Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Miega apnoja bieži sastopama problēma insulta pacientiem

Doctus
ASV veiktā pētījumā tika noskaidrots, ka liela daļa cilvēku, kuriem ir bijis insults, cieš arī no miega apnojas. Šis pētījums nepierāda, ka šī saistība ir cēloņspecifiska, tam ir nepieciešams pētījums ar lielāku dalībnieku skaitu.

Pētījumā ar 56 insulta pacientiem, tika noskaidrots, ka 91% no šiem pacientiem ir viegla, vidēji smaga vai smaga miega apnoja. Pētījumā noskaidroja arī, ka tiem, kuriem bija augstāki miega apnojas skalas rādītāji bija biežāk sastopami „klusie” infarkti (OR=1,04; p

Insulta riska faktori, tādi kā mirdzaritmija ir ārstējami un citi faktori, piemēram, smēķēšana ir izmaināma uzvedība, arī miega apnoja ir mazināms riska faktors, bet tas diemžēl bieži paliek neievērots.

Pētījuma laikā netika noskaidrots, vai pacientiem pirms insulta notikuma jau bija miega apnoja.  Tomēr vairāki fakti norāda uz to, ka šiem pacientiem jau pirms insulta ir bijuši elpošanas traucējumi miega laikā, piemēram, vairāk nekā pusei pacientu tika novērotas hroniskas mikrovaskulāras izmaiņas MRI un 21% kompjūtertomogrāfiski tika apstiprināti „klusie” infarkti.

Lai gan šis pētījums nepierāda kauzalitāti, tā rezultāti ir ļoti būtiski, jo pierāda, ka elpošanas traucējumi pēc insulta ir sastopami daudz biežāk nekā iepriekš tika domāts.

Pētnieki novērtēja 56 pacientus, kuriem bija išēmisks insults (86%) vai tranzistora išēmiska lēkme. Pacientu vidējais vecums bija 67 gadi un 47% no visiem pacientiem bija vīrieši, mediānais insulta skalas rādītājs bija 1. Mediānais ķermeņa masas indekss bija 27kg/m2.

Pētnieki miega apnoju definēja kā apnojas-hipnojas indeksu (AHI) >=5, stundas laikā. Pacientiem tika veikta respiratorā poligrāfija piecas naktis pēc notikuša insulta.

Novērtēšanas laikā tika secināts, ka 12 pacientiem bija „klusais” infarkts un 29 bija hroniskas mikrovaskulāras izmaiņas. No visiem pacientiem 32% tika konstatēta viegla miega apnoja (AHI no 5 līdz 14 stundas laikā), 30% vidēji smaga apnoja (AHI starp 15 un 29 stundas laikā) un 29% pacientu bija smaga miega apnoja (AHA>30 stundas laikā).

Tika secināts arī, ka vīriešiem biežāk nekā sievietēm ir „klusie” infarkti un ka pacientiem ar „klusajiem” infarktiem biežāk ir arī insults vai tranzistora išēmiska lēkme anamnēzē (p

Pētnieki neatklāja statistiski ticamas sākotnējās atšķirības starp tiem pacientiem, kuriem bija hroniskas mikrovaskulāras izmaiņas baltajā vielā un tiem, kuriem nebija. Tomēr tiem, kuriem bija vai nu „klusais” infarkts vai baltās vielas bojājumi, tika konstatēta smagāka miega apnoja un augstāks invaliditātes risks (OR=0,94; p

Galvenie pētījuma secinājumi:

  • Vairāk nekā piecas miega apnojas epizodes nakts laikā ir saistītas ar „kluso” infarktu;
  • Vairāk nekā vienai trešdaļai pacientu ar baltās vielas bojājumu ir smaga miega apnoja;
  • Vairāk nekā 50% pacientu ar „kluso” insultu ir miega apnoja;
  • Vīriešiem biežāk tiek novēroti „klusie” infarkti, korelācija starp miega apnoju un „kluso” infarktu saglabājas arī pēc samērošanas pa dzimumiem;
  • Miega apnojai būtu jāpievērš tikpat liela uzmanība kā citiem vaskulāriem faktoriem, piemēram, augstam asinsspiedienam;
  • Insulta pacienti būtu jāskrīnē arī uz miega apnoju.

Vairāk par miega apnojas sindromu un tā diagnosticēšanas iespējām, lasiet dr.Svažas rakstu jaunajā Doctus februāra numurā.

Pirmavots: Kepplinger J, et al "Sleep apnea as a risk factor in patients with chronic microvascular changes and silent infarcts" ISA 2012; Abstract 3434

Saistītie raksti

Diennakts ritma traucējumi. Bieži sastopami, bet maz atpazīti

Pēc Pasaules Miega organizācijas (World Sleep Society) aplēsēm ar miega traucējumiem, kas rada apdraudējumu veselībai un ietekmē dzīves kvalitāti, saskaras līdz 45 % cilvēku pasaulē. [1] Tāpēc aizvien vairāk tiek aktualizēta somnoloģijas nozīme un pieaug veselības aprūpes speciālistu un sabiedrības informētība par miega traucējumiem.

M. Mičule

Vai pierādīta saistība starp diendusām, kognitīvo funkciju un smadzeņu tilpumu?

Līdzšinējos novērojuma pētījumos diendusa saistīta ar kognitīvās funkcijas un smadzeņu veselības uzlabojumu. Tomēr nav skaidrs, vai šī saistība ir kauzāla. Tāpat līdz šim nav noskaidrota saikne starp diendusām un smadzeņu tilpuma izmaiņām, kaut arī zināms, ka ~ ⅓ senioru izmanto iespēju pagulēt pa dienu un ka smadzeņu tilpuma samazinājums visbiežāk skar tieši šo populācijas grupu. Hipokampa un kopējais smadzeņu tilpums atbild par atmiņas funkciju un kopējo kognitīvo spēju.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem

Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.

Doctus

Rozācija. Dažāda un neatpazīta

Rozācija ir hroniska iekaisīga dermatoze, kas pārsvarā skar vaigu, deguna, zoda un pieres ādu. Slimībai raksturīga rekurenta gaita ar transitorisku vai persistējošu eritēmu, fimatozām ādas pārmaiņām, papulām, pustulām un teleangiektāzijām. Kaut samērā bieži sastopama, variablo klīnisko izpausmju un citu ādas blakusslimību dēļ tā netiek pienācīgi atpazīta. Rozācija skar seju, negatīvi ietekmējot gan pacienta dzīves kvalitāti, gan pašvērtējumu un labbūtību.

S. Paudere–Logina

Seniors ģimenes ārsta praksē. Izaicinājumi dzīves kvalitātes uzlabošanai

Ģimenes ārsta vidējais pacients noveco, tāpēc gan profilakses, gan ārstēšanas procesā iespējami dažādi izaicinājumi. Kurus medikamentus ordinēt ir droši? Kā izvairīties no polifarmācijas un sasniegt vēlamo klīnisko iedarbību? Vai pacienta kognitīvās spējas būs pietiekamas, lai ievērotu rekomendācijas? Šie un citi jautājumi ikdienas darbā apdomājami ne reizi vien.

D. Misiņa

Migrēna bērniem. Klīniskā dažādība

Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.

E. Kalniņa

Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast

Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.

K. Lapšova, M. Lapšovs, M. Sorokina

Pediatriskās onkoloģijas slogs un socioekonomiskie izaicinājumi pieaugušā vecumā

Sasniegumi pediatriskās onkoloģijas pārvaldībā un ārstēšanā rezultējušies pieaugošā izdzīvojušo populācijā. Kaut arī ir veikti plaši pētījumi par šo onkoloģisko pacientu īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa somatisko veselību, ziņojumi par psihosociālu reintegrāciju bieži vien ir konfliktējoši. Šā pētījuma mērķis bija veikt visaptverošu pārskatu un analīzi par pediatrisko onkoloģiju pārdzīvojušiem (childhood cancer survivors (CCS)) un to socioekonomisko situāciju pieaugušā vecumā salīdzinot ar vienaudžiem, ko onkoloģiska slimība nav skārusi.

Doctus

Paliatīvās aprūpes ārsta ikdiena starp skumīgo un pozitīvo

Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.

E. Jonāne

Parkinsona slimība — pacientu aprūpes aktualitātes

Parkinsona slimība ir visbiežākā neirodeģeneratīvā kustību slimība pasaulē. [1] Tās skarto cilvēku skaits pasaulē pieaug tik strauji, ka tā tiek dēvēta par neinfekciozu pandēmiju. [2] Parkinsona slimības sastopamība pasaulē vidēji ir 1—2 cilvēki no 1000, rietumvalstīs vērojama lielāka Parkinsona slimības sastopamība nekā austrumos. [3; 4] No 1990. gada līdz 2015. gadam Parkinsona slimības sastopamība augusi vairāk nekā divas reizes, izteikta prognoze, ka 2040. gadā tā skars jau 12,9 miljonus pasaules iedzīvotāju. [2]

K. Podoļska, D. Ziemele, O. Minibajeva

HOPS pacienti un blakusslimības

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) aktuālajās GOLD 2024. gada vadlīnijās definēta kā heterogēna plaušu slimība, ko raksturo tāda hroniska elpceļu simptomātika kā elpas trūkums, klepus, pastiprināta krēpu produkcija un bieži paasinājumi hroniska bronhīta, bronhiolīta un/vai emfizēmas dēļ, kas izraisa pastāvīgu, bieži progresējošu elpceļu obstrukciju. [1] HOPS izraisītājs ir ģenētikas, ekspozīcijas un laika faktoru kombinācija. Klīniskā praksē vērojama saistība starp HOPS smaguma pakāpi un blakusslimībām.

P. Dzelve, I. Grīsle
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U