PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Februāris 2016

Ēriks OZOLS, traumatologs ortopēds, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca

PAR FEBRUĀRA NUMURU

Doctus februāra numurā saistošs šķita raksts “Kurš ģenerālis gan negrib kļūt par pulkvedi?!”. Piekrītu kolēģiem — ja jaunais speciālists izrāda patiesu interesi par specialitāti ne tikai vārdos, bet arī darbos, tad, šķiet, neviens apmācīttiesīgs pieredzējušais kolēģis viņa izaugsmi nebremzē, bet tieši pretēji — sniedz jaunus izaicinājumus.

Jaunajiem kolēģiem gribu teikt, ka zināšanas jāiegūst pašiem, bet pieredze un prasmes jāapgūst no skolotājiem.

Savā darbā cenšos ievērot šādu principu: redzēji, izdari un iemāci. Kamēr mēs turēsimies pie šā principa, medicīna attīstīsies.

Lai kļūst arvien labāk, kolēģi!

Portālā pieejamie raksti no šī numura:

Simptoms: nogurdināmība. Kā to kontrolēt?

Par šādu simptomu bieži sūdzas 6—7 % iedzīvotāju. Tā var izpausties kā nespēja sākt vai ilgstoši veikt ikdienas aktivitātes, koncentrēšanās grūtības, atmiņas traucējumi un emocionāla nestabilitāte, tā var būt gan smagu sistēmisku slimību rezultāts, gan arī viegli noritošu slimību pazīme.

V. Siliņa, I. Stoma

Ādas melanocitārie veidojumi. Diferenciāldiagnostika

Atšķirt naevus no dzimumzīmes, izvērtēt, kurš naevus ir atipisks un kurš displastisks, izšķirt dažādos naevus, tos precīzi klasificēt — ar ādas veidojumu diferencēšanu “grēko” gan ģimenes ārsti, gan dermatologi, gan onkologi. Šajā rakstā šie jautājumi izskaidroti tā, lai diferencēt ādas veidojumus ikdienas darbā būtu vieglāk.

R. Karls, E. Bataraga, I. Koha

Gripa un tās komplikācijas

Gripai līdzīgas slimības aprakstītas jau pirms mūsu ēras, bet vismaz 400 gadus tiek reģistrētas epidēmijas, kam raksturīga febrila temperatūra un elpošanas sistēmas bojājums. [25; 26] Gripa skar visu vecumu cilvēkus, lai gan vislielākais risks saslimt un ciest no slimības izraisītām komplikācijām ir maziem bērniem un cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma.

M. Liepiņš, M. Madelāne

Sekundāra otalģija

Sāpes ausīs jeb otalģija ir simptoms, par ko bieži konsultē otolaringologi un ģimenes ārsti. 42—50 % gadījumu sāpju avots lokalizēts ārpus auss (sekundāra otalģija). Ja sāpju cēlonis ir otogēns, parasti izmainīta otoskopiskā aina, bet gadījumos, kad sāpes ausī rodas citu orgānu slimību rezultātā, otoskopiskā aina ir normāla.

D. Raumane

Vīrushepatīts C. Ekstrahepatiskās izpausmes

Apmēram 170 miljoni cilvēku visā pasaulē ir inficēti ar C hepatīta vīrusu (HCV). Diemžēl 55—85 % gadījumu HCV veiksmīgi izvairās no inficētās personas imūnās atbildes, tādējādi izraisot hronisku infekciju. HCV gaita ir ļoti mainīga, šā neviendabīguma iemesli līdz galam nav skaidri. Tie var būt saistīti gan ar paša vīrusa, gan pacienta, gan vides faktoriem.

A. Derovs, J. Pavlova

Recidivējoša kreisās plaušas bulloza emfizēma

Klīniskā gadījuma demonstrācijā paciente ar bullozu emfizēmu, kam raksturīgi emfizematozi pūšļi ar pilnīgu plaušu audu destrukciju, kuru diametrs pārsniedz 1 cm. Šīs bullas nepiedalās oksigenācijā un var izraisīt aizdusu, sāpes krūškurvī, hipoksiju, var komplicēties ar pneimotoraksu, infekcijām un malignitāti.

I. Štrumfa, N. Vorobjova, D. Mežale

Juvelierdaktere neonatoloģijas kosmosā. IRĒNA ZAHARE, neonatoloģe

Viņas pacienti ir īpaši. Īpaši tāpēc, ka tik ļoti pasteigušies ienākt šajā pasaulē un viņu dzīvība tik trausla, sargājama, lolojama, ka cerību no nolemtības lielākoties šķir ārkārtīgi smalka robeža. Dažs no Stradiņa slimnīcas dakteres neonatoloģes IRĒNAS ZAHARES un viņas vadītās Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas pacientiem ir tikai puscukurpaciņas svarā. Tas, vai viņi spēs izdzīvot un kā dzīvos izdzīvojušie, atkarīgs arī no Irēnas Zahares darba.

I. Brikere

DOC. AGNIS ŠTIFTS: Par garīgo nemieru

Kādā Latvijas Zinātņu akadēmijas sekcijas sēdē man bija iespēja noklausīties ziņojumu par mūsdienu medicīnas sasniegumiem pasaulē. Pētījumi tagad iesniedzas šūniņu atsevišķu elementu ietekmēšanas iespējās. Jūtos laimīgs, ka varu pieredzēt šo medicīnas progresu. Un tomēr māc arī kādas klusas bažas par mūsdienu pasauli.

A. Štifts