Kardiologa praksē arteriālā hipertensija ir izaicinājums, jo diagnoze parasti netiek noteikta savlaicīgi. Bieži hipertensija ir asimptomātiska un lielākā daļa pacientu par to pat nenojauš. Pasaulē arteriālā hipertensija ir viens no visbiežākajiem kardiovaskulārās saslimstības un nāves iemesliem.
Pētījumā ar tūkstošiem pacientu medicīnisko ierakstu atklāja, ka pacientiem, kuri lieto statīnus, ir vismaz divas reizes lielāks 2.tipa cukura diabēta risks.
Pacientiem ar reimatoīdo artrītu ir tāda paša līmeņa kardiovaskulārie ieguvumi bez papildus riskiem no statīnu lietošanas, kā citiem indivīdiem, secināts lielā klīniskā pētījumā.
Vidusmēra vīrieša ikdienas darbu saraksts ir plašs, taču rūpes par savu veselību, visticamāk, ir šā saraksta pašā apakšā. To pierāda novēlotā onkoloģisko slimību atklāšana, ielaistas problēmas reproduktīvajā veselībā un dzīves kvalitāti ietekmējošās un neatrisinātās problēmas.
Par statīniem šobrīd runā daudz. Ar to blakusparādībām biedē gan pacientus, gan ārstus. Dažreiz pat pieredzējis speciālists apmulst no informācijas gūzmas, ko sniedz dažādi materiāli un informatori.
Pirmo reizi stenokardiju (angina pectoris) 1772. gadā aprakstīja Heberdens (Heberden), raksturojot sindromu ar žņaugšanas un trauksmes sajūtu krūtīs, īpaši saistībā ar slodzi. Tomēr šā sindroma etioloģija tolaik nebija skaidra.
Lai gan panākumi kardiovaskulāru slimību (KVS) ārstēšanā ir ievērojami, mirstība no tām samazinās lēni. Viens no galvenajiem iemesliem — pilnīga vai daļēja primārās profilakses ignorēšana, kas ir atkarīga gan no pacientu, gan daudzu ārstu zināšanu un motivācijas trūkuma. Raksta mērķis ir atgādināt par primārās profilakses svarīgumu un uzdevumiem.
Statīni samazina mirstības un kardiovaskulāru notikumu risku cilvēkiem, kuriem šis risks ir augsts. Tomēr ir zināms, ka 75 % pacientu pārtrauc statīnu terapiju 2 gadu laikā, jo parādās blakusparādības, piemēram, sāpes muskuļos vai kuņģa un zarnu trakta simptomi.
70 % iedzīvotāju 25—74 gadu vecumā ir paaugstināts holesterīna līmenis — tā liecina Latvijas kardiologu veiktais “Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma epidemioloģisks pētījums”.
Gados vecām sievietēm (pēc 75 gadu vecuma), kuras lieto holesterīnu pazeminošus statīnus, ir paaugstināts cukura diabēta attīstības risks, secināts Austrālijā veiktā pētījumā.
Šobrīd nav pieejama efektīva Alcheimera slimības ārstēšana, un jaunu molekulu izstrāde vēl ir tālā nākotnē. Tomēr ir zināms, ka daži no citām slimībām izrakstītajiem medikamentiem ir saistīti ar zemāku Alcheimera slimības risku.
Statīni ir vienlīdz efektīvi koronāro notikumu riska mazināšanā kā sievietēm, tā vīriešiem, tomēr novērots, ka sievietēm tos izraksta retāk. Pētījumā atklāti četri faktori, kas ir šo dzimumu atšķirību pamatā pacientiem ar koronāro artēriju slimību (KAS).
Nespēja reaģēt uz mērķtiecīgiem slimību modificējošiem pretreimatisma līdzekļiem (tsDMARD) psoriātiskā artrīta gadījumā notiek aptuveni 0,35 gadījumos uz vienu cilvēku gadā.
Terminu “ateroskleroze” pazīst ne tikai medicīnas darbinieki, bet arī daudzi ar medicīnu nesaistīti cilvēki — ir samērā laba izpratne, ka ateroskleroze negatīvi ietekmē asinsvadus, jo ģimenē un paziņu vidū nereti ir cilvēki ar aterosklerozi un tās izraisītām slimībām. Diemžēl dažādu maldīgu pārliecību un viltus informācijas dēļ pacienti nereti atsakās no zinātniski pierādītas medikācijas. Jāatzīmē, ka arī ārstiem ne vienmēr ir skaidra pārliecība par statīnu lietošanas riska un ieguvuma līdzsvaru, ārstējot pacientus ar dislipidēmiju. Sevišķi bieži to var novērot aterosklerozes primārajā profilaksē.
Reibonis ir subjektīva, nepatīkama, traucējoša iluzora apkārtnes un/vai paša ķermeņa kustības izjūta. Reibonis nav diagnoze, tas ir biežs simptoms, par ko pacienti sūdzas ārstam gan ambulatorajās praksēs, gan stacionāros, un tam var būt daudz dažādu iemeslu.
Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) jeb gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir kuņģa satura regurgitācija barības vadā. Par GEAS diagnozi var domāt, ja simptomi izpaužas vairāk nekā trīs reizes nedēļā un ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti. To var uzskatīt par barības vada un proksimālās gremošanas un elpošanas sistēmas kairinājumu.
Sāpes gūžas locītavā ir sūdzība, kas var izraisīt diskomfortu, ierobežot kustības un aktivitāti kopumā. Tomēr dažkārt var izrādīties, ka šīs sāpes grūti diferencējamas no atstarotām muguras sāpēm.