Fiziskās aktivitātes pirms operācijas palīdz vieglāk atveseļoties
Pacientiem, kuri bija fiziski aktīvi pirms plānotas operācijas bija par 56 % retāk pēc operācijas komplikācijas un īsāks uzturēšanās laiks slimnīcā.
Fiziskās aktivitātes
Regulāras fiziskās aktivitātes var uzlabot sāpju panesību
Regulāras fiziskās aktivitātes var palielināt sāpju panesību — jauns atklājums, kas var ietekmēt tos, kuri sadzīvo ar hroniskām sāpēm.
Fiziskā aktivitāte ir ļoti svarīga, lai atveseļotos pēc insulta
Pēc insulta fiziskās aktivitātes var būt izšķirošas veiksmīgai atveseļošanai. Jauns pētījums liecina, ka cilvēki, kuri pēc insulta vingro četras stundas nedēļā, sešu mēnešu laikā uzlabo funkcionālo atveseļošanos nekā tie, kuri to nedara.
Mazkustīgs dzīvesveids var ievērojami palielināt pusaudžu sirds izmērus
Pusaudžiem mazkustīgs dzīvesveids var palielināt sirds izmēru trīs reizes vairāk nekā vidēji smagas vai intensīvas fiziskās aktivitātes, secināts nesenā pētījumā. Pētnieki analizēja mazkustīguma laiku, vieglas fiziskās aktivitātes un mērenas līdz intensīvas fiziskās aktivitātes saistībā ar sirds struktūru un darbību.
Neatkarīgi no tā, vai fiziskā piepūle šķiet "viegla" vai "smaga", tas ir saistīts ar dopamīna līmeni
Dopamīnam, kas ilgu laiku saistīts ar baudu, motivāciju un atlīdzības meklēšanu, šķiet, arī ir svarīga loma, kāpēc vingrinājumi un citas fiziskas piepūles dažiem cilvēkiem šķiet “viegli” un citiem nogurdinoši, tas secināts pētījumā ar pacientiem, kuri slimo ar Parkinsona slimību. Parkinsona slimību raksturo dopamīnu ražojošo šūnu zudums smadzenēs laika gaitā.
Fizisks trauslums, ģenētiskā predispozīcija un incidenta Parkinsona slimība
Šķērsgriezuma pētījumos pierādīts, ka pacientiem ar Parkinsona slimību bieži sastopams fenotips ir trauslums (frailty), kamēr ilgtermiņa pētījumi šo saistību līdz šim nav pierādījuši. Tāpēc laikā no 2006.–2010.gadam ar 12 gadu novērošanas periodu tika organizēts perspektīvs kohortas pētījums, lai izvērtētu trausluma un Parkinsona slimības attīstības saistību, kā arī analizētu ģenētisko risku ietekmi šādas saistības gadījumā.
Pastaigu treniņa intensitātes un ilguma novērtējums pacientiem pēc insulta: nejaušināti kontrolēts pētījums
Rehabilitācijas pasākumi pacientiem pēc insulta ir būtisks ārstēšanās un atjaunošanās posms. Taču daļai intervenču, piemēram, pastaigu treniņiem nav noteiktas skaidras rekomendācijas par vēlamo intensitāti un ilgumu, lai veicinātu maksimālo ieguvumu pacienta rehabilitācijas procesā.
11 minūšu ātra pastaiga ikdienu palīdz samazināt priekšlaicīgas nāves risku
Katru desmito priekšlaicīgas nāves gadījumu varētu novērst, ja ikvienam būtu izdevies veikt vismaz pusi no ieteicamā fiziskās aktivitātes līmeņa katru dienu, norāda pētījums, kas veikts Kembridžas universitātē.
Veselīgs dzīvesveids saistīts ar zemāku garā Covid risku
Sievietēm, kuras ievēroja lielāko daļu veselīga dzīvesveida aspektu, tostarp bija ar veselīgu ķermeņa svaru, nesmēķēja, bija regulāras fiziskās aktivitātes, pietiekams miegs, kvalitatīvs uzturs un mērena alkohola lietošana, bija aptuveni uz pusi mazāks garā Covid risks, salīdzinot ar sievietēm, kuras neievēroja veselīgu dzīvesveidu.
Diēta un fiziskās aktivitātes pacientiem ar aptaukošanos un osteoartrītu: klīniskais nozīmīgums apšaubāms?
Vai svara zaudēšana un fizisko aktivitāšu programma ārpus akadēmisko pētījumu ietvariem reālās dzīves apstākļos ir noderīgs rīks osteoartrīta izraisītu ceļgala locītavas sāpju mazināšanai pacientiem ar aptaukošanos vai virssvaru?
Vai fiziskās aktivitātes dienas otrajā pusē palīdz labāk kontrolēt glikozes līmeni asinīs?
Jauns pētījums apliecina, ka vidējas vai augstas intensitātes fiziskās aktivitātes (MVPA) pēcpusdienā vai vakarā var uzlabot glikozes līmeņa kontroli asinīs vairāk nekā vienmērīgas fiziskās aktivitātes visas dienas garumā.
Fiziskās aktivitātes ķīmijterapijas laikā var mazināt ārstēšanas blakusparādības
Fiziskās aktivitātes ķīmijterapijas laikā var palīdzēt pacientiem pārvarēt ārstēšanas novājinošo ietekmi un ātrāk atgriezties normālā dzīvē.
Cik soļu dienā jānoiet senioram, lai attālinātu demences risku?
Kā viena no demences riska attālināšanas intervencēm tiek piedāvāta regulāra ikdienas pastaiga. Vai ir saistība starp dienā noieto soļu skaitu, staigāšanas intensitāti un demences sastopamības rādītājiem?
Pieaudzis atklāto endokrinoloģisko un sirds slimību skaits bērniem
Pēdējos gados trīs reizes pieaudzis profilaktiskajās pārbaudēs atklāto endokrinoloģisko slimību skaits, kā arī divas reizes – sirds slimību skaits - informē Bērnu slimnīcas Sporta medicīnas centra ārsti un speciālisti.
Lasītākais Doctus.lv
D vitamīns uzrāda aizsardzības pazīmes pret bioloģisko novecošanos
Randomizēta pētījuma rezultāti liecina, ka D vitamīns var aizsargāt pret telomēru saīsināšanos, kas ir saistīta ar ar vecumu saistītu slimību risku.
Aptaukošanās ārstēšana: tirzepatīds iepretī semaglutīdam
Gan tirzepatīds, gan semaglutīds ir augsti efektīvi medikamenti aptaukošanās pārvaldībā. Līdz šim nav savstarpēji salīdzināta abu zāļu vielu efektivitāte un drošums pacientiem ar aptaukošanos bez 2.tipa cukura diabēta (CD).
HOPS GOLD 2025 VADLĪNIJAS. Precizētas un papildinātas
Būtisks palīgs ikdienas praksē HOPS pacientu pārvaldībā ir GOLD vadlīnijas, kas regulāri tiek atjaunotas. Arī 2025. gads nācis ar saviem papildinājumiem un precizējumiem — 2025 GOLD ziņojumā iekļauti 164 jauni avoti, kas palīdzēs uzlabot HOPS pacientu aprūpi un sasniegt labākus klīniskos mērķus. Rakstā izceltas GOLD ziņojuma sadaļas, kur veiktas izmaiņas vai papildinājumi.
Vidusjūras diēta un kairināto zarnu sindroms
Vidusjūras diēta var mazināt simptomus cilvēkiem ar kairināto zarnu sindromu (KZS). Pētījuma dalībnieki tika sadalīti divās grupās: viena sekoja Vidusjūras diētai, bet otra ievēroja zemu FODMAP diētu, kas ir izplatīta ierobežojoša diēta KZS ārstēšanai. Vidusjūras diētas grupā 73 % pacientu sasniedza galveno mērķi – simptomu uzlabošanos, savukārt zemas FODMAP diētas grupā šis rādītājs bija 81,8 %.
Proteinūrija. Izpratne par nieru bojājumu un pārvaldības taktiku
Pasaulē hroniska nieru slimība (HNS) skar aptuveni 850 miljonus cilvēku, no kuriem 3,9 miljoniem ordinēta nieru aizstājterapija, un līdz 2040. gadam tā prognozēta kā piektais galvenais nāves cēlonis. [8] Samazināts aprēķinātais glomerulu filtrācijas ātrums (aGFĀ) un paaugstināta albuminūrija būtiski palielina sirds—asinsvadu sistēmas notikumu un mirstības risku. Pacientiem ar HNS III pakāpi mirstība no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām ir desmitkārt lielāka nekā terminālas nieru mazspējas risks. [8]
Nozares
A
- Alergoloģija 52
- Algoloģija 86
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 32
- Arodmedicīna 11
D
- Dermatoloģija 201
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 363
F
- Farmācija 74
- Farmakoloģija 209
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 359
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 55
I
- Imunoloģija 18
- Infektoloģija 317
- Internā medicīna 28
K
- Kardioloģija 557
Ķ
- Ķirurģija 202
L
M
N
- Narkoloģija 42
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 73
- Neiroloģija 414
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 88
- Onkoloģija 259
- Otorinolaringoloģija 82
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 237
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 286
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 156
R
S
- Sabiedrības veselība 354
- Sporta medicīna 16
- Stomatoloģija 49
T
U
- Uroloģija 104
- Uzturzinātne 98