Katrs praktizējošs ģimenes ārsts zina, kas ir kvalitātes kritēriji un kas nepieciešams, lai tos izpildītu. Šā raksta mērķis nav noskaidrot, vai intensīvajā ārsta ikdienas darbu dunā ir iespējams izpildīt visas noteiktās prasības. Desmit jautājumu rubrikas tapšanu iedvesmoja kritērijos atrunātais, cenšoties atrast lietderīgu informāciju, kas noderētu darbā ar pacientu.
Izpētes līderis no vitamīniem neapšaubāmi ir D vitamīns, kurš ietekmē vairākus organisma fizioloģiskos procesus vai ir tajos iesaistīts. Ja sistēmiskos datubāzes MedLine pārskatos ievada atslēgvārdu “vitamin D”, par 2018. gadu parādās 252 dažādi pētījumi un pārskati!
Pētījumā ar 3.stadijas kolorektālā vēža pacientiem secināja, ka riekstu lietošana uzturā uzlabo izdzīvotības rādītājus. Pacientiem, kuri apēda 2 vai vairāk riekstu porcijas nedēļā, pagarinājās gan no slimības brīvais periods, gan kopējā izdzīvotība.
Pēdējos 30 gados ievērojami samazinājusies mirstība no kolorektālā vēža, tāpēc pacienti, kas ar to slimojuši, ir īpaša pacientu grupa, kuru aprūpē jāņem vērā tas, ka viņiem ir palielināts kolorektālā vēža recidīva risks, citu onkoloģisku slimību risks, kā arī īstermiņa un ilgtermiņa ārstēšanas blaknes.
Veģetāras diētas ievērošana ir saistīta ar zemāku kolorektālā vēža risku, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri neievēro veģetāras diētas ēšanas principus, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā JAMA Internal Medicine.
Pacientiem ar metastātisku kolorektālo vēzi, kuriem ir augsts D vitamīna līmenis pirms ķīmijterapijas un mērķterapijas uzsākšanas, ir labāki izdzīvotības rādītāji, nekā pacientiem ar zemu D vitamīna līmeni, secināts pētījumā.
Nākamajos 15 gados vairāk nekā viens no 10 resnās zarnas vēža un gandrīz viens no četriem taisnās zarnas vēža pacientiem būs jaunāks, nekā ir tradicionālais skrīninga vecums, secināts Teksasā veiktā pētījumā.
Klīvlendas klīnikas pētnieki ir izstrādājuši jaunu rīku, ko nosauca par CRC-PRO, kas ļauj ārstiem ātri un precīzi noteikt kolorektālā vēža individuālo risku.
Vakar, 15. maijā, Rīgā bija pulcējušies pacientu organizāciju pārstāvji un mediķi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, lai starptautiskā konferencē diskutētu par dramatisko saslimstības ar kolorektālo (zarnu) vēzi pieaugumu Latvijā un iespējamajiem risinājumiem.
Marts pasaulē ir atzīts par kolorektālā vēža mēnesi, šajā mēnesī sabiedrībai tiek atgādināts par nepieciešamību regulāri veikt kolorektālā vēža skrīningu. Kolorektālais vēzis ir otrs visbiežāk izplatītais ļaundabīgais audzējs gan sievietēm, gan vīriešiem ASV. Katru gadu vairāk nekā 140 000 amerikāņu tiek diagnosticēts kolorektālais vēzis un vairāk nekā 50 000 cilvēku katru gadu mirts no tā. [1]
Diskusiju par kolorektālā vēža skrīningu onkologi sāka jau pērn, vēršot uzmanību, ka skaitļi skrīninga jomā mums ir vieni no zemākajiem Eiropā – tikai 6–7% no aptuveni 800 000 cilvēku lielās riska grupas veic šo skrīningu.
Antidepresantu lietošana nav saistīta ar palielinātu demences, kognitīvo spēju vai baltās un pelēkās vielas atrofijas risku pieaugušajiem bez kognitīvi spēju samazinājuma.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Vairākas organizācijas, t.sk. PVO un ANO mudina valstis izmantot labbūtības indikatorus politikas veidošanas procesos. Šī tendence, kopā ar pozitīvas afektivitātes lietderīguma atpazīšanu paver jaunas iespējas veselības/labbūtības veicināšanā. Līdz šim nav skaidrs, vai pozitīva afektivitāte pusaudža vecumā jebkā ietekmē pieaugušā veselību/labbūtību. Tas skaidrots šajā garengriezuma kohortas pētījumā ASV.
Risks mūža laikā saslimt ar priekškambaru mirdzēšanu laika periodā no 2000. līdz 2022.gadam pieauga no katra ceturtā uz katru trešo Dānijas iedzīvotāju. Sirds mazspēja bija izplatītākā ar šo aritmiju saistītā komplikācija un šis risks bija divreiz lielāks nekā insultam.