Paaugstināta asinsspiediena pārvaldības kļūdas grūtniecības laikā ir viens no mātes mirstības iemesliem. Līdz šim nav noskaidrots, kā asinsspiediena pašmonitorēšana grūtniecības laikā uzlabo klīnisko iznākumu pašai grūtniecei un auglim.
Gan grūtniecība, gan 1.tipa cukura diabēts (CD) paši par sevi ir saistīti ar paaugstinātiem trauksmes un depresijas rādītājiem salīdzinājumā ar vispārējo populāciju. Bet vai šo abu lielumu kombinācija risku psihiskās veselības traucējumiem paaugstina? Tas līdz šim nebija skaidrots.
Hipertensīva slimība grūtniecības laikā ir saistītas ar kardiovaskulāru slimību nākotnē. Kā viens no skaidrojumiem ir iespējamā subklīniskā sirds disfunkcija jau pirms grūtniecības. Nātrijurētiskie peptīdi ir biomarķieri, ko izmanto, lai noteiktu subklīnisku sirds disfunkciju ārpus grūtniecības.
Imunizācija ar BNT162b2 mesendžera RNS (mRNS) vakcīnu pret Covid–19 grūtniecības trešajā trimestrī pierādījusi sevi ar augstu mātes humorālo IgG imūnatbildi, kas šķērso placentu un nodod aizsardzību pret infekciju arī jaundzimušajam. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda imūnatbilde seko pēc vakcīnas saņemšanas grūtniecības otrajā trimestrī.
Aptaukošanās izplatība pasaulē kopš 1975. gada palielinājusies 3 ×, arī reproduktīvā vecuma sieviešu populācijā. [1] Latvijā 2018. gadā 15—49 gadu vecu sieviešu grupā aptaukošanās bija 16,4 %. [2] Trūkst precīzu un aktuālu datu par aptaukošanās izplatību grūtnieču populācijā Latvijā. Aprēķināts, ka Eiropā 25 % un ASV 40 % grūtnieču ir adipozas. [1; 3] Arī ķermeņa masas pieaugumam grūtniecības laikā ir tendence palielināties.
Iepriekšējie pētījumi rāda, ka mazāk emocionāli stabilas, mazāk apzinīgas, mazāk ekstravertas un mazāk sadarbīgas sievietes ir tendētas izteiktāk baidīties no dzemdībām un raksturot savu dzemdību pieredzi kā sliktāku. Vēl vairāk, dzemdību veids un neparedzēti notikumi dzemdību laikā var ietekmēt sievietes dzemdību pieredzi un to, kā viņa to raksturo. Tomēr, joprojām nav zināms, vai personība subjektīvā dzemdību pieredzē mainās atkarībā no sievietes ar dažādu dzemdību veidu.
Antipsihotiķi, iekļaujot gan pirmās, gan otrās paaudzes medikamentus, tiek arvien biežāk ordinēti arī sievietēm grūtniecības laikā, tomēr drošuma profils, tos lietojot šajā periodā ir samērā neskaidrs. Nesen veikti pētījumi norāda, ka antipsihotiķu lietošana grūtniecības laikā paaugstina risku attīstīties dažādām komplikācijām.
Apgrozīšana izdodas labāk, ja sieviete ir labi informēta un iedrošināta, uzticas procedūras nekaitīgumam un pašai ir vēlme dzemdēt vagināli. Ja grūtniecei ir bail, nav pilnvērtīgas informācijas vai ir vēlme grūtniecību atrisināt ar ķeizargriezienu, viņa izvēlas neveikt augļa ārējo apgrozīšanu. [1] Rezultāts veiksmīgai augļa ārējai apgrozīšanai ir galvas priekšguļa.
Ķeizargrieziena jeb sectio caesarea (SC) izmantošana dzemdību atrisināšanā gūst popularitāti un kā metode tiek izmantota visā pasaulē arvien biežāk, neskatoties uz potenciāliem riskiem gan mammai, gan bērnam. Turklāt, pieaug nevis medicīnisku iemeslu dēļ veikts SC, bet individuāla, sievietes apsvērumu vadīta lēmuma dēļ veikti SC. Šajā pētījumā tika ievākti dati par to, vai sieviete labāk izvēlas SC vai dzemdības pa dabīgiem dzemdību ceļiem un kas šo izvēli ietekmē.
Sievietēm, kuras grūtniecības laikā lieto mērenu kafijas daudzumu ikdienā, piedzimt nedaudz mazāki bērni, nekā tām, kuras grūtniecības laikā nelieto kafiju.
Dažādi parabēni ikdienā tiek lietoti kā konservanti dažādos produktos (gan kosmētiskos, gan arī pārtikas), taču ir aizdomas, ka šīm ķīmiskajām vielām piemīt endokrīno sistēmu ietekmējošas un nevēlamas īpašības. Nesen veikti pētījumi ziņojuši par asociāciju starp butilparabēnu ekspozīciju mātei grūtniecības laikā un virsvaru/aptaukošanos bērnībā, īpaši meiteņu vidū.
Grūtniecība per se ir lielas izmaiņas sievietes organismā. Jebkuru zāļu lietošanas gadījumā būtībā ir jādomā par sievieti ne tikai kā par grūtnieci un notiekošajām hormonālajām izmaiņām, bet arī par augli, kas attīstās sievietes ķermenī.
Sievietēm, kurām pirmās grūtniecības laikā ir bijušas komplikācijas, piemēram, priekšlaicīgas dzemdības vai preeklampsija, ir gandrīz divkāršs lielāks risks, ka vēlāk dzīves laikā attīstīsies hipertensija, salīdzinot ar sievietēm bez komplikācijām grūtniecības laikā.
Spānijā veikta pētījuma rezultāti brīdina, ka veselības aprūpes sistēmai sistemātiski jāpievēršas bezmiega problēmas risināšanai grūtniecēm. Bezmiegs ne tikai ietekmē grūtnieces dzīves kvalitāti, bet arī ir riska faktors paaugstinātam asinsspiedienam un pre-eklampsijai, gestācijas diabētam, depresijai, priekšlaicīgām dzemdībām un neplānotiem ķeizargriezieniem.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Hipertensija un diabēts ir vadošie kardiovaskulāro slimību modificējamie riska faktori, tomēr liela daļa pasaules iedzīvotāju paliek nediagnosticēti. Šobrīd skrīningu veicam vai nu klīniskajā praksē vai ar dažādu valkājamu ierīču palīdzību, kas kopumā ierobežo potenciālo skrīninga aptveri dažādu iemeslu dēļ. Iespējams risinājums ir pasīvas bezkontakta uzraudzības sistēmas, kas var tikt dažādos veidos iekļautas apkārtējā vidē un veicināt agrīnāku diagnostiku. Interesantu risinājumu piedāvā pētnieki no Japānas, prezentējot jaunākos datus Eiropas Kardiologu asociācijas ikgadējā kongresā.
Pirmie trīs mēneši pēc vēža diagnozes noteikšanas ir kritisks periods insulta riska ziņā. Visaugstākais risks šajā laikā ir pacientiem ar plaušu vai aizkuņģa dziedzera vēzi, liecina Izraēlā veikts valsts mēroga pētījums.
