Cilvēkiem, kuri bērnībā ir fiziski aktīvi, turpmākajā dzīves laikā ir augstākas kognitīvās funkcijas. Dalībniekiem, kuri vingroja, būdami bērni, labāk veicās kognitīvajos testos neatkarīgi no viņu vecuma pētījuma laikā.
Hronisku sāpju ārstēšanā līdztekus medikamentozai terapijai būtiska ir nefarmakoloģiska terapija un pacienta pašaprūpes prasmju uzlabošana.
Būšana izolācijā bez piekļuves sporta zālēm un sporta klubiem, nedrīkstētu nozīmēt to, ka cilvēki pārstāj sportot, norāda pētnieki. Saglabāt regulāras fiziskās aktivitātes laikā, kad lielākā daļa pasaules ir izolācijā, ir ļoti svarīgi, jo tas palīdz uzturēt veselu imūnsistēmu.
Pētījumā noskaidrots, ka lielāks noieto soļu skaits dienā ir saistīts ar zemāku mirstības risku jebkādu cēloņu dēļ. Pētnieki arī noskaidroja, ka noieto soļu skaitam nevis intensitātei ir cieša saistība ar mirstību.
Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.
Tiem, kuri pirmo reizi noskrēja maratonu, samazinājās asinsspiediens un artēriju stīvums, kas bija ekvivalents asinsvadu vecuma samazinājumam par 4 gadiem.
Ir zināms, ka fiziskās aktivitātes pazemina asinsspiedienu, bet baktēriju aktivitāte mutē var ietekmēt, vai būs ieguvumi no aktivitātēm vai nebūs.
Labs kardiorespiratorais fitnesa līmenis pusmūžā ir saistīts ar zemāku hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) risku, secināts Dānijā veiktā pētījumā.
Gados vecākām sievietēm, nostaigājot vismaz 4400 soļus dienā, var samazināt visu cēloņu mirstības rādītājus, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā JAMA Internal Medicine.
Sirds mazspēja (SM) ir arvien straujāk pieaugoša visas sabiedrības veselības problēma, ar ko ikdienā saskaras praktiski visu specialitāšu ārsti. Pētījumos pierādīts, ka 40 gadu vecumā risks tās attīstībai ir vienam no pieciem. Raksta mērķis nav aptvert visu, kas saistīts ar SM, bet nedaudz kliedēt mītus un maldus, kas uzklausīti, ārstējot pacientus ar SM.
Neskaitāmos pētījumos ir atklāta saistība starp fiziskajām aktivitātēm un depresiju, tomēr galvenais jautājums vēl arvien bija neskaidrs – vai fiziskās aktivitātes reāli samazina depresijas risku vai depresija attīstās mazkustīguma dēļ?
Pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu jāiesaka fiziskās aktivitātes, lai kontrolētu cukura līmeni un uzlabotu sirds veselību. Tā ir viena no rekomendācijām, ko ir izdevusi Eiropas profilaktiskās kardioloģijas asociācija sadarbībā ar Eiropas Kardioloģijas biedrību.
Fiziskās aktivitātes pēc vēža diagnozes apstiprināšanas, pat tad, ja iepriekš pacients ir bijis mazaktīvs, uzlabo pacienta izdzīvotības prognozes, secināts pētījumā.
Nejaušināta iedalījuma kontrolētu pētījumu meta-analīze uzrāda, ka aerobajiem vingrinājumiem ir antidepresantu terapijas efekts pacientiem ar smagu depresiju.
D vitamīna lietošana ikdienas praksē šobrīd jau ir kļuvusi diezgan pašsaprotama gan pacientam, gan klīnicistam. Taču neskaidrības saglabājas, kad jāizvēlas konkrēts D vitamīna preparāts, deva un forma, kā arī jāmonitorē mērķa sasniegšana. Būtiska nozīme izvēlē ir gan pacienta blakusslimībām un personīgajai izvēlei, gan iepriekšējai pieredzei efektivitātes rādītājos. Dr. Renāte Helda, endokrinoloģe ar plašu klīnisko pieredzi, atbild uz neskaidrajiem jautājumiem par individualizētu pieeju D vitamīna deficīta korekcijā un profilaksē.
Ģimenes ārstes Dr. SANTAS STEPIŅAS stāsts ir par uzdrīkstēšanos, spēku un savu sapņu piepildīšanu. No galvaspilsētas un labi iekārtotas prakses viņa ir pārcēlusies uz perifēriju un sākusi visu no nulles. Domājot, kā piesaistīt pacientus, izmēģinājusi varēšanu sociālajos tīklos, veidojot savu blogu. Un, ja šajā stāstā jāpievieno izdošanās faktori, tie noteikti ir strādīgums un cilvēcība.
Funkcionālā dispepsija ir viens no biežākajiem funkcionālajiem kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumiem, kas skar aptuveni 7—8 % pieaugušo visā pasaulē. [1] Izšķir divus funkcionālās dispepsijas apakštipus: postprandiālā distresa sindromu (PDS) un epigastrālo sāpju sindromu (EPS), un abi šie apakštipi var arī pārklāties.
Bērniem ar astmu konstatēts augstāks eozinofilu izcelsmes neirotoksīna (EDN) līmenis serumā nekā bērniem ar citām alerģiskām slimībām un veseliem bērniem. EDN ir olbaltumviela, ko izdala aktivēti eozinofili. Arī eozinofilu skaits asinīs bērniem ar astmu bija lielāks nekā veseliem bērniem, taču atšķirība starp astmas un citu alerģisko slimību grupām nebija statistiski nozīmīga.
Pacienti ar sirds mazspēju (SM) piedzīvo multiplus simptomus un pazīmes, kas var traucēt ikdienas funkcionēšanu un dzīves kvalitāti kopumā. Līdz šim maz pētīts, kā sirds mazspējas fenotips atbilstīgi izsviedes frakcijai ietekmē šos rādītājus pacienta perspektīvā.
