Pastāvīga suņa klātbūtne mājās bērniem, kuriem ir astma un elpceļu alerģija, ir saistīta ar 1,2 reizes lielāku astmas saasinājumu risku, taču nepalielina vidēji smagas vai smagas astmas risku sešu gadu periodā.
Pasaulē alerģiska rinīta prevalence ir 5—50 %, atkarībā no pētāmās populācijas un pētījuma metodoloģijas. Pastāv vairāki riska faktori, kas atbild par alerģiska rinīta attīstību, — ģenētika, putekļu ērcītes, putekšņu, sēnīšu alergēnu vai dzīvnieku epitēlija ekspozīcija in utero vai agrīni bērnībā, kā arī gaisa piesārņojums, tabakas dūmi un pat sociālekonomiskais stāvoklis.
Pētījums par gandrīz 200 pārtikas produktiem ar ticamu pārtikas alerģiju un 45 produktiem ar iespējamu pārtikas alerģiju nācis ar jaunām atklāsmēm par alimentāras alerģiskas reakcijas veicinātājiem. Lielākoties pētījumi koncentrējas uz lielo astotnieku – govs pienu, vistas olām, kviešiem, soju, zemesriekstiem, koku riekstiem, zivīm un vēžveidīgajiem -, taču šajā gadījumā izvērtēti iespējami un ticami prognostiskie faktori alerģiskai reakcijai plašām ēdienu grupām.
Ārstiem, plānojot rekonstruktīvās ķirurģiskās operācijas, būtu jāņem vērā pacienta atopisko slimību anamnēze, liecina divi jauni pētījumi, kas šonedēļ prezentēti Amerikas Alerģijas, astmas un imunoloģijas (ACAAI) 2025. gada ikgadējā kongresā Orlando, Floridā.
Izsitumu spektrs ir ļoti plašs, bet tas ne tuvu nenozīmē, ka jebkāda veida izsitumi ir saistīti ar alerģiju. Ļoti bieži pacients paliek ar neatbildētu jautājumu: kāpēc veidojās izsitumi un kas jādara (vai nav jādara) turpmāk dzīvē, lai tie neatkārtotos.
Alerģiska rinīta ārstēšanas stūrakmens ir intranazāli preparāti. Vadlīnijās priekšroka dota intranazāliem kortikosteroīdiem (IKS), intranazāliem antihistamīniem (IAH) vai to fiksētām kombinācijām (IKS + IAH). Lai pārskatītu un savstarpēji salīdzinātu šo medikamentu efektivitāti un drošuma profilu alerģiska rinīta ārstēšanā, pirmo reizi veikts sistemātisks pārskats un tīkla meta-analīze tikai par intranazāliem preparātiem.
Mūsdienu medicīnā antihistamīna līdzekļi, īpaši H1 receptoru blokatori, ieņem būtisku vietu alerģisku slimību ārstēšanā. Tie ir pirmās izvēles medikamenti tādām izplatītām patoloģijām kā alerģisks rinīts, nātrene, angioedēma un alerģisks konjunktivīts.
Neskatoties uz to, ka pēdējo desmitgažu laikā pieaug augļu un dārzeņu alerģiju izplatība bērnu populācijā, reakcijas veidu un tolerances klīniskā gaita joprojām ir neskaidra. Pētījuma mērķis bija novērtēt augļu vai dārzeņu izraisīto alerģisko reakciju klīnisko gaitu, demogrāfiskos raksturlielumus un tolerances līmeni.
Alerģiskas reakcijas uz tādiem izplatītiem pārtikas produktiem kā piena produkti un zemesrieksti var palielināt sirds slimību risku tikpat vai pat vairāk nekā smēķēšana. Un šīs bīstamās alerģiskās reakcijas var skart gan cilvēkus ar pārtikas alerģijām, gan tos, kuriem nav acīmredzamu alerģijas simptomu.
Pārtikas alerģijas šobrīd ietekmē ap 5 % pieaugušo un 8 % bērnu visā pasaulē. Pārvaldības stratēģijas ir ierobežotas — izvairīšanās no alergēna, nodrošināšanās ar intramuskulāru epinefrīnu un perorāliem antihistamīniem nejaušas produkta apēšanas gadījumā, kā arī imūnterapija. Arvien populārāka kļūst agrīnas iepazīstināšanas metode zīdaiņiem ar augstu risku pārtikas alerģijas attīstībai, palēninot sensibilizācijas sastopamību populācijā.
Astma ir heterogēna slimība, un vecums, kad tā attīstās, šķiet, spēlē nozīmīgu lomu. Vairāk nekā pirms pusgadsimta tika izdalīts atsevišķs astmas apakštips: astma, kas diagnosticēta pieaugušo vecumā. Jau 1940. gadā Rackeman izdalīja divus atšķirīgus astmas veidus: alerģiska un nealerģiska.
Sirds ir metaboliski ļoti aktīvs orgāns. Kardiālas patoloģijas gadījumā aizvien lielāku nozīmi iegūst medikamenti, kas ne tikai ietekmē hemodinamiku, bet ir mērķēti tieši uz miokarda metabolismu (trimetazidīns, ranolazīns, meldonijs), organisma metabolismu ar kardioprotektīvu efektu (SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, metformīns, statīni), kas ir hemodinamiski neitrāli. Šajā rakstā tiks aplūkoti sirds metabolisma pamati un sniegts ieskats par šo medikamentu darbības mehānismu un indikācijām.
Ar vielmaiņas disfunkciju saistīta steatotiska aknu slimība (MASLD) bija statistiski nozīmīgi saistīta ar lielākām eozinofīlā ezofagīta (EoE) un gastroezofageālā refluksa slimības (GERS), kā arī tās fenotipu — neerozīvās refluksa slimības, erozīvā ezofagīta un Bareta barības vada — izredzēm visās vecuma grupās. Šīs saistības bija izteiktākas gados jauniem pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 44 gadiem.
Hipotireoze pasaulē skar aptuveni 10 miljonus cilvēku, palēninot pacienta kognitīvos un metaboliskos procesus. Visbiežākie hipotireozes iemesli ir autoimūns tireoidīts, veikta tireoīdektomija, saņemta radioaktīva joda terapija. Šiem pacientiem lielākoties mūža garumā nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība gan klīnisko simptomu, gan laboratorisko rādītāju izvērtēšanā.
Ikgadējā Eiropas Kardiologu asociācijas kongresa apmeklētāji tika lutināti ar plašu klāstu izmaiņu un papildinājumu kardioloģijas jomā. Viens no tiem – atjaunotā, nu jau piektā miokarda infarkta (MI) universālā definīcija, kas šobrīd labāk paskaidro gan MI patofizioloģiskos mehānismus, gan klīnisko izvērtēšanu un objektīvus diagnostiskos kritērijus.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.