PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Miega apnoja bieži sastopama problēma insulta pacientiem

Doctus
Miega apnoja bieži sastopama problēma insulta pacientiem
ASV veiktā pētījumā tika noskaidrots, ka liela daļa cilvēku, kuriem ir bijis insults, cieš arī no miega apnojas. Šis pētījums nepierāda, ka šī saistība ir cēloņspecifiska, tam ir nepieciešams pētījums ar lielāku dalībnieku skaitu.

Pētījumā ar 56 insulta pacientiem, tika noskaidrots, ka 91% no šiem pacientiem ir viegla, vidēji smaga vai smaga miega apnoja. Pētījumā noskaidroja arī, ka tiem, kuriem bija augstāki miega apnojas skalas rādītāji bija biežāk sastopami „klusie” infarkti (OR=1,04; p

Insulta riska faktori, tādi kā mirdzaritmija ir ārstējami un citi faktori, piemēram, smēķēšana ir izmaināma uzvedība, arī miega apnoja ir mazināms riska faktors, bet tas diemžēl bieži paliek neievērots.

Pētījuma laikā netika noskaidrots, vai pacientiem pirms insulta notikuma jau bija miega apnoja.  Tomēr vairāki fakti norāda uz to, ka šiem pacientiem jau pirms insulta ir bijuši elpošanas traucējumi miega laikā, piemēram, vairāk nekā pusei pacientu tika novērotas hroniskas mikrovaskulāras izmaiņas MRI un 21% kompjūtertomogrāfiski tika apstiprināti „klusie” infarkti.

Lai gan šis pētījums nepierāda kauzalitāti, tā rezultāti ir ļoti būtiski, jo pierāda, ka elpošanas traucējumi pēc insulta ir sastopami daudz biežāk nekā iepriekš tika domāts.

Pētnieki novērtēja 56 pacientus, kuriem bija išēmisks insults (86%) vai tranzistora išēmiska lēkme. Pacientu vidējais vecums bija 67 gadi un 47% no visiem pacientiem bija vīrieši, mediānais insulta skalas rādītājs bija 1. Mediānais ķermeņa masas indekss bija 27kg/m2.

Pētnieki miega apnoju definēja kā apnojas-hipnojas indeksu (AHI) >=5, stundas laikā. Pacientiem tika veikta respiratorā poligrāfija piecas naktis pēc notikuša insulta.

Novērtēšanas laikā tika secināts, ka 12 pacientiem bija „klusais” infarkts un 29 bija hroniskas mikrovaskulāras izmaiņas. No visiem pacientiem 32% tika konstatēta viegla miega apnoja (AHI no 5 līdz 14 stundas laikā), 30% vidēji smaga apnoja (AHI starp 15 un 29 stundas laikā) un 29% pacientu bija smaga miega apnoja (AHA>30 stundas laikā).

Tika secināts arī, ka vīriešiem biežāk nekā sievietēm ir „klusie” infarkti un ka pacientiem ar „klusajiem” infarktiem biežāk ir arī insults vai tranzistora išēmiska lēkme anamnēzē (p

Pētnieki neatklāja statistiski ticamas sākotnējās atšķirības starp tiem pacientiem, kuriem bija hroniskas mikrovaskulāras izmaiņas baltajā vielā un tiem, kuriem nebija. Tomēr tiem, kuriem bija vai nu „klusais” infarkts vai baltās vielas bojājumi, tika konstatēta smagāka miega apnoja un augstāks invaliditātes risks (OR=0,94; p

Galvenie pētījuma secinājumi:

  • Vairāk nekā piecas miega apnojas epizodes nakts laikā ir saistītas ar „kluso” infarktu;
  • Vairāk nekā vienai trešdaļai pacientu ar baltās vielas bojājumu ir smaga miega apnoja;
  • Vairāk nekā 50% pacientu ar „kluso” insultu ir miega apnoja;
  • Vīriešiem biežāk tiek novēroti „klusie” infarkti, korelācija starp miega apnoju un „kluso” infarktu saglabājas arī pēc samērošanas pa dzimumiem;
  • Miega apnojai būtu jāpievērš tikpat liela uzmanība kā citiem vaskulāriem faktoriem, piemēram, augstam asinsspiedienam;
  • Insulta pacienti būtu jāskrīnē arī uz miega apnoju.

Vairāk par miega apnojas sindromu un tā diagnosticēšanas iespējām, lasiet dr.Svažas rakstu jaunajā Doctus februāra numurā.

Pirmavots: Kepplinger J, et al "Sleep apnea as a risk factor in patients with chronic microvascular changes and silent infarcts" ISA 2012; Abstract 3434