Bronhiālā astma ir hroniska elpceļu slimība, ar ko dažādās pasaules valstīs sirgst 1—29 % cilvēku. Dažādu riska faktoru novērtēšana ir svarīga sadaļa klīnicista ikdienas darbā ar astmas pacientu. Kāda ir simptomu kontrole, medikamentu lietošanas paradumi, prasmes un grūtības, vai ir blakusslimības, kāds ir sociālais fons — tā ir tika daļa no jautājumiem, uz kuriem ārstam jābūt atbildēm, lai veiksmīgi piemeklētu labāko ārstēšanas taktiku pacientam.
Pētījumi par D vitamīna efektu uz demences iznākumiem līdz šim bijuši ar dažādiem rezultātiem un svarīgiem ierobežojumiem ticamības izvērtēšanai. Tāpēc pētījumi turpinās un speciālisti no Apvienotās Karalistes skaidroja, vai D vitamīna statuss serumā un tā lietošana saistīta ar visu iemeslu demences, Alcheimera slimības un vaskulāras demences sastopamību.
Tā kā informācija par agrīnas demences riska faktoriem ir ierobežota, tika veikts kohortas pētījums ar vairāk nekā 350 000 dalībniekiem no britu Biobankas datiem, lai noskaidrotu modificējamos agrīnas demences riska faktorus.
Daudzi pacienti ar akni ir ieinteresēti dažādu uztura bagātinātāju (UB) lietošanā, lai uzlabotu savu ādas stāvokli. Tomēr līdz šim nebija skaidra šādu produktu efektivitāte un drošums aknes pacientiem.
Osteoartroze ir hroniska, deģeneratīva, progresējoša locītavu slimība, kurai raksturīgas pārmaiņas locītavu virsmās — skrimšļos. Tie kļūst mīkstāki un zaudē elastību. Izmainītie skrimšļu audi ir mazāk noturīgi pret slodzi un traumām, slodzes iespaidā sāk pastiprināti nodilt. Tajos sāk veidoties plaisas un defekti skrimšļu virsmās.
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, bet sastopams tikai dažos pārtikas produktos. D vitamīna un tā metabolītu loma kalcija homeostāzē un kaulu metabolismā ir nenovērtējama, jo tā deficīts pieaugušam cilvēkam var rezultēties ar osteoporozi un kaulu lūzumiem! Katru gadu 2. novembrī atzīmējam Pasaules D vitamīna dienu, tādējādi sabiedrībai atgādinot par D vitamīna nozīmīgumu un par riskiem tā deficīta gadījumā.
Gripas vīruss sezonu no sezonas strauji izplatās no cilvēka uz cilvēku. Kaut izplatība lielākoties notiek gaisa—pilienu ceļā (pat 2 m rādiusā no inficētās personas), inficēties var, piemēram, sarokojoties ar kādu vai pieskaroties inficētai virsmai. Pasaulē ikgadējā gripas epidēmija nozīmē 3—5 miljonus gadījumu ar smagu slimības gaitu un 290 000—650 000 nāves gadījumu, [2] tāpēc šo infekcijas slimību nedrīkst uztvert nenopietni.
Taukos šķīstošajiem vitamīniem D, E, A un K ir neapstrīdama nozīme dažādos fizioloģiskos procesos: imūnsistēmas regulācijā, redzes, kaulu, ādas veselības nodrošināšanā. Klasiskā izpratnē šo vitamīnu uzņemšana uzturā saistīta ar vairāku patoloģiju profilaksi, piemēram, nakts aklumu (A vitamīns), osteomalāciju (D vitamīns), oksidatīvo stresu (E vitamīns) un asiņošanu (K vitamīns). Pēdējos gados iegūtie pierādījumi uzrāda vēl citus potenciālus klīniskos ieguvumus no vitamīniem, kā arī riskus to deficīta gadījumā.
Veselīga uztura pamatus veido vecāki. Uzturs un uztura paradumi ir liela daļa no bērna ikdienas un veselības, kas bērnu var ietekmēt visas dzīves garumā. Neveselīgi ēšanas paradumi, kas izveidojušies bērnībā, var saglabāties arī pusaudža un pieaugušā vecumā un izraisīt aptaukošanos un dažādas ar virssvaru saistītas slimības, piemēram cukura diabētu. Raksta pirmajā daļā informējam par papildēdiena ieviešanas rekomendācijām, par biežākajiem pārkāpumiem bērna uzturā un risinājumiem.
Somijā veikts pētījums atklāja, ka mazāk melanomas gadījumu tika novēroti starp regulāriem D vitamīna piedevu lietotājiem, nekā tiem, kuri nelietoja papildus D vitamīnu. Pēc pieredzējušu dermatologu aplēsēm cilvēkiem, kuri regulāri lietoja D vitamīna piedevas, bija arī ievērojami mazāks citu ādas vēžu risks. Pētījumā piedalījās gandrīz 500 cilvēku ar paaugstinātu ādas vēža risku.
Pacienti, kuri lieto statīnus, lai pazeminātu augstu holesterīna līmeni, bieži sūdzas par muskuļu sāpēm, kuru dēļ viņi varētu vairs nelietot šo ļoti iedarbīgo medikamentu, un tas var rezultēties palielinātā riskā infarkta vai insulta attīstībai. Novērošanas pētījumi liecina, ka D vitamīna lietošana saistīta ar samazinātu statīnu nepanesību, taču nav nejaušināta iedalījuma pētījumu, kas šo saistību apstiprinātu.
Regulāras fiziskās aktivitātes sniedz daudz priekšrocību fiziskajai un garīgajai veselībai, un lielākā daļa no tām izskaidrojama ar spēju veicināt adaptāciju dažādās organisma sistēmās: kardiovaskulārajā, endokrīnajā un nervu sistēmā, balsta—kustību aparātā. Tās sekmē ilgmūžību un uzlabo dzīves kvalitāti. [1] Regulāras fiziskas aktivitātes uzlabo arī enerģijas metaboliskos procesus visā ķermenī un muskuļus padara stiprākus un izturīgākus pret nogurumu. Par laimi, interese par fiziskām aktivitātēm pieaug visā pasaulē. [2]
Pēdējos 30 gados valstīs, kur pamata iedzīvotāji ir gaišādaini, tiek runāts par faktu, ka ādas ļaundabīgo veidojumu skaits pieaug. Ādas audzēju problemātikā (diagnostikā un ārstēšanā) īpaši akcentē melanomas atpazīšanu, bet milzīgais gadījumu skaita pieaugums saistīts ar audzēju, kuru mēdz saukt par ādas vēža balto karalieni — bazaliomu jeb bazālo šūnu karcinomu.
Toledo universitātes pētnieku jaunā Covid-19 hospitalizācijas datu pārskatā ir atklāts, ka imūnsistēmu stiprinošu uztura bagātinātāju, piemēram, C vitamīna, D vitamīna un cinka, lietošana nemazina iespējamību nomirt no Covid-19.
Pacientiem ar nekomplicētu apendicītu sākotnēja ārstēšana ar antibiotikām 10 gadu laikā nodrošināja patiesu recidīva biežumu gandrīz 38 % apmērā. Vairāk nekā puse pacientu, kuri tika ārstēti ar antibiotikām, izvairījās no apendektomijas, turklāt viņiem bija mazāk kumulatīvu komplikāciju nekā pacientiem, kuriem tika veikta operācija.
Kašķis ir parazītiska ādas slimība, kuras incidence un prevalence pasaulē pieaug. Ārstēšanā pieejami vairāki līdzekļi, bet šajā pētījumā salīdzināta terapeitiskā efektivitāte ivermektīnam perorāli ar 5 % lokālu permetrīna krēmu.
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
Splenomegālija bieži ir nejauša atradne citu iemeslu veikta izmeklējuma laikā. Svarīgi zināt, pie kāda liesas izmēra vai tilpuma būtu jāizvērtē pacienta hematoloģiska vēža vai aknu slimību risks. Šobrīd iztrūkst skaidru rekomendāciju par taktiku pacientiem ar incidentu splenomegāliju.
