Agrīna menopauze - sirds slimību priekšvēstnesis
Sievietēm, kurām menopauze sākas pirms 50 gadu vecuma, ir paaugstināts kardiovaskulāro slimību risks, secināts pētījumā.
Menopauze
Vēlāka pubertāte un vēlāka menopauze saistīta ar zemāku 2.tipa cukura diabēta risku
Kontraceptīvo tablešu lietošana un garāks menstruālais cikls ir saistīts ar augstāku 2.tipa cukura diabēta risku, savukārt vēlāka pubertāte un vēlāk iestājusies menopauze ir saistīta ar zemāku risku, secināts pētījumā, kura rezultāti prezentēti ikgadējā Eiropas diabēta pētniecības asociācijas sanāksmē Barselonā.
Fitoterapija. Ja mērķtiecīga, tad ļoti noderīga
Augu izmantošana medicīnā ir tikpat sena kā cilvēce kopumā. Grūti iedomāties gadījumus, kad fitoterapija netiek rekomendēta. Taču, lai mācētu strādāt ar augiem un to aktīvajām vielām, jāmācās daudz. Tā ir atsevišķa zinātne, kuru tikai lietpratējs gudri izmanto praksē.
Pirmo reizi izstrādātas vadlīnijas pirms menopauzes depresijas atklāšanai un ārstēšanai
Ir zināms, ka sievietēm ir paaugstināts depresijas attīstības risks pēcdzemdību periodā, kad mainās hormonu līmenis, bet par to, vai depresijas attīstības risks ir saistīts ar pirms menopauzes periodu, līdz šim trūka pierādījumu un ieteikumu, kā atklāt un ārstēt šos gadījumus.
Paaugstināts testosterona līmenis sievietēm paaugstina sirds un asinsvadu slimību risku
Paaugstināta testosterola/ estradiola attiecība sievietēm pēc menopauzes saistīta ar paaugstināu miokarda infarkta, insulta un sirds mazspējas risku 12 gadu periodā.
Sievietes veselību ietekmējošie faktori
Statistikas dati ir nepielūdzami — 75 % no visām sievietēm dzīves laikā saskaras ar vaginālo kandidozi, katra otrā zina, ko nozīmē cistīts un antibiotiku kursa atstātas sekas, vismaz 10 % sieviešu ir priekšlaicīga menopauze.
Hormonaizvietojošā terapija pozitīvi ietekmē sieviešu sirds darbību
Sievietēm, kuras lieto hormonaizvietojošo terapiju (HRT) menopauzes laikā, novēro izmaiņas sirds struktūrā un funkcijā, kas var būt saistītas ar zemāku sirds slimību risku, secināts pētījumā.
Aromatāzes inhibitoru kardiovaskulārais drošums ir pārāks pār tamoksifēnu
Aromatāzes inhibitori, ko lieto krūts dziedzera vēža pacienšu ārstēšanā, salīdzinot ar tamoksifēnu nav saistīti ar palielinātu fatālu kardiovaskulāru notikumu risku (miokarda infarkts, insults).
Lasītākais Doctus.lv
Levotiroksīna pārtraukšana senioram: vai droša taktika?
Izpētīts, ka ārstēšanu ar levotiroksīnu ir droši pārtraukt katram ceturtajam pacientam no 60 gadu vecuma, un vairogdziedzera funkcija saglabājas adekvāta gadu bez medikamenta lietošanas. Pētījums veikts 58 ģimenes ārstu praksēs Nīderlandē.
Malnutrīcija un sarkopēnija hronisku aknu slimību gadījumā
Hronisku aknu slimību, īpaši cirozes, gadījumā, malnutrīcija ir bieža un klīniski nozīmīga komplikācija. Malnutrīciju ne vienmēr ir viegli pamanīt, jo tā var slēpties aiz šķidruma aiztures (ascīts, perifēra tūska) vai pat aptaukošanās, vienlaikus pastāvot muskuļu masas zudumam (sarkopēniska aptaukošanās). Sarkopēnija ir malnutrīcijas galvenā izpausme, un tā saistīta ar augstāku mirstību, infekciju risku, hospitalizācijas ilgumu un sliktākiem transplantācijas iznākumiem.
Osteoporozes pārvaldība. Nianses ir detaļās
Pēc kādiem principiem jāvadās, izvēloties konkrēto bisfosfonātu osteoporozes pacientam? Kādos gadījumos jāpāriet uz terapiju ar denosumabu? Kādos gadījumos lemj par teriparatīda nozīmēšanu pacientam ar osteoporozi? Lasiet Dr. MAIJAS GUREVIČAS atbildes.
Austrumu slimnīcas valdē uz laiku pievienojas pārmaiņu vadības eksperte
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padome 2026. gada 9. aprīlī ievēlēja Inetu Derjabo par valdes locekli uz laiku. Viņa pildīs valdes locekļa pienākumus līdz brīdim, kad atklātā konkursā tiks ievēlēts pastāvīgs valdes loceklis.
Aptaukošanās un astma. Mūsdienu duets, kas izaicina vadlīnijas
Aptaukošanās izplatība Eiropā un Latvijā turpina pieaugt, un tā kļuvusi par riska faktoru ne tikai metaboliskām un kardiovaskulārām slimībām, bet arī elpošanas sistēmas traucējumiem. Eurostat dati liecina, ka 2022. gadā Eiropā vairāk nekā puse pieaugušo bija ar lieko svaru, bet aptuveni 23—24 % ar adipozitāti (ķermeņa masas indekss ≥ 30). Līdzīga situācija vērojama arī Latvijā. Bronhiālā astma skar 5—8 % Eiropas pieaugušo, 4 % Latvijas iedzīvotāju. Pieaugot aptaukošanās sastopamībai, neizbēgami pieaug pacientu skaits, kam šīs abas slimības pastāv vienlaicīgi. [1; 2]
Nozares
A
- Alergoloģija 56
- Algoloģija 92
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 33
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 219
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 395
F
- Farmācija 77
- Farmakoloģija 216
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 18
- Ģimenes medicīna 382
H
- Hematoloģija 7
- Hepatoloģija 59
I
- Imunoloģija 20
- Infektoloģija 330
- Internā medicīna 32
K
- Kardioloģija 604
Ķ
- Ķirurģija 221
L
M
N
- Narkoloģija 47
- Neatliekamā medicīna 35
- Nefroloģija 77
- Neiroloģija 452
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 98
- Onkoloģija 294
- Otorinolaringoloģija 88
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 253
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 308
- Psihosomatika 43
- Pulmonoloģija 171
R
S
- Sabiedrības veselība 386
- Sporta medicīna 18
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 110
- Uzturzinātne 115