Hronisku sāpju pacients. Ārstēšana un izaicinājumi. III daļa
Hronisku sāpju ārstēšanā līdztekus medikamentozai terapijai būtiska ir nefarmakoloģiska terapija un pacienta pašaprūpes prasmju uzlabošana.
Fiziskās aktivitātes
Regulāras fiziskās aktivitātes svarīgas imunitātei, arī izolācijas laikā
Būšana izolācijā bez piekļuves sporta zālēm un sporta klubiem, nedrīkstētu nozīmēt to, ka cilvēki pārstāj sportot, norāda pētnieki. Saglabāt regulāras fiziskās aktivitātes laikā, kad lielākā daļa pasaules ir izolācijā, ir ļoti svarīgi, jo tas palīdz uzturēt veselu imūnsistēmu.
Vairāk nostaigātu soļu dienā, zemāka visu cēloņu mirstība
Pētījumā noskaidrots, ka lielāks noieto soļu skaits dienā ir saistīts ar zemāku mirstības risku jebkādu cēloņu dēļ. Pētnieki arī noskaidroja, ka noieto soļu skaitam nevis intensitātei ir cieša saistība ar mirstību.
10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula
Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.
Vēlies pagriezt laiku atpakaļ? Pamēģini noskriet maratonu
Tiem, kuri pirmo reizi noskrēja maratonu, samazinājās asinsspiediens un artēriju stīvums, kas bija ekvivalents asinsvadu vecuma samazinājumam par 4 gadiem.
Mutes skalojamais līdzeklis var nomākt ieguvumus no fiziskām aktivitātēm
Ir zināms, ka fiziskās aktivitātes pazemina asinsspiedienu, bet baktēriju aktivitāte mutē var ietekmēt, vai būs ieguvumi no aktivitātēm vai nebūs.
Laba fiziskā forma pusmūžā ir saistīta ar zemāku plaušu slimību risku
Labs kardiorespiratorais fitnesa līmenis pusmūžā ir saistīts ar zemāku hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) risku, secināts Dānijā veiktā pētījumā.
Vairāk nostaigāto soļu dienā saistīti ar zemākiem mirstības rādītājiem gados vecām sievietēm
Gados vecākām sievietēm, nostaigājot vismaz 4400 soļus dienā, var samazināt visu cēloņu mirstības rādītājus, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā JAMA Internal Medicine.
Sirds mazspēja. Kliedējam mītus un maldus
Sirds mazspēja (SM) ir arvien straujāk pieaugoša visas sabiedrības veselības problēma, ar ko ikdienā saskaras praktiski visu specialitāšu ārsti. Pētījumos pierādīts, ka 40 gadu vecumā risks tās attīstībai ir vienam no pieciem. Raksta mērķis nav aptvert visu, kas saistīts ar SM, bet nedaudz kliedēt mītus un maldus, kas uzklausīti, ārstējot pacientus ar SM.
Fiziskās aktivitātes kā profilaktisks pasākums pret depresiju
Neskaitāmos pētījumos ir atklāta saistība starp fiziskajām aktivitātēm un depresiju, tomēr galvenais jautājums vēl arvien bija neskaidrs – vai fiziskās aktivitātes reāli samazina depresijas risku vai depresija attīstās mazkustīguma dēļ?
Fiziskās aktivitātes samazina mirstību cukura diabēta pacientiem
Pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu jāiesaka fiziskās aktivitātes, lai kontrolētu cukura līmeni un uzlabotu sirds veselību. Tā ir viena no rekomendācijām, ko ir izdevusi Eiropas profilaktiskās kardioloģijas asociācija sadarbībā ar Eiropas Kardioloģijas biedrību.
Fiziskās aktivitātes uzlabo vēža pacientu izdzīvotības prognozes
Fiziskās aktivitātes pēc vēža diagnozes apstiprināšanas, pat tad, ja iepriekš pacients ir bijis mazaktīvs, uzlabo pacienta izdzīvotības prognozes, secināts pētījumā.
Aerobajiem vingrinājumiem ir antidepresantu efekts
Nejaušināta iedalījuma kontrolētu pētījumu meta-analīze uzrāda, ka aerobajiem vingrinājumiem ir antidepresantu terapijas efekts pacientiem ar smagu depresiju.
Nedrīkst pieļaut, ka samazinās fiziskās aktivitātes depresijas dēļ
Fiziskās aktivitātes pacientiem ar depresiju var būt tikpat svarīgas kā efektīvi antidepresanti, secināts pētījumā.
Lasītākais Doctus.lv
Satiksmes radītais troksnis un Parkinsona slimības risks
Izteikts pieņēmums, ka transporta radīta trokšņa ekspozīcija varētu būt riska faktors Parkinsona slimības (PS) attīstībai, bet epidemioloģiskie pierādījumi ir ierobežotā daudzumā un nepilnīgi. Lai izpētītu, vai ilgtermiņa satiksmes trokšņa ekspozīcija ir saistīta ar augstāku PS risku, veikts prospektīvs kohortas pētījums Dānijā no 2000.-2017.gadam.
Sāpes gluteālajā apvidū. Komplicēta diferenciāldiagnostika
Sāpes gluteālajā apvidū ir izplatīta problēma, kas var ietekmēt ikdienas aktivitātes, piemēram, sēdēšanu, staigāšanu vai citas. Lai gan sākotnēji diskomforts var šķist neliels, pastāvīgas sāpes var ietekmēt indivīda mobilitāti un dzīves kvalitāti. Izpratne par to, kas izraisa sāpes gluteālajā apvidū, ir būtiska pareizai ārstēšanai un profilaksei. Šajā rakstā tiks apskatīta tikai daļa no patoloģijām, kas var izraisīt gluteālās sāpes un būt par diferenciāldiagnozi radikulārām sāpēm.
Vakcinācija pieaugušajiem. Rekomendācijas un iespējas
Pieaugušie bieži nav informēti, ka uz viņiem attiecas vakcinācija, un domā, ka tas ir pakalpojums tikai maziem bērniem. Seniori mēdz teikt, ka viņu veselības stāvoklis vairs nav tāds, lai vakcinētos. Ir jūtama arī dezinformācijas ietekme — katrai vakcīnai sava. Šī raksta ietvaros ieskatāmies vakcinācijas aktualitātē pieaugušajiem un veicinām paši savu modrību, lai palielinātu aptveres rādītājus.
Trauksme var mazināt ārstēšanas efektivitāti daļai pacientu ar GERS
Pacientiem ar gastroezofageālā atviļņa slimību (GERS) augstāks trauksmes līmenis bija statistiski nozīmīgi saistīts ar sliktāku atbildes reakciju uz protonu sūkņa inhibitoru (PSI) terapiju, un visizteiktākā šī ietekme bija pacientiem bez objektīviem atviļņa pierādījumiem pēc Lyon Consensus 2.0 kritērijiem.
Melanholiskas depresijas dzīvotā pasaule
Depresija nav tikai ķermeņa slimība vai afektīvo vai kognitīvo struktūru patoloģisks stāvoklis; tā ir nereducējams esamības veids. No fenomenoloģiskā viedokļa – materiālā pasaule, citi un es kopā veido savstarpēji saistītu kontinuumu. [28]
Nozares
A
- Alergoloģija 60
- Algoloģija 98
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 35
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 229
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 413
F
- Farmācija 78
- Farmakoloģija 220
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 19
- Ģimenes medicīna 392
H
- Hematoloģija 7
- Hepatoloģija 59
I
- Imunoloģija 21
- Infektoloģija 333
- Internā medicīna 34
K
- Kardioloģija 616
Ķ
- Ķirurģija 228
L
M
N
- Narkoloģija 48
- Neatliekamā medicīna 38
- Nefroloģija 80
- Neiroloģija 462
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 101
- Onkoloģija 301
- Otorinolaringoloģija 90
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 263
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 313
- Psihosomatika 43
- Pulmonoloģija 173
R
S
- Sabiedrības veselība 393
- Sporta medicīna 19
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 113
- Uzturzinātne 120