PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Gandrīz 8% Latvijas iedzīvotāju saņēmuši vismaz pirmo vakcīnas devu pret Covid-19

Doctus
Freepik
Kopumā Latvijā šobrīd vismaz vienu vakcīnu saņēmuši 121 868 cilvēki, kas veido gandrīz 8% no pieaugušajiem iedzīvotājiem - ziņo Veselības ministrija.

6. un 7. aprīlī turpinās vakcinācija liela mēroga centros

Pēc trīs prioritāri vakcinējamo grupu atvēršanas Lieldienu brīvdienās, šobrīd Latvijā vakcīnu pret Covid-19 pakāpeniski saņem iedzīvotāji ar hroniskām saslimšanām, iedzīvotāji, kuri dzīvo vienā mājsaimniecībā ar hroniski slimiem bērniem vai bērniem ar imūnsupresiju. Vakcinēties pakāpeniski tiek aicinātas arī personas, kuras mājās aprūpē smagi slimas personas. Vakcinācija turpinās arī medicīnas aprūpes darbiniekiem, sociālās aprūpes centru darbiniekiem un klientiem, arī senioriem vecumā virs 70 gadiem.

Iedzīvotāji, kuri ir pieteikušies vakcīnai, pakāpeniski saņem uzaicinājumus vakcinēties – daļa uz liela mēroga vakcinācijas centriem vēl 6. un 7. aprīlī, bet visi pārējie pakāpeniski pie ģimenes ārstiem un ārstniecības iestādēm turpmākajās nedēļās.

Veselības ministrija skaidro: visi iedzīvotāji, kuri ir pieteikušies vietnē manavakcina.lv vai pa tālruni 8989, bet vēl nav saņēmuši vakcīnu, tiks aicināti pie tiem vakcinācijas veicējiem, kas atrodas iedzīvotājam tuvākajā teritorijā, vai arī uz liela mēroga centriem, kad tie atsāks darbu.

Par Pfizer-BioNTech vakcīnu piegādi

6. aprīli Latvija saņēmusi ražotāja Pfizer vakcīnas piegādi – 10 530 devas. Visas saņemtās vakcīnu devas tiks novirzītas vakcinācijas veikšanai līdzšinējās prioritārajās grupās – gan kā pirmās, gan jau otrās devas.

Latvija šā gada otrajā ceturksnī varētu saņemt 406 283 Pfizer-BioNTech vakcīnu devas. To paredz 1. aprīlī Eiropas Savienības (ES) Padomes dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju komitejas (COREPER) līmenī panāktā vienošanās.

ES līmeņa vienošanās paredz paātrināti piegādāt “Pfizer-BioNTech” vakcīnas pret Covid-19 tām valstīm, kurās līdz šim ir zemāki vakcinācijas aptveres rādītāji, tajā skaitā Latvijai. 

Lasītākais Doctus.lv
GUNTIS KARELIS: Grūtības ir spēcīgs motivētājs

Asociētais profesors GUNTIS KARELIS, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, neslēpj, ka studiju gados neiroloģija šķitusi ļoti sarežģīta un neizprotama medicīnas joma. Tad nu apņēmies to atšifrēt, nevis centies izvairīties no grūtībām un izaicinājumiem.

M. Lapsa
RENĀTE HELDA: cukura diabēts pandēmijas ēnā— katastrofāls ielaisto gadījumu skaits

Renāte Helda, endokrinoloģe “Veselības centrs 4”, Siguldas slimnīcā: "Kopš 1990. gadiem neatceros tik daudz ielaistu un nolaistu cukura diabēta gadījumu. Ar citām endokrīnajām slimībām pašreiz nav tik slikti, bet sekas varbūt vēl tikai parādīsies, piemēram, laikus neizoperēti vairogdziedzera vēži, kam prognoze ir samērā laba, ja tos ārstē savlaicīgi."

R. Helda
Mazkustīgums saistīts ar smagāku Covid-19 norisi un pat nāvi

Mazkustīgums ir saistīts ar smagāku Covid-19 gaitu un paaugstinātu nāves risku, secināts lielā ASV veiktā pētījumā. Pētījuma mērķis bija salīdzināt hospitalizācijas, uzņemšanas intensīvās terapijas nodaļā biežumu un mirstību Covid-19 pacientiem, kuri bija mazkustīgi, kuri bija nedaudz aktīvi vai kuri bija aktīvi atbilstoši fizisko aktivitāšu vadlīnijām

Doctus
SANAD II pētījums par valproāta vs. levetiracetāma efektivitāti un izmaksu ieguvumu salīdzinājumu

Valproāts ir pirmās līnijas zāļviela, lai ārstētu pacientus ar jaunatklātu idiopātisku, ģeneralizētu vai grūti klasificējamu epilepsiju. Izņēmums ir sievietes reproduktīvā vecumā potenciālā teratogēnā efekta dēļ. Levetiracetāms tiek izrakstīts arvien biežāk šai pacientu populācijai, neskaitoties uz pierādījumu trūkumu par tā efektivitāti un izmaksu ieguvumiem salīdzinājumā ar valproātu.

Doctus