Antipsihotiķi, iekļaujot gan pirmās, gan otrās paaudzes medikamentus, tiek arvien biežāk ordinēti arī sievietēm grūtniecības laikā, tomēr drošuma profils, tos lietojot šajā periodā ir samērā neskaidrs. Nesen veikti pētījumi norāda, ka antipsihotiķu lietošana grūtniecības laikā paaugstina risku attīstīties dažādām komplikācijām.
Apgrozīšana izdodas labāk, ja sieviete ir labi informēta un iedrošināta, uzticas procedūras nekaitīgumam un pašai ir vēlme dzemdēt vagināli. Ja grūtniecei ir bail, nav pilnvērtīgas informācijas vai ir vēlme grūtniecību atrisināt ar ķeizargriezienu, viņa izvēlas neveikt augļa ārējo apgrozīšanu. [1] Rezultāts veiksmīgai augļa ārējai apgrozīšanai ir galvas priekšguļa.
Ķeizargrieziena jeb sectio caesarea (SC) izmantošana dzemdību atrisināšanā gūst popularitāti un kā metode tiek izmantota visā pasaulē arvien biežāk, neskatoties uz potenciāliem riskiem gan mammai, gan bērnam. Turklāt, pieaug nevis medicīnisku iemeslu dēļ veikts SC, bet individuāla, sievietes apsvērumu vadīta lēmuma dēļ veikti SC. Šajā pētījumā tika ievākti dati par to, vai sieviete labāk izvēlas SC vai dzemdības pa dabīgiem dzemdību ceļiem un kas šo izvēli ietekmē.
Sievietēm, kuras grūtniecības laikā lieto mērenu kafijas daudzumu ikdienā, piedzimt nedaudz mazāki bērni, nekā tām, kuras grūtniecības laikā nelieto kafiju.
Dažādi parabēni ikdienā tiek lietoti kā konservanti dažādos produktos (gan kosmētiskos, gan arī pārtikas), taču ir aizdomas, ka šīm ķīmiskajām vielām piemīt endokrīno sistēmu ietekmējošas un nevēlamas īpašības. Nesen veikti pētījumi ziņojuši par asociāciju starp butilparabēnu ekspozīciju mātei grūtniecības laikā un virsvaru/aptaukošanos bērnībā, īpaši meiteņu vidū.
Grūtniecība per se ir lielas izmaiņas sievietes organismā. Jebkuru zāļu lietošanas gadījumā būtībā ir jādomā par sievieti ne tikai kā par grūtnieci un notiekošajām hormonālajām izmaiņām, bet arī par augli, kas attīstās sievietes ķermenī.
Sievietēm, kurām pirmās grūtniecības laikā ir bijušas komplikācijas, piemēram, priekšlaicīgas dzemdības vai preeklampsija, ir gandrīz divkāršs lielāks risks, ka vēlāk dzīves laikā attīstīsies hipertensija, salīdzinot ar sievietēm bez komplikācijām grūtniecības laikā.
Spānijā veikta pētījuma rezultāti brīdina, ka veselības aprūpes sistēmai sistemātiski jāpievēršas bezmiega problēmas risināšanai grūtniecēm. Bezmiegs ne tikai ietekmē grūtnieces dzīves kvalitāti, bet arī ir riska faktors paaugstinātam asinsspiedienam un pre-eklampsijai, gestācijas diabētam, depresijai, priekšlaicīgām dzemdībām un neplānotiem ķeizargriezieniem.
Uzvedības traucējumi, piemēram, uzmanības deficīta sindroms/ hiperaktivitāte, pieaug laika gaitā. Pētījumos pierādīts, ka tādi riska faktori, kā smēķēšana un alkohola lietošana grūtniecības laikā, nav saistīta ar bērna uzvedības problēmām.
Viens no biežāk lietotajiem preparātiem vidēji smagas hroniskas hipertensijas ārstēšanai grūtniecības laikā ir metildopa, bet jāatceras, ka, to lietojot, iespējama pastiprinātas jutības reakcija un tālāk var attīstīties holestāze, aknu šūnu bojājums un pat smags hepatīts.
Pacientiem ar nekomplicētu apendicītu sākotnēja ārstēšana ar antibiotikām 10 gadu laikā nodrošināja patiesu recidīva biežumu gandrīz 38 % apmērā. Vairāk nekā puse pacientu, kuri tika ārstēti ar antibiotikām, izvairījās no apendektomijas, turklāt viņiem bija mazāk kumulatīvu komplikāciju nekā pacientiem, kuriem tika veikta operācija.
Kašķis ir parazītiska ādas slimība, kuras incidence un prevalence pasaulē pieaug. Ārstēšanā pieejami vairāki līdzekļi, bet šajā pētījumā salīdzināta terapeitiskā efektivitāte ivermektīnam perorāli ar 5 % lokālu permetrīna krēmu.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
Podagra saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro risku. Trūkst pētījumu, kas apstiprinātu, ka sasniedzot seruma urātu līmeni zem 6 mg/dl ar medikamentozo terapiju, samazinās arī kardiovaskulārais risks. Lai izvērtētu saistību starp mērķa urātu līmeņa sasniegšanu zem 6 mg/dl un kardiovaskulāriem notikumiem pacientiem ar podagru, veikts kohortas pētījums.
