūrijas koncentrācija vai aprēķinātais glomerulārās filtrācijas ātrums (aGFĀ), kas ir mazāks par 60 ml/min/1,73 m2 ilgāk par 90 dienām, skar 6–10% no kopējās populācijas visā pasaulē. Kā norādīts pētījumā, visplašāk izmantotais prognozēšanas rīks - nieru mazspējas (NM) riska vienādojums (kidney failure risk equation) - personām ar HNS nespēj vienlaicīgi novērtēt gan NM risku, gan nāves risku, līdz ar to var sniegt neobjektīvas NM riska prognozes.

E. Vaska

Paracetamols grūtniecības laikā – aizdomas par riskiem neapstiprinās

Zinātniskā literatūrā lasāmas publikācijas, kur norāda uz aizdomām par acetaminofēna (paracetamola) negatīvo ietekmi, ja tas lietots grūtniecības laikā. Pastāv bažas, ka tā lietošana grūtniecības laikā paaugstina risku bērnam attīstīties neiropsihiatriskiem traucējumiem. Ja tā tiešām ir taisnība, tas nozīmētu steidzīgi veikt izmaiņas sāpju un drudža pārvaldības konceptā grūtniecības laikā!

Doctus

Teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs guļot krāc, bet problēmu nerisina

Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U