Nemierīgo kāju sindroms (NKS) ir hroniska neirosensorimotoriska slimība, kuras gadījumā pacientam ir nepārvarama nepieciešamība kustināt apakšējās ekstremitātes, kas pavadīta ar nepatīkamām ķermeniskām izjūtām un pasliktinās miera laikā un naktī. NKS patoģenēzē iesaistīti ģenētiskie faktori, dopamīnerģiskās sistēmas disfunkcija un dzelzs deficīts. Vairāki klīniskie pētījumi veltīti NKS un vitamīnu savstarpējām attiecībām, tomēr iztrūkst publicētu sistemātisku pārskatu un meta-analīžu par šo tēmu, lai izvērtētu dažādu vitamīnu lomu NKS pārvaldībā.
Taukos šķīstošajiem vitamīniem D, E, A un K ir neapstrīdama nozīme dažādos fizioloģiskos procesos: imūnsistēmas regulācijā, redzes, kaulu, ādas veselības nodrošināšanā. Klasiskā izpratnē šo vitamīnu uzņemšana uzturā saistīta ar vairāku patoloģiju profilaksi, piemēram, nakts aklumu (A vitamīns), osteomalāciju (D vitamīns), oksidatīvo stresu (E vitamīns) un asiņošanu (K vitamīns). Pēdējos gados iegūtie pierādījumi uzrāda vēl citus potenciālus klīniskos ieguvumus no vitamīniem, kā arī riskus to deficīta gadījumā.
Malabsorbcija skar miljoniem cilvēku pasaulē. Gastrointestinālās malabsorbcijas sindroms ir ļoti plašs jēdziens un attiecas uz uzturvielu absorbcijas traucējumiem gastrointestinālajā traktā visos uzturvielu uzsūkšanās posmos.
Rūpes par veselību daudziem kļuvušas par dzīvesveidu, kādam par modes tendenci, bet vēl kādam robežojas ar pārspīlētu sevis uzturēšanu formā, kas ilgtermiņā pozitīvu rezultātu nesniedz. Tāpat ir ārkārtīgi liela sabiedrības daļa, kas par veselību nerūpējas nemaz: regulāri neizguļas, dzīvo pastāvīgā psihoemocionālā spriedzē, ir mazkustīgi vai sporto īslaicīgi un pārmērīgi, nesabalansē ēdienkarti, neveic vecumam un dzimumam nepieciešamās veselības pārbaudes vai apzināti aizraujas ar kaitīgiem ieradumiem.
Hospitalizētiem pacientiem ar apstiprinātu Covid-19, kuriem 25 (OH) D vitamīna līmenis bija vismaz 30 ng/mL retāk novēroja komplikācijas un nāvi, secināts pētījumā.
Pretēji iepriekš iegūtiem rezultātiem D vitamīna lietošana neaizkavē smagu astmas lēkmju attīstību riska grupas bērniem, liecina pirmais placebo kontrolētais klīniskais pētījums, kurā pārbaudīta šī saistība.
Izpētes līderis no vitamīniem neapšaubāmi ir D vitamīns, kurš ietekmē vairākus organisma fizioloģiskos procesus vai ir tajos iesaistīts. Ja sistēmiskos datubāzes MedLine pārskatos ievada atslēgvārdu “vitamin D”, par 2018. gadu parādās 252 dažādi pētījumi un pārskati!
Doctus septembra numurā jau minēju, ka šā raksta mērķis ir ne tikai atgādināt par jau zināmajiem vitamīnu efektiem mūsu organismā, bet arī atspoguļot jaunākos attīstības virzienus atsevišķiem vitamīnu veidiem.
Vitamīni ir organisku vielu grupa, ko organisms pats nespēj sintezēt un kas nepieciešami normālai šūnu funkcijai, augšanai un attīstībai. Vitamīni parasti darbojas kā koenzīmi. Šobrīd izdala 13 dažādu vitamīnu veidus. Vairāku zāļu formu kategorizēšanā par multivitamīnu formulām tiek uzskatītas tādas, kas satur vismaz trīs vitamīnus ar vai bez minerālvielām.
Vitamīni ir normālai vielmaiņai svarīgas organiskas vielas. Tā kā cilvēka organisms tos nespēj sintezēt (izņemot D vitamīnu), tie jāuzņem ar uzturu, lai uzturētu normālu metabolisma funkciju. Rietumvalstīs vitamīnu nepietiekamība ir vēl izteiktāka, nekā pieņemts uzskatīt, īpaši vecākiem pacientiem.
Veselības rādītāju nodrošināšanā un uzlabošanā noteicoša nozīme ir uzturam. Sabalansēts un pilnvērtīgs uzturs nepieciešams, lai nodrošinātu organisma augšanu un attīstību, veicinātu veselību un labu pašsajūtu. Mūsdienās izpratni par uztura saistību ar pašsajūtu un veselību pamato ilggadēji zinātniski pētījumi. Organisma veselības ķīla ir daudzveidīgs, pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs. Ko tas nozīmē?
Vitamīni pasaulē zināmi jau kopš XIX gadsimta otrās puses. Vārdu "vitamīni" dzīvē ieviesa poļu bioķīmiķis Kazimirs Fanks. XX gadsimta sākumā vitamīnu nozarē bija daudz jaunu atklājumu. C vitamīns ir svarīgākais vitamīns, jo tas ir galvenais dzīvasbūtnes balsts, saistībā ar C vitamīna atklājumiem piešķirtas pat trīs Nobela prēmijas. Šajā rakstā vairāk par dabīgajiem vitamīniem un to nozīmi veselības saglabāšanā.
Madara Blumberga pirmā Latvijā kļuvusi par izglītības māsu bērnu onkoloģijas jomā un savu darbu veic Bērnu slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļā. Šāda pozīcija - izglītības māsa Bērnu slimnīcā izveidota, pateicoties Šveices un Latvijas sadarbības programmai “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā”.
Gan tirzepatīds, gan semaglutīds ir augsti efektīvi medikamenti aptaukošanās pārvaldībā. Līdz šim nav savstarpēji salīdzināta abu zāļu vielu efektivitāte un drošums pacientiem ar aptaukošanos bez 2.tipa cukura diabēta (CD).
Rīgā sācies 10. Latvijas Ārstu kongress, kas četrās dienās pulcēs vairāk nekā 5000 ārstu un citu medicīnas profesionāļu no Latvijas un ārvalstīm. Šogad aprit 36 gadi kopš Pirmā vispasaules latviešu ārstu kongresa, un toreiz iedibinātā tradīcija joprojām tiek turpināta – ik četrus gadus lielākajā medicīnas nozares forumā vienojot mediķus, zinātniekus un sabiedrību kopīgā profesionālā telpā.
Jau izpētīts, ka mīlestības, laipnības un pozitīvas komunikācijas veidota bērna audzināšanas pieeja (maternal warmth) rada drošu un atbalstošu vidi bērna attīstībai un ir prognostisks faktors pusaudža mentālai un fiziskai veselībai. Tomēr pastāv neskaidrības par biopsihosociālajiem mehānismiem, kas ietekmē šo saistību.
