Ierodoties University Rehabilitation Institute Ļubļanā, Slovēnijā, pirmais, ko ievēroju, — institūts labprāt uzņem gan studentus, gan rezidentus no citām valstīm: man jau sagatavots slimnīcas čips, mape, skapītis. Slovēnijā Erasmus+ projekta ietvaros pavadīju divarpus mēnešus un uzturēšanās laikā satiku ergoterapijas un māszinību studentus, kas ieradušies apmaiņā arī no citām valstīm.
Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts uzsācis sadarbību ar zobārstniecības klīniku “Concordia” - sadarbība paredz gan rezidentu apmācības darbam ar zobu taisnošanas un sakodienu koriģējošām kapēm (elaineriem), gan darba iespēju nodrošināšanu.
Valsts apmaksāto rezidentūru vietu skaits tiks palielināts pakāpeniski, lai varētu noritēt paaudžu maiņa veselības aprūpē strādājošo vidū. 2022./2023. studiju gadā apmācību rezidentūrā varēs sākt 246 topošie ārsti-speciālisti.
Veselības ministrija sadarbībā ar augstskolām un nozares profesionālajām sabiedriskajām organizācijām izstrādājusi grozījumu projektu Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka rezidentu uzņemšanas, sadales un finansēšanas kārtību.
2025. gadā Latvijā piedzima 11 957 bērni, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Mātes vidējais vecums, pirmajam bērniņam piedzimstot, — 28,1 gads, kas kopš 2014. gada palielinājies (iepriekš 26,3 gadi). Ginekoloģes, dzemdību speciālistes prof. Dace Rezeberga, Dr. Natālija Bērza, Dr. Katrīna Zaļkalniņa un ģimenes ārste Dr. Dina Florena kopīgā sarunā secināja, ka gan ginekologs, gan ģimenes ārsts var būt autoritāte pacientam un palīdzēt pieņemt uz pierādījumiem balstītu lēmumu reproduktīvās veselības jautājumos.
Iedzīvotāji visvairāk (53 %) baidās no onkoloģiskām saslimšanām, kam seko sirds un asinsvadu slimības (41 %). Vienlaikus teju katrs piektais aptaujātais (19 %) norādījis, ka no saslimšanām nebaidās - liecina Mana Aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījuma dati.
Pieaugušajiem ar augstāku Fitbit reģistrēto fizisko aktivitāti – ko vērtēja pēc dienas soļu skaita, aktīvajām minūtēm, sirdsdarbības ritma un citiem rādītājiem – bija mazāka kairinātas zarnas sindroma (IZS) iespējamība, savukārt ilgāks sēdošs laiks bija saistīts ar lielāku IZS risku.
Novērots, ka neskatoties uz zemo pierādījumu līmeni par efektivitāti, mukoaktīvi līdzekļi bieži tiek izmantoti ārstēšanā pacientiem ar elpošanas mazspēju. Tāpēc tika veikts daudzcentru atvērta tipa nejaušināts pētījums, iekļaujot kritiski slimus, mehāniski ventilētus pacientus no 16 gadu vecuma, kam ir elpošanas mazspēja un nepieciešams izvadīt sekrētu no elpceļiem.
Jaunā pētījumā pierādīts, ka migrēna ar auru ir saistīta ar lielāku išēmiska insulta risku pusmūža un vecākiem pieaugušajiem. Risks bija īpaši augsts vīriešiem, kas jaunāki par 72 gadiem, neatkarīgi no auras esamības, savukārt migrēna bez auras ar insulta risku nebija saistīta.
