Būšana izolācijā bez piekļuves sporta zālēm un sporta klubiem, nedrīkstētu nozīmēt to, ka cilvēki pārstāj sportot, norāda pētnieki. Saglabāt regulāras fiziskās aktivitātes laikā, kad lielākā daļa pasaules ir izolācijā, ir ļoti svarīgi, jo tas palīdz uzturēt veselu imūnsistēmu.
Pētījumā noskaidrots, ka lielāks noieto soļu skaits dienā ir saistīts ar zemāku mirstības risku jebkādu cēloņu dēļ. Pētnieki arī noskaidroja, ka noieto soļu skaitam nevis intensitātei ir cieša saistība ar mirstību.
Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.
Tiem, kuri pirmo reizi noskrēja maratonu, samazinājās asinsspiediens un artēriju stīvums, kas bija ekvivalents asinsvadu vecuma samazinājumam par 4 gadiem.
Ir zināms, ka fiziskās aktivitātes pazemina asinsspiedienu, bet baktēriju aktivitāte mutē var ietekmēt, vai būs ieguvumi no aktivitātēm vai nebūs.
Labs kardiorespiratorais fitnesa līmenis pusmūžā ir saistīts ar zemāku hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) risku, secināts Dānijā veiktā pētījumā.
Gados vecākām sievietēm, nostaigājot vismaz 4400 soļus dienā, var samazināt visu cēloņu mirstības rādītājus, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā JAMA Internal Medicine.
Sirds mazspēja (SM) ir arvien straujāk pieaugoša visas sabiedrības veselības problēma, ar ko ikdienā saskaras praktiski visu specialitāšu ārsti. Pētījumos pierādīts, ka 40 gadu vecumā risks tās attīstībai ir vienam no pieciem. Raksta mērķis nav aptvert visu, kas saistīts ar SM, bet nedaudz kliedēt mītus un maldus, kas uzklausīti, ārstējot pacientus ar SM.
Neskaitāmos pētījumos ir atklāta saistība starp fiziskajām aktivitātēm un depresiju, tomēr galvenais jautājums vēl arvien bija neskaidrs – vai fiziskās aktivitātes reāli samazina depresijas risku vai depresija attīstās mazkustīguma dēļ?
Pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu jāiesaka fiziskās aktivitātes, lai kontrolētu cukura līmeni un uzlabotu sirds veselību. Tā ir viena no rekomendācijām, ko ir izdevusi Eiropas profilaktiskās kardioloģijas asociācija sadarbībā ar Eiropas Kardioloģijas biedrību.
Fiziskās aktivitātes pēc vēža diagnozes apstiprināšanas, pat tad, ja iepriekš pacients ir bijis mazaktīvs, uzlabo pacienta izdzīvotības prognozes, secināts pētījumā.
Nejaušināta iedalījuma kontrolētu pētījumu meta-analīze uzrāda, ka aerobajiem vingrinājumiem ir antidepresantu terapijas efekts pacientiem ar smagu depresiju.
Fiziskās aktivitātes pacientiem ar depresiju var būt tikpat svarīgas kā efektīvi antidepresanti, secināts pētījumā.
Augstas fiziskās darbaspējas pusmūža sievietēm ir saistītas ar gandrīz 90 % demences riska samazinājumu vēlāk dzīves laikā, secināts pētījumā.
Jauns pētījums, kas prezentēts Eiropas Aptaukošanās kongresā (ECO 2026), rāda: jo vairāk cilvēki zaudē svaru, lietojot populāros GLP 1 medikamentus, jo būtiski zemāks kļūst vairāku ar aptaukošanos saistītu slimību risks. Pētījums arī atklāja, ka pacientiem, kuri pēc terapijas sākšanas pieņēmās svarā, veselības iznākumi kopumā bija sliktāki.
Aizcietējumi ir viens no biežāk sastopamajiem kuņģa–zarnu trakta funkcionālajiem traucējumiem. Tie tiek definēti kā zarnu darbības nepietiekamība, kas izpaužas ar nepilnīgu vēdera izeju, samazinātu defekācijas biežumu, sāpīgu defekāciju vai cietu fēču izdalīšanos. Aizcietējumi var attīstīties jebkurā vecumā — no zīdaiņa perioda līdz pat senioru gadiem. Aizcietējumu savlaicīga noteikšana, profilakse un ārstēšana ir būtiska, lai uzlabotu senioru dzīves kvalitāti un mazinātu komplikāciju risku. [1]
Mūsdienu medicīnā arvien lielāku nozīmi iegūst precīzā diagnostika, kas balstīta molekulārajā ģenētikā. Jau 30 gadus šai nozarei veltījusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes ģenētiķe profesore BAIBA LĀCE. Veic ģenētiskus testus, analizē pacienta genomu, lai noteiktu iedzimtas slimības, izvērtētu riskus un pielāgotu pacientam individuālu ārstēšanu. Profesores Baibas Lāces profesionālā misija ir pārvērst sarežģītus genoma datus saprotamā un atbildīgā rīcībā.
Mūsdienu veselības aprūpē rehabilitācija ieņem arvien nozīmīgāku vietu, jo tā fokusējas ne tikai uz slimības ārstēšanu, bet arī uz cilvēka funkcionēšanas, dalības un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
ARTŪRS DONCOVS ir sertificēts traumatologs ortopēds, kurš izglītību ieguvis Rīgas Stradiņa universitātē. Tad, zinātkāres un vēlmes pilnveidoties vadīts, devies uz Vāciju, kur absolvēja rezidentūru, ieguva traumatologa ortopēda sertifikātu un padziļināti specializējās mugurkaula un iegurņa ķirurģijā. Ar uzkrāto starptautisko pieredzi atgriezies Latvijā, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā.
