Jaunākās pieejamās vadlīnijas rekomendē kā sistoliskā asinsspiediena mērķi noteikt 150 mmH vai pat 130 mmHg pieaugušajiem, kas sasnieguši 60 gadu slieksni. Tomēr, pastāv dažādi riski intensīvai asinsspiediena terapijai, kas novērojami nekavējoši, piemēram, sinkope, reiboņi, kritieni, kamēr nevēlamo kardiovaskulāro notikumu risks mazinās tikai ar laiku. Īpaši būtiski saprast, kādi ir ieguvumi un riski intensīvai asinsspiediena mazināšanai pacientiem ar ierobežotu dzīvildzi.
Arteriālā hipertensija (AH) ir sarežģīta slimība, kurā iesaistītas vairākas orgānu sistēmas, tomēr vienlaikus arī viens no modificējamiem riska faktoriem kardiovaskulārām slimībām, kas ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā kā sievietēm, tā vīriešiem.
Vārds “migrēna” cēlies no latīņu vārda hemicrania — “puse” (hemi) un “galvaskauss” (crania). Šo terminu pirmo reizi izmantoja Galēns, lai aprakstītu vienpusējas galvassāpes. Viņš bija pirmais, kurš uzskatīja, ka sāpju izcelsme jāmeklē galvas smadzeņu apvalkos un asinsvados.
Saskaņā ar Austrumu Anglijas universitātes (UEA) un Norfolkas un Norvičas universitātes slimnīcas (NNUH) jaunajiem pētījumiem, tādas blakus slimības kā sirds un asinsvadu slimības, elpošanas ceļu slimības, nieru slimības un vēzis paaugstina Covid-19 nāves risku.
Globāli hipertensija ir vairāk nekā miljardam pasaules iedzīvotāju. Hipertensijas izplatība palielinās līdz ar vecumu, apmēram 60 % hipertensīvo pacientu ir vismaz 60 gadus veci un ~ 75 % — vairāk nekā 75 gadus veci. Vadlīnijas definē, ka pacients līdz 65 gadu vecumam ir jauns, ≥ 65 gadu vecumā — vecs un ≥ 80 gadu vecumā — ļoti vecs. [1]
Statistika ir nežēlīga — Latvijā mirstība no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām ir 54,9 % (no kopējā mirušo skaita). No vēža mirst 20,9 %. Nereti 60 % gadījumu pirmā sirds slimības izpausme ir pēkšņa nāve vai miokarda infarkts (1. attēls).
PVO dati liecina, ka ar arteriālu hipertensiju 2015. gadā slimoja apmēram 1,13 miljardi pasaules iedzīvotāju. Hipertensija konstatēta katram ceturtajam vīrietim un katrai piektajai sievietei.
Sirds vārstuļu kaites ir viena no izplatītākajām sirds slimību grupām visā pasaulē: katru gadu vairāk nekā 500 tūkstošiem cilvēku tiek veikta viena vai otra veida sirds vārstuļu kaites ķirurģiska korekcija. Latvijā ik gadu vairāk nekā sešiem simtiem cilvēku tiek veikta sirds operācija, kad tiek nomainīts vai salabots kāds vai vairāki sirds vārstuļi, un šim skaitlim proporcionāli ik gadu ir tendence pieaugt.
Nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu — labs kardioprotekcijas raksturojums. Ar vienu šāvienu medikaments veic pamatfunkciju, ar otru — pasargā no nelabvēlīga kardiovaskulāra iznākuma.
Sievietēm un vīriešiem ar augstu asinsspiedienu, ievērojot dzīvesveida izmaiņas 16 nedēļas, samazinājās nepieciešamība pēc antihipertensīvo medikamentu lietošanas, secināts pētījumā.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs, onkologs un krūts ķirurgs, asoc. prof. ARVĪDS IRMEJS divdesmit gadus ir veltījis onkoķirurģijai. Piedzīvojis šīs medicīnas jomas izaugsmi, strādājot apēdis ne vienu vien pudu sāls. Pērn asoc. prof. Arvīds Irmejs tika atzīts par Gada cilvēku medicīnā 2021 un saņēma Gada balvu medicīnā. Katra atdotā balss ir liecība, ka pacienti augstu vērtē ārsta darbu, uzticas un paļaujas uz viņu.
Dapagliflozīns zināms kā medikaments, kas uzlabo klīnisko iznākumu 2.tipa cukura diabēta pacientiem ar sirds–asinsvadu un nieru slimībām. Tomēr, līdz šim ir ierobežoti dati par dapagliflozīna attiecībām ar citiem medikamentiem, ko izmanto kardiovaskulāru slimību ārstēšanā šai pacientu grupai.
Globālā mērogā morālais distress kā nopietna problēma izcelta ne tikai veselības aprūpes sniedzēju vidū, bet arī veselības aprūpes sistēmā kā tādā. Morālā distresa definīcija pirmoreiz tika piedāvāta 1984. gadā, kad Endrjū Džeimetsons (E. Jametson) to definēja kā fenomenu, kad cilvēks zina, kā pareizi rīkoties, bet institucionālo ierobežojumu dēļ pareizās rīcības īstenošana ir neiespējama. [3]
Apvienojot vārdus “terapija” un “diagnostika”, radies termins “teranostika”, kas pēdējos desmit gados arvien izteiktāk iezīmē izmaiņas nākotnes nukleārās medicīnas un personalizētās terapijas jomā. Teranostika piedāvā konvencionālās terapijas “vienas zāles der visam” nomaiņu uz personalizētu, molekulāru un precīzāku ārstēšanas metodi.
