Bipolāri afektīvi traucējumi saistīti ar paaugstinātu kardiovaskulāro slimību risku
Pētījums tika veikts saskaņā ar PRISMA vadlīnijām un iepriekš reģistrēts datubāzē PROSPERO (CRD42023484712). Literatūras meklēšana tika veikta datubāzēs PubMed, Web of Science, Embase, Scopus un PsycInfo, pārskatot 11 909 ierakstus.
Pēc pētījumu kvalitātes novērtēšanas, izmantojot Ņūkāslas–Otavas skalu (Newcastle–Ottawa Scale), analīzē iekļāva 32 novērojumu pētījumus par pieaugušajiem ar BAT. Tika iegūti dati par kopējo KVS izplatību, koronāro artēriju slimību, cerebrovaskulārajām slimībām, perifēro artēriju slimību, blakusslimībām un psihotropo medikamentu lietošanu. Ja pētījumu dati bija savstarpēji salīdzināmi, apvienoto izplatību un incidences rādītāju attiecības aprēķināja, izmantojot nejaušo efektu modeļus.
Apvienotā KVS izplatība pacientiem ar BAT bija 7,70 % (95 % ticamības intervāls [TI] 5,07–11,52 %). Atsevišķu slimību izplatība bija:
- Koronāro artēriju slimība: 6,89 % (95 % TI 4,05–11,47 %).
- Cerebrovaskulārās slimības: 4,45 % (95 % TI 2,13–9,05 %).
- Perifēro artēriju slimība: 3,30 % (95 % TI 1,66–6,45 %).
Tomēr izplatības rādītāju aplēses uzrādīja ļoti lielu heterogenitāti, tādēļ tās jāinterpretē kā vispārīgs absolūtā slimību sloga raksturojums, nevis kā precīzi rādītāji, kas būtu attiecināmi uz vienu konkrētu pacientu ar BAT populāciju.
Kontrolēto incidences pētījumu datos BAT bija saistīti ar paaugstinātu KVS incidenci — incidences rādītāju attiecība (IRR) bija 1,66 (95 % TI 1,32–2,08). Paaugstināta incidence tika konstatēta arī attiecībā uz koronārajām un cerebrovaskulārajām slimībām.
Nebija iespējams analizēt klīnisko faktoru saistību ar KVS iznākumiem, tostarp medikamentu lietošanu, dzīvesveida faktorus un kardiometaboliskās blakusslimības, jo pieejamajos pētījumos šie dati bija nepietiekami vai savstarpēji nesalīdzināmi.
Pieaugušajiem ar BAT ir ievērojams kardiovaskulāro slimību slogs un paaugstināta to incidence. Tomēr apvienoto aplēšu precizitāti un vispārināmību ierobežo ļoti liela heterogenitāte, ierobežots incidences pētījumu skaits, novērojumu pētījumu dizains un nepietiekama informācija par iespējamiem ietekmējošajiem faktoriem.
Rezultāti pamato nepieciešamību BAT pacientu aprūpē integrēt kardiovaskulārā riska izvērtēšanu un skrīningu, kā arī veikt turpmākus perspektīvus pētījumus, lai precīzāk raksturotu šo pacientu kardiovaskulāro risku.
AVOTS: de Souza Motta FD, de Lima Ruffini M, Ritter AC, et al. Bipolar Disorder and the Risk of Cardiovascular Diseases: A Systematic Review and Meta-Analysis of Observational Studies. Acta Psychiatrica Scandinavica, 20 October 2026.