Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu (T2CD) un perifēro artēriju slimību vai diabētiskām pēdas čūlām, kuri uzsāka ārstēšanu ar semaglutīdu, nevis citiem glikozes līmeni pazeminošiem medikamentiem, bija būtiski samazināts risks kombinētam iznākumam – perifērajai perkutānajai transluminālajai angioplastijai vai kritiskai ekstremitāšu išēmijai, kā arī mazāka iespēja nepieciešamībai pēc apakšējo ekstremitāšu amputācijas.
2024. gada ESC vadlīnijās ir plašas izmaiņas gan sijājošā diagnostikā, gan ārstēšanā, šeit akcentējam medikamentozās terapijas rekomendāciju jaunumus perifēro artēriju slimības (PAS) pacientiem. Par PAS diagnostikas, profilakses un ārstēšanas iespējām Latvijā jaunāko vadlīniju rekomendāciju ietvaros jautājam Dr. Mārcim Gediņam, asinsvadu ķirurgam.
Sievietēm ar perifērisko artēriju slimību (PAS) bieži vien novēro atpiskus simptomus, vēlāku hospitalizāciju un sliktāku prognozi, tāpēc risku identifikācija un to pārvaldība ir ļoti svarīga. Šajā pētījumā novērtētas PAS riska faktoru atšķirības starp dzimumiem.
Gulēšana mazāk nekā piecas stundas naktī ir saistīta ar 74 % lielāku perifēro artēriju slimības (PAD) iespējamību, salīdzinot ar septiņām līdz astoņām stundām.
Lai noskaidrotu, cik efektīvi mijklibošanas terapijā ir cilostazols, pentoksifilīns un beraprosts, tika atlasīti nejaušināti kontrolēti pētījumi no vairākām zinātnisko publikāciju datu bāzēm. Sistemātiskā pārskata galvenie iznākumi bija iešanas attālums (noietais maksimums un no sāpēm brīvais staigāšanas attālums), ko noteica ar skrejceliņa palīdzību, kā arī potītes–brahiālais indekss un medikamentu blaknes. Iekļauto pētījumu kvalitāti noteica ar Kohreina neobjektivitātes riska novērtēšanas rīku.
Mājās izpildīti staigāšanas vingrinājumi tiek rekomendēti pacientiem ar perifēro artēriju slimību (PAS), bet pierādījumi par šo vingrinājumu efektivitāti ir jaukti. Lai novērtētu, vai uzvedības maiņa, iekļaujot mājas apstākļos veiktus staigāšanas vingrinājumus fizioterapeita uzraudzībā sniedz pozitīvu efektu pacientiem ar PAS salīdzinājumā ar ierasto aprūpi, tika veikts daudzcentru klīniskais pētījums.
Perifēro artēriju slimība (PAS) asociējas ar augstu kardiovaskulāro risku un var būt iemesls invaliditātei un nāvei, tāpēc šo pacientu diagnostikā un ārstēšanā nepieciešama daudzdisciplīnu pieeja, jo šī slimība bieži tiek diagnosticēta novēloti vai ilgstoši var norisināties bez simptomiem, kavējot slimību modificējošas terapijas laicīgu sākšanu. [1]
Cilvēkiem, kuri ziņo par ar darbu saistītu stresu ir lielāks risks tikt hospitalizētiem perifēro artēriju slimību dēļ, salīdzinot ar tiem, kuriem nav stresa darbā. Ar darbu saistītais stress jeb spriedze darbā attiecas uz psiholoģisko un sociālo stresu darbā, bieži vien augstu gaidu apvienojumā ar zemāku personīgās kontroles līmeni dēļ.
Pēdējos gados par perifēro artēriju slimību (PAS) runā un raksta daudz, un ne velti — perifēro artēriju slimība netieši kļuvusi par sistēmiskas aterosklerozes marķieri. Intermitējoša klaudikācija apakšējās ekstremitātēs ir biežākā PAS izpausme; šie simptomi gan ievērojami pasliktina pacienta dzīves kvalitāti, gan arī trīskārt palielina mirstību no kardiovaskulāriem (KV) notikumiem un 2—5 reizes palielina mirstību jebkura iemesla dēļ.
Cilvēkiem, kuri neārstē obstruktīvu miega apnoju, ir lielāka iespēja saslimt ar Parkinsona slimību. Nepārtraukta pozitīva elpceļu spiediena jeb CPAP lietošana var palīdzēt samazināt šo risku, uzlabojot miega kvalitāti un saglabājot vienmērīgu gaisa plūsmu visas nakts garumā.
Meniski ir divas pusmēness formas fibroskrimšļa struktūras, kas ir neaizstājama ceļa locītavu sastāvdaļa. Vārda izcelsme ir no grieķu vārda “meniskos”, kurš raksturo pusmēness formu. Pirms cilvēki uzzināja par menisku lomu ceļa locītavā, populārākā ārstēšanas metode meniska bojājuma gadījumā bija totāla vaļēja meniskektomija.
Kafija ir viens no biežāk lietotajiem dzērieniem pasaulē, bet līdz šim nav veikti nejaušināti pētījumi par kofeīnu saturošas kafijas ietekmi uz ātriju fibrilācijas (ĀF) pacientu sirds ritmu. Lai salīdzinātu kofeīnu saturošas kafijas lietošanu ar izvairīšanos no tās patēriņa un ietekmi uz rekurentu ĀF, veikts prospektīvs atvērta tipa nejaušināts klīniskais pētījums.
Disfunkcionāla elpošana un/vai hiperventilācija kardiopulmonālās slodzes testā (CPET) ir būtiski biežāka pacientiem ar mialģisko encefalomielītu / hroniskā noguruma sindromu (ME/CFS) nekā personām bez šī stāvokļa, liecina jauns pētījums.
