Nr. 11 (272)
Madara Tirzīte, doc., pulmonoloģe, RAKUS stacionārs “Gaiļezers”, Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedra
Savus iespaidus par novembra numura tēmām rakstu ar lielu prieku, jo ikkatrs no apskatītajiem tematiem ir patiesi aktuāls un autori ir lieliski kolēģi!
Tipiski “vēsās sezonas” numuram — novembrī lasām par gripu un ar to saistītām aktualitātēm un senām patiesībām.
Ikdienas klīniskajam darbam ļoti noderēs pacientu gadījumu piemēri no Dr. Roberta Federa prakses. Lai arī sirds mazspēja šķiet labi zināms temats, tomēr ir arī netipiski gadījumi. Atcerēties norādes, kas pacienta simptomātikā un anamnēzē piesaista uzmanību, un izmeklējumu taktiku, lai veiksmīgi atšifrētu arī netipiskos gadījumus un veidotu optimālu turpmāko pacienta menedžmenta plānu, var būt pacienta dzīvības vērta zināšanu bagāža.
Liels prieks starp rakstiem redzēt informāciju par glaukomas terapijas iespējām. Domāju, ka daudziem no mums — ne–oftalmologiem — radi vai draugi ir jautājuši: “Man diagnosticēja glaukomu, ko nu darīt? Un vai var ticēt, ko acu ārsts man teica?” Raksts iepazīstina ar aktuālajām lāzerterapijas iespējām glaukomas ārstēšanā, dodot ieskatu, kas tad ir tas, “ko acu ārsts teica”.
Tāpat vērtīgi lasīt par trauksmes spektra traucējumiem un ar tiem saistītiem jautājumiem. Trauksmes spektra traucējumi ir sastopami bieži, tie nereti mijiedarbojas un pasliktina citu slimību — un jo sevišķi hronisku slimību — norisi.
Kolēģi aizrauj ar saviem vaļaspriekiem — starp intensīvo darbu klīnikā un universitātē Dr. Zane Dāvidsone rod laiku putnu vērošanai. Viņas stāsti par putniem un fotogrāfijas priecē daudzus.
Visbeidzot numura “kodols” — rubrikā Personība intervija ar Dr. Gundaru Forstmani. Dr. Forstmanis man ir mācījis ķirurģiju gan universitātē, gan arī manas rezidentūras laikā internajā medicīnā Rīgas 1. slimnīcā. Labā atmiņā ir daktera prasme skaidrot un mācīt — gan salikt pareizos akcentus, ko no ķirurģijas vajadzētu atcerēties un saprast ne–ķirurgam, gan arī prasme pastāstīt pacientam par svarīgo viņam skaidrā veidā.
Gripas vīruss sezonu no sezonas strauji izplatās no cilvēka uz cilvēku. Kaut izplatība lielākoties notiek gaisa—pilienu ceļā (pat 2 m rādiusā no inficētās personas), inficēties var, piemēram, sarokojoties ar kādu vai pieskaroties inficētai virsmai. Pasaulē ikgadējā gripas epidēmija nozīmē 3—5 miljonus gadījumu ar smagu slimības gaitu un 290 000—650 000 nāves gadījumu, [2] tāpēc šo infekcijas slimību nedrīkst uztvert nenopietni.
Viens no klīnicista uzdevumiem darbā ar bronhiālās astmas vai HOPS pacientu ir izprast un zināt viņa ikdienas simptomus un slimības norisi, kā arī izglītot, lai pacientam būtu skaidrs, kad meklēt ārsta palīdzību paasinājuma gadījumā. Rakstā apkopota informācija par rīcības taktiku darbā ar bronhiālās astmas vai HOPS pacientiem.
Saskaņā ar statistikas datiem no sirds mazspējas cieš vairāk nekā 60 miljoni pasaules iedzīvotāju. Sirds mazspējas sastopamība pieaug līdz ar vecumu un, ņemot vērā pasaules datus un tendences, aprēķināts, ka Latvijā sirds mazspēja varētu būt vairāk nekā 50 000 cilvēku. Sirds mazspēja ir biežs hospitalizācijas un diemžēl arī nāves iemesls.
Trauksmes spektra traucējumi nav izolēta vienība — slimības iespaidā pasliktinās tādu somatisku slimību gaita kā kardiovaskulārās slimības, kuņģa—zarnu trakta slimības, plaušu slimības, ļaundabīgi audzēji, hroniskas sāpes un migrēna. Dati rāda, ka pareiza diagnoze nav noteikta pat 97,8 % trauksmes spektra pacientu un ka 41 % netiek atbilstoši ārstēti. Tāpēc gan primārajā, gan sekundārajā aprūpē svarīgi pacientu atpazīt un savlaicīgi sniegt palīdzību.
Osteoartroze ir hroniska, deģeneratīva, progresējoša locītavu slimība, kurai raksturīgas pārmaiņas locītavu virsmās — skrimšļos. Tie kļūst mīkstāki un zaudē elastību. Izmainītie skrimšļu audi ir mazāk noturīgi pret slodzi un traumām, slodzes iespaidā sāk pastiprināti nodilt. Tajos sāk veidoties plaisas un defekti skrimšļu virsmās.
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka aptaukošanās problēma attiecināma uz 1,9 miljardiem pieaugušo pasaulē, bet nepietiekama svara kategorijā ieskaitāmi 462 miljoni cilvēku — un šie skaitļi tikai pieaug.
Rakstā pievēršamies it kā jau tik zināmajai tēmai par dislipidēmijām. Pārsvarā šis ir 2021. gada kardiovaskulārās profilakses vadlīniju un 2019. gada dislipidēmiju vadlīniju pārskats.
Glaukoma ir progresējoša optiska neiropātija, kas identificēta kā viens no galvenajiem neatgriezeniska akluma iemesliem pasaulē. Pamatā glaukoma tiek iedalīta kā atvērta kakta glaukoma un slēgta kakta glaukoma: pirmā dominē Āfrikas un Eiropas, otrā — Āzijas populācijās. [1] Pētījumi uzrādījuši, ka paaugstināts intraokulārais spiediens (IOS) cieši saistīts ar glaukomas progresēšanu un redzes lauka defekta pasliktināšanos, tāpēc glaukomas terapijas pamats ir IOS pazemināšana ar medikamentozu, lāzera vai ķirurģisku terapiju. [2]
Augu izcelsmes zāļu lietošanas apjoms un popularitāte Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrībās atšķiras. Latvijā dažādu augu izcelsmes zāļu skaits ir salīdzinoši neliels, bet Vācijā augu izcelsmes preparātus ar medicīniskām indikācijām lieto visplašāk — ap 20,7 % no kopējā šādu zāļu patēriņa Eiropā. Vācijā augu zāles visbiežāk rekomendē ģimenes ārsti un farmaceiti.
Ķirurgam GUNDARAM FORSTMANIM pēc ārsta diploma saņemšanas līdz šai sarunai Cēsu klīnikas Ķirurģijas nodaļā pagājuši vairāk nekā 37 gadi. Profesionālās izaugsmes, piedzīvojumu un pārdzīvojumu piepildīts laiks. Savulaik vajadzēja aizbraukt no Latvijas, tad atgriezties. Ar salīdzinājuma mērauklu viņam ir bijusi iespēja mērīt — kā tur un kā te. Un cik pats visos procesos bijis līdzdalīgs.
Dr. med. ZANE DĀVIDSONE ir bērnu reimatoloģe ar trīspadsmit gadu pieredzi, ikdienā strādā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur ir reimatoloģijas virsārste, kā arī izglīto topošos ārstus — ir RSU Pediatrijas katedras asistente, bet brīvajos brīžos ņem rokās binokli, foto objektīvu un dodas vērot un klausīties putnus, kā pati saka, putnot. Agrā saullēktā un īsi pirms saulrieta, brienot pļavas, mežus, purva taciņas, tupot jūras krastā, uz mola vai putnu tornī. Jebkurā gadalaikā — arī ziemā!
