Osteoartroze ir hroniska, deģeneratīva, progresējoša locītavu slimība, kurai raksturīgas pārmaiņas locītavu virsmās — skrimšļos. Tie kļūst mīkstāki un zaudē elastību. Izmainītie skrimšļu audi ir mazāk noturīgi pret slodzi un traumām, slodzes iespaidā sāk pastiprināti nodilt. Tajos sāk veidoties plaisas un defekti skrimšļu virsmās.
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, bet sastopams tikai dažos pārtikas produktos. D vitamīna un tā metabolītu loma kalcija homeostāzē un kaulu metabolismā ir nenovērtējama, jo tā deficīts pieaugušam cilvēkam var rezultēties ar osteoporozi un kaulu lūzumiem! Katru gadu 2. novembrī atzīmējam Pasaules D vitamīna dienu, tādējādi sabiedrībai atgādinot par D vitamīna nozīmīgumu un par riskiem tā deficīta gadījumā.
Gripas vīruss sezonu no sezonas strauji izplatās no cilvēka uz cilvēku. Kaut izplatība lielākoties notiek gaisa—pilienu ceļā (pat 2 m rādiusā no inficētās personas), inficēties var, piemēram, sarokojoties ar kādu vai pieskaroties inficētai virsmai. Pasaulē ikgadējā gripas epidēmija nozīmē 3—5 miljonus gadījumu ar smagu slimības gaitu un 290 000—650 000 nāves gadījumu, [2] tāpēc šo infekcijas slimību nedrīkst uztvert nenopietni.
Taukos šķīstošajiem vitamīniem D, E, A un K ir neapstrīdama nozīme dažādos fizioloģiskos procesos: imūnsistēmas regulācijā, redzes, kaulu, ādas veselības nodrošināšanā. Klasiskā izpratnē šo vitamīnu uzņemšana uzturā saistīta ar vairāku patoloģiju profilaksi, piemēram, nakts aklumu (A vitamīns), osteomalāciju (D vitamīns), oksidatīvo stresu (E vitamīns) un asiņošanu (K vitamīns). Pēdējos gados iegūtie pierādījumi uzrāda vēl citus potenciālus klīniskos ieguvumus no vitamīniem, kā arī riskus to deficīta gadījumā.
Veselīga uztura pamatus veido vecāki. Uzturs un uztura paradumi ir liela daļa no bērna ikdienas un veselības, kas bērnu var ietekmēt visas dzīves garumā. Neveselīgi ēšanas paradumi, kas izveidojušies bērnībā, var saglabāties arī pusaudža un pieaugušā vecumā un izraisīt aptaukošanos un dažādas ar virssvaru saistītas slimības, piemēram cukura diabētu. Raksta pirmajā daļā informējam par papildēdiena ieviešanas rekomendācijām, par biežākajiem pārkāpumiem bērna uzturā un risinājumiem.
Somijā veikts pētījums atklāja, ka mazāk melanomas gadījumu tika novēroti starp regulāriem D vitamīna piedevu lietotājiem, nekā tiem, kuri nelietoja papildus D vitamīnu. Pēc pieredzējušu dermatologu aplēsēm cilvēkiem, kuri regulāri lietoja D vitamīna piedevas, bija arī ievērojami mazāks citu ādas vēžu risks. Pētījumā piedalījās gandrīz 500 cilvēku ar paaugstinātu ādas vēža risku.
Pacienti, kuri lieto statīnus, lai pazeminātu augstu holesterīna līmeni, bieži sūdzas par muskuļu sāpēm, kuru dēļ viņi varētu vairs nelietot šo ļoti iedarbīgo medikamentu, un tas var rezultēties palielinātā riskā infarkta vai insulta attīstībai. Novērošanas pētījumi liecina, ka D vitamīna lietošana saistīta ar samazinātu statīnu nepanesību, taču nav nejaušināta iedalījuma pētījumu, kas šo saistību apstiprinātu.
Regulāras fiziskās aktivitātes sniedz daudz priekšrocību fiziskajai un garīgajai veselībai, un lielākā daļa no tām izskaidrojama ar spēju veicināt adaptāciju dažādās organisma sistēmās: kardiovaskulārajā, endokrīnajā un nervu sistēmā, balsta—kustību aparātā. Tās sekmē ilgmūžību un uzlabo dzīves kvalitāti. [1] Regulāras fiziskas aktivitātes uzlabo arī enerģijas metaboliskos procesus visā ķermenī un muskuļus padara stiprākus un izturīgākus pret nogurumu. Par laimi, interese par fiziskām aktivitātēm pieaug visā pasaulē. [2]
Pēdējos 30 gados valstīs, kur pamata iedzīvotāji ir gaišādaini, tiek runāts par faktu, ka ādas ļaundabīgo veidojumu skaits pieaug. Ādas audzēju problemātikā (diagnostikā un ārstēšanā) īpaši akcentē melanomas atpazīšanu, bet milzīgais gadījumu skaita pieaugums saistīts ar audzēju, kuru mēdz saukt par ādas vēža balto karalieni — bazaliomu jeb bazālo šūnu karcinomu.
Toledo universitātes pētnieku jaunā Covid-19 hospitalizācijas datu pārskatā ir atklāts, ka imūnsistēmu stiprinošu uztura bagātinātāju, piemēram, C vitamīna, D vitamīna un cinka, lietošana nemazina iespējamību nomirt no Covid-19.
Veselības statistikas datubāzē “Reģistrēto ievainojumu skaita sadalījums pēc ievainojuma veida, dzimuma un vecuma grupām” [1] norādīts, ka sievietēm 60—85 un vairāk gadu vecumā Latvijā 2020. gadā kopā bija 2032 kaulu lūzumi, neprecizējot lokalizāciju. Vai bija iespējams nepieļaut daļu no šiem lūzumiem?
“Dakter, bet ko man palietot imunitātei?”, “Man ir nogurums, nespēks, trūkst enerģijas”, “Es nopirku šīs tabletītes, vai būs labas?” — šī ir tikai daļa no jautājumiem, ko dzirdam savā ārsta kabinetā. Jāatceras: neko nevajag palietot lietošanas pēc un katram uztura bagātinātājam, mikroelementam ir sava vieta un laiks.
Rūpes par veselību daudziem kļuvušas par dzīvesveidu, kādam par modes tendenci, bet vēl kādam robežojas ar pārspīlētu sevis uzturēšanu formā, kas ilgtermiņā pozitīvu rezultātu nesniedz. Tāpat ir ārkārtīgi liela sabiedrības daļa, kas par veselību nerūpējas nemaz: regulāri neizguļas, dzīvo pastāvīgā psihoemocionālā spriedzē, ir mazkustīgi vai sporto īslaicīgi un pārmērīgi, nesabalansē ēdienkarti, neveic vecumam un dzimumam nepieciešamās veselības pārbaudes vai apzināti aizraujas ar kaitīgiem ieradumiem.
Lai gan ik gadu pirms siltās sezonas plašsaziņas līdzekļos izskan brīdinājumi ievērot piesardzību saistībā ar ērču aktivizēšanos, Latvijas SPKC dati liecina, ka saslimstības rādītāji ar ērču pārnestajām infekcijas slimībām, laimboreliozi (LB) un sabiedrības neizpratne būtiski nemainās. Tāpēc raksta mērķis ir atkārtoti pievērst speciālistu uzmanību un aktualizēt LB diagnostikas un ārstēšanas standartus.
Akūts gastroenterīts ir viens no biežākajiem iemesliem, kuru dēļ pacienti dodas pie ģimenes ārsta, īpaši rudens—ziemas sezonā. Lai gan vairākums gadījumu ir pašlimitējoši, ģimenes ārstam ir būtiska loma pacienta stāvokļa savlaicīgā izvērtēšanā, riska faktoru un komplikāciju identificēšanā, atbilstošas ārstēšanas nodrošināšanā un pacienta izglītošanā. Rakstā apkopota informācija no aktuālajām vadlīnijām un praktiski ieteikumi ģimenes ārstiem par akūtu gastroenterītu pieaugušajiem.
Bagātākās valstīs cilvēki nekustas mazāk, viņi vienkārši ēd vairāk. Jauns Djūka universitātes pētījums liecina, ka uzturs, nevis slinkums, veicina aptaukošanās epidēmiju industrializētajās valstīs.
Uz darbu Valmierā no Smiltenes viņa reizumis atbrauc ar mocīti. Ādas jakā, ādas biksēs, aizsargķiverē. Ar adrenalīna papilddevu. Pārģērbjas sarkanā darba kombinezonā un ir! — daktere GUNA OZOLA, Vidzemes slimnīcas NMP un pacientu uzņemšanas nodaļas virsārste. 1. augustā apritēs septiņi gadi, kopš viņa sāka vadīt šo nodaļu. Bet darba attiecībās ar Vidzemes slimnīcu saistīta jau 18 gadus. Atklāj — uz muguras viņai ietetovēts ozols. Kā stiprā aizmugure? Pati esot tāda: “Kāda es puķīte vai lapiņa, ja esmu O–z–o–l–a”.
Ierodoties University Rehabilitation Institute Ļubļanā, Slovēnijā, pirmais, ko ievēroju, — institūts labprāt uzņem gan studentus, gan rezidentus no citām valstīm: man jau sagatavots slimnīcas čips, mape, skapītis. Slovēnijā Erasmus+ projekta ietvaros pavadīju divarpus mēnešus un uzturēšanās laikā satiku ergoterapijas un māszinību studentus, kas ieradušies apmaiņā arī no citām valstīm.