Tā kā darba mūža garums arvien pagarinās, tad jārēķinās, ka dzīves laikā vajadzēs apgūt divas, pat trīs profesijas vai specializēties vairākās šaurākās nišās, jo mainās gan darba tirgus, gan intereses. Bet var arī tā, kā to dara Dr. DAINIS KALNAČS — strādāt divās profesijās vienlaikus. Viņš ir fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts RAKUS stacionārā Biķernieki un Rīgas 1. slimnīcā un šogad debitēja savā pirmajā lielajā lomā Latvijas Nacionālajā operā. Izaicinoši? Jā! Bet arī interesanti!
“Pašreizējo savas dzīves posmu es raksturotu kā meža ceļu. Stāvi uz takas un domā: pa labi mežs — vari palikt Latvijā, pa kreisi — mežs, vari doties uz ārzemēm,” saka jaunais ārsts, dermatologs venerologs ARTŪRS KAĻVA. Un piebilst, ka nav no tiem, kuri domā, ka ārzemēs zāle ir zaļāka. Atslēgas vārds ir “balanss”. Ja izdosies atrast līdzsvaru starp to, kas patīk un kas svarīgi — starp klīnisko dermatoloģiju un veneroloģiju un Latvijas iespējām palīdzēt pacientam, viņš gribētu palikt Latvijā.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra sirds ķirurgs IVARS BREČS pēc rezidentūras strādā plecu pie pleca ar saviem skolotājiem. Kopā ar viņiem ir veicis unikālas operācijas, glābjot cilvēku dzīvību. Stažējies Vācijā — sirds ķirurģijas centrā Drēzdenē, regulāri apmeklē Eiropas un pasaules kardiotorakālo ķirurgu kongresus un kursus. Pašlaik paralēli tiešajiem pienākumiem darbojas zinātnē un raksta promocijas darbu.
INGUS VILKS ir otolaringologs, sertifikātu ieguva pirms pieciem gadiem. Strādā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Otorinolaringoloģijas klīnikā, specializējies galvas un kakla onkoloģiskajās slimībās un deguna un deguna blakusdobumu endoskopiskajā ķirurģijā. Viņš atzīst: “Medicīnā nav īsceļu, prasmes parādās tikai vingrinoties un darot.” Ar viņu tiekamies pēc septiņu stundu operācijas, priekšā vēl dežūra. Dakteris smejoties atzīst, ka profesionālie mērķi ir lieli, bet tuvākais mērķis esot izgulēties, jo pirms piecām nedēļām ģimenē piedzimis dēls.
ROBERTS RUMBA ir asinsvadu ķirurgs, sertifikātu specialitātē ieguva 2021. gadā, pašlaik strādā Paula Stradiņa Klīniskās univesitātes slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas centra komandā, konsultē pacientus arī Jelgavas poliklīnikā. Savulaik saņēma nomināciju Gada rezidents, bet Latvijas Medicīnas fonda Zariņu ceļojuma stipendija ļāva stažēties Nīderlandes Groningenas Universitātes centrā. Viņš saka: ļoti daudz jāstrādā, sākumā tam neredzi taustāmu rezultātu, bet viss sasummējas — kontaktos, iespējās, prasmēs.
Pirmais cilvēks pasaulē, kurš airu laivā pievārēja Kluso okeānu — latvietis Kārlis Bardelis —, par izkāpšanu no komforta zonas saka: “Kāpēc jākāpj no tās ārā? Kāpēc jāaicina izkāpt? Ir vienkārši jāatrod tā!” Piedzīvojumā, jaunos mērķos, jaunās interesēs, sevis izaicināšanā. Sarežģītās operācijās. Par to trīs ārstu stāsti.
Jauni, talantīgi un ar vēlmi apgūtās zināšanas nodot citiem. Kas viņus vilina akadēmiskajā karjerā? Nesen sēdējuši studentu solā, nu kļuvuši par pasniedzējiem — viņiem būtu jāzina, kāds skolotājs spēj aizraut un iedvesmot!
Latviešu neiropatoloģe ZANE JAUNMUKTĀNE kopš 2011. gada strādā un karjeru veido Londonā. Pašlaik viņas darbavietas ir Londonas universitātes koledža un Nacionālā neiroloģijas un neiroķirurģijas slimnīca, kur ir lielākā un slavenākā neiropatoloģijas laboratorija Lielbritānijā. Lūk, dažas viņas atziņas, kā sasniegt to, ko vēlies (apkopotas no referāta LĀZA 70. gadu jubilejas konferencē).
Nesen kādā sarīkojumā sarunājos ar sievieti vidējos gados, kas izteica visai kategorisku un savā ziņā negaidītu spriedumu par ārstiem: «Viņi visi ir apsēsti ar narcisisma kompleksu! Tas sākas jau ģimenē un skolā — ar izredzētības iepotēšanu, ar teicamnieka sindromu!»
Kāda ir prakse — kas pamudina un motivē apgūt un strādāt nozarē līdzās savai pamatspecialitātei? Divu ārstu stāsti par to, kā otra specialitāte ļauj palūkoties uz pacientu.
“Jaunajam vadītājam ir jāpārorientējas no “kā darīt lietas pareizi” uz “kā izraudzīties un darīt pareizās lietas”“. Personāla vadības pētījumi dažādās pasaules valstīs gadu no gada norāda uz vienu atbildi, un tā ir atbilde uz jautājumu: "Kas un kāds ir tavs tiešais vadītājs?" Nereti darbinieki jūtas nožēlojami - ne tāpēc, ka maza alga, slikti darba apstākļi vai nav iespējas izmantot ikgadējo atvaļinājumu, bet tāpēc, ka nav paveicies ar vadītāju
Pašlaik Latvijā medicīnas un farmācijas doktorantūrā studē 205 doktoranti: Doktora grāds, protams, ir zināma domāšanas veida un brieduma apliecinājums, prestiža simbols un karjeras instruments, taču visupirms doktora grāds ir ieejas biļete zinātnē – atļauja sākt patstāvīgi nodarboties ar pētniecību. Cik daudz jāpiepūlas, lai dabūtu šo biļeti? Ar kādu mērķi tā tiek iegūta? Un ar kādas klases “ekspresi” Latvijas augstskolas piedāvā šo braucienu?
Sirds ir metaboliski ļoti aktīvs orgāns. Kardiālas patoloģijas gadījumā aizvien lielāku nozīmi iegūst medikamenti, kas ne tikai ietekmē hemodinamiku, bet ir mērķēti tieši uz miokarda metabolismu (trimetazidīns, ranolazīns, meldonijs), organisma metabolismu ar kardioprotektīvu efektu (SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, metformīns, statīni), kas ir hemodinamiski neitrāli. Šajā rakstā tiks aplūkoti sirds metabolisma pamati un sniegts ieskats par šo medikamentu darbības mehānismu un indikācijām.
Ar vielmaiņas disfunkciju saistīta steatotiska aknu slimība (MASLD) bija statistiski nozīmīgi saistīta ar lielākām eozinofīlā ezofagīta (EoE) un gastroezofageālā refluksa slimības (GERS), kā arī tās fenotipu — neerozīvās refluksa slimības, erozīvā ezofagīta un Bareta barības vada — izredzēm visās vecuma grupās. Šīs saistības bija izteiktākas gados jauniem pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 44 gadiem.
Hipotireoze pasaulē skar aptuveni 10 miljonus cilvēku, palēninot pacienta kognitīvos un metaboliskos procesus. Visbiežākie hipotireozes iemesli ir autoimūns tireoidīts, veikta tireoīdektomija, saņemta radioaktīva joda terapija. Šiem pacientiem lielākoties mūža garumā nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība gan klīnisko simptomu, gan laboratorisko rādītāju izvērtēšanā.
Ikgadējā Eiropas Kardiologu asociācijas kongresa apmeklētāji tika lutināti ar plašu klāstu izmaiņu un papildinājumu kardioloģijas jomā. Viens no tiem – atjaunotā, nu jau piektā miokarda infarkta (MI) universālā definīcija, kas šobrīd labāk paskaidro gan MI patofizioloģiskos mehānismus, gan klīnisko izvērtēšanu un objektīvus diagnostiskos kritērijus.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
