Pēdējos gados līdz ar pieaugošo vēža gadījumu sastopamību kardioonkoloģija attīstījusies kā atsevišķa kardioloģijas apakšnozare. Vēža pacientiem ir palielināts risks kardiovaskulāro slimību (KVS) attīstībai. Mūsdienu pretvēža terapija var izraisīt kardiotoksicitāti, tādējādi vēl vairāk palielinot KVS risku.
Ministru kabinets atbalstījis finasējuma novirzīšanu inovatīvo medikamentu pieejamības uzlabošanai onkoloģijas pacientiem.
Febrila neitropēnija (FN) ir viena no biežākajām onkoloģiskajām situācijām, uz kurām tiek izsaukti neatliekamās medicīnas speciālisti. Augstāks risks (līdz 80 % pacientu) ķīmijterapijas inducētai FN ir hematoloģiskiem pacientiem, bet masu veidojošo audzēju gadījumā FN pēc ķīmijterapijas attīstās 10—50 %.
Vēzis arvien biežāk tiek definēts kā hroniska, ilgstoši ārstējama slimība, kas var negatīvi ietekmēt pacientu ikdienas dzīves kvalitāti. Nepilnvērtīgs uzturs var ietekmēt vēža ārstēšanas rezultātus, tāpēc optimāls uzturs ir būtisks onkoloģisko pacientu aprūpē. Lai mazinātu vēža radīto slogu un mirstību no ļaundabīgiem audzējiem, Eiropas Parlaments aicina klīnisko uzturu iekļaut visos vēža ārstēšanas posmos: terapijā, atbalstā un izpētē. [1]
Eiropas valstu vadošās vēža pacientu organizācijas piektdien Rīgā kongresā “Par vienlīdzību vēža uzveikšanā” parakstīja atklātu vēstuli – 10 soļi nevienlīdzības mazināšanai vēža aprūpē, kas tiks nosūtīta Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstu valdībām.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca ir sākusi nacionālā vēža centra izveides un akreditācijas procesu, sakārtojot diagnostisko izmeklējumu un ārstēšanas procesus atbilstoši starptautiskām vadlīnijām.
Vēnu trombembolija (VTE) ir nopietns iemesls novēršamai mirstībai pēc onkoloģiskas ķirurģijas. VTE ne tikai paredz vajadzību atkārtoti stacionēt, bet ir dzīvību apdraudošs stāvoklis, taču datu par VTE sastopamību vairāk kā pēc 30 dienu gara pēcoperācijas perioda iztrūkst.
Mielodisplastiska sindroma gadījumā ieteicama ir allogēna hematopoētisko šūnu transplantācija (allo–HST) ar saderīgu siblinga donoru (SSD), arī gadījumā, ja donors ir vecāks par saņēmēju. Līdz šim nav noskaidrots, kādā gadījumā iznākums būs labāks – ar vecāku SSD vai jaunāku cilvēka leikocītu antigēna saderīgu neradniecisku donoru (SND).
Multiplā skleroze ir jaunu cilvēku slimība, jo lielākoties skar darbspējīgā vecumā un piezogas nemanot. Slimība sagrauj jauno cilvēku dzīves plānus, ierobežo dzīves brīvību — un jaunam cilvēkam to saprast ir pavisam grūti. Tāpēc mūsdienās arvien plašāk akcentē uz pacientu orientētu aprūpes pieeju, kas nozīmē vairāk ieklausīties, vairāk iedziļināties un strādāt nevis ar slimību, bet ar pacientu.
Pasaules Pretvēža dienu 4. februārī atzīmējam kopš 2000. gada, lai atkal un atkal uzsvērtu, cik svarīgi būt izglītotam un vērīgam pacientam, uzmanīgam un zinīgam ārstam un cik būtiski ir saņemt mērķtiecīgu valsts atbalstu cīņā ar ļaundabīgām slimībām.
Aptaukošanās un 2.tipa cukura diabēts ir saistīti ar dažāda spektra negatīviem iznākumiem pacienta dzīves laikā, tajā skaitā iespējamību attīstīties onkoloģiskai slimībai. Lai gan bariatriskā ķirurģija ir pierādījusi kā vēža risku samazinoša intervence pacientiem ar aptaukošanos, mazāk pētīti pacienti ar aptaukošanos un cukura diabētu. Šajā pētījumā meklēta ilgtermiņa vēža sastopamība pacientiem pēc bariatriskās ķirurģijas vai standarta aprūpes pacientiem ar aptaukošanos un cukura diabētu vienādotā perspektīvā pētījumā Zviedrijā – SOS (Swedish Obese Subjects).
Pētnieki ir identificējuši virkni simptomu, kas saistīti ar aizkuņģa dziedzera vēzi, tostarp divus iepriekš neatpazītus simptomus - slāpes un tumšu urīnu.
Resnās zarnas vēzis ir trešais biežākais vēža veids pasaulē abiem dzimumiem, veidojot 10,2 % visu onkoloģisko slimību gadījumu. Jaunu reģistrēto kolorektālā vēža gadījumu (C18—C21 pēc SSK–10) skaits Latvijā katru gadu ir nedaudz virs tūkstoša.
Pēc abu Covid-19 devu saņemšanas vairāk nekā 9 no 10 vēža slimniekiem bija laba imūnā atbilde uz Covid-19 mRNS vakcīnām, bet augsta riska pacientu apakšgrupās šādu saistību neievēroja.
Daktere IEVA RUŽA apvieno darbu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā ar studentu un rezidentu apmācību — ir docētāja Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedrā. Viņai piemīt skolotājas dvēsele — īpašā spēja dalīties ar zināšanām, profesionālo pieredzi un cilvēcību. Un vēl sarunu caurstrāvo pazemība un pateicība par dzīvi — ģimenes stipro plecu, satiktajiem pacientiem un kolēģiem.
Perspektīvi mērīta hipoglikēmija – gan sensors noteikta, gan paša pacienta ziņota – 10 nedēļu periodā nebija saistīta ar depresiju, trauksmi, diabēta izraisītu emocionālo slodzi vai bailēm no hipoglikēmijas pieaugušajiem ar 1. tipa cukura diabētu (T1D) vai insulīnu saņemošu 2. tipa cukura diabētu (T2D).
Pieaugušie bieži nav informēti, ka uz viņiem attiecas vakcinācija, un domā, ka tas ir pakalpojums tikai maziem bērniem. Seniori mēdz teikt, ka viņu veselības stāvoklis vairs nav tāds, lai vakcinētos. Ir jūtama arī dezinformācijas ietekme — katrai vakcīnai sava. Šī raksta ietvaros ieskatāmies vakcinācijas aktualitātē pieaugušajiem un veicinām paši savu modrību, lai palielinātu aptveres rādītājus.
Apmēram 40 % pieaugušo visā pasaulē ir osteopēnija – stāvoklis, kad samazinās kaulu minerālais blīvums un kauli kļūst trauslāki. Tā ir īpaši izplatīta pēcmenopauzes vecuma sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem; tikai Apvienotajā Karalistē zema kaulu blīvuma dēļ gadā notiek vairāk nekā 500 000 lūzumu.
Lasiet Dr. Līgas Mekšas ceļvedi migrēnas profilakses izvēlei. Dakteres atbildes sniedz iedrošinājumu un padomu virpārējās prakses ārstiem, terapeitiem un ģimenes ārstiem uzsākt profilaktisku migrēnas terapiju ar nespecifiskiem profilaktiskiem migrēnas profilakses līdzekļiem, īpaši situācijās, kad migrēnas lēkmes ir 4 un vairāk dienas mēnesī.
