PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Marts 2007

Baiba Mauriņa, Rīgas Stradiņa universitātes, Farmācijas fakultātes prodekāne

PAR MARTA NUMURU

Lai arī ziema mums šogad tāda neparasta gadījusies, tas nenozīmē, ka vieglāk pārciešama. Tomēr šobrīd, pieejot pie loga un dziļāk ieelpojot, skaidri jūtamas cerīgākas vēsmas. Marts taču smaržo! Pēc asniem, pumpuriem!

Doctus martā sarūpējis pamatīgas tēmas. Pārmantoti audzēji, alkoholisms, lai cik skumji tas nebūtu, ir mūsdienu aktualitāte, un strausa cienīga rīcība nebūs nekāds glābiņš. Efektīvāka cīņa ar seruma holesterīnu, profesora A. Danilāna analīze tik delikātai problēmai kā refraktārs vēdera aizcietējums, A. Utināna iedziļināšanās cilvēka psihes dzīlēs – katrs raksts ir izlasīšanas vērts.

Manu interesi, protams, piesaistīja arī Latvijas farmācijas tirgus mikroskopija un speciālistu viedokļi. Un vēl – dažādi interesanti gadījumi no endoskopijas un ginekoloģijas prakses. Bet, ja nu gadās brīdis, kad viss apnicis un gaismas stariņu tuneļa galā saskatīt grūti, noteikti iesaku izlasīt par diviem optimistiem – P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas 2006. Gada ārstu ķirurgu Mārtiņu Liepiņu un Barkavas aptiekas farmaceiti, Latvijas Farmaceitu biedrības Lauku aptieku sekcijas vadītāju Ilzi Krīgali. Pēc tam noteikti būs vieglāk sagaidīt pavasari!

Portālā pieejamie raksti no šī numura:

Pārmantoti audzēji

Mūsdienās zināms, ka apmēram 20% no visiem ļaundabīgajiem audzējiem ir pārmantoti. Tas nozīmē, ka audzēja attīstību nosaka noteikti gēnu defekti jeb mutācijas, kas tiek pārmantoti no paaudzes paaudzē. Katram pārmantoto audzēju veidam ir savi raksturīgie gēnu defekti, tomēr kopumā gēnu izmaiņu gadījumā risks dzīves laikā saslimt ar ļaundabīgu audzēju ir no divām līdz 20 reizēm augstāks nekā vidēji populācijā. Klīniski nozīmīgākie un biežākie pārmantotā vēža sindromi ir pārmantotais krūts-olnīcu vēzis un pārmantotais kolorektālais vēzis. Tomēr gandrīz jebkuras lokalizācijas audzējiem novēro saistību ar pārmantotību. Tā, piemēram, pārmantotu priekšdziedzera vēzi konstatē aptuveni 10% gadījumu, pārmantota melanoma sastopama 5-10% gadījumu, pārmantots kuņģa vēzis – 1% gadījumu. [1;2]

J. Gardovskis, A. Gardovskis, A. Irmejs

Be fabulous? Alkohols un alkoholisms

Eiropas Komisijas 2006. gada informatīvajā ziņojumā par alkoholu teikts, ka Eiropas Savienība ir reģions, kur alkoholu lieto vairāk nekā jebkur citur pasaulē. Vairāk nekā 90% 15-16 gadu veco jauniešu kaut reizi dzīvē ir lietojuši alkoholu, pirmo reizi iedzerot vidēji 12-13 gadu vecumā un piedzeroties – 14 gadu vecumā. Mūsu sabiedrība akceptē un pat popularizē alkohola lietošanu. Izšķirstot Latvijā populārāko sieviešu un vīriešu žurnālu 2007. gada janvāra un februāra numurus, vai katrā no tiem redzam vismaz vienu alkoholiskā dzēriena reklāmu. Pozitīva asociācija un jaukākas dzīves apsolījums līdzās formālajam brīdinājuma uzrak­stam „Pārmērīga alkohola lietošana kaitē jūsu veselībai”. Piemēram, skaista sieviete ar reklamētā dzēriena glāzi rokā, kurai pievērsti vairāku izskatīgu vīriešu atzinīgie skatieni, un valdzinošs sauklis be fabulous (esi pasakaina! – angļu val.) papildus idilliskajai ainai. Plašais, gaumīgi noformētais produktu piedāvājums liek nedomāt par patieso alkohola kaitējumu.

A. Kratovska

Helicobacter pylori – mijiedarbībā ar cilvēku

Lai gan Helicobacter pylori mēs pazīstam tikai kopš 1982. gada, infekciju var uzskatīt par vienu no vecākajām. Pētot un analizējot mutāciju skaitu baktērijā, konstatēts, ka tā apdzīvojusi cilvēka kuņģa gļotādu jau simtiem tūkstošus gadu. [1] Varētu pat teikt, ka baktērija ir bijusi ar cilvēku, pirms vēl radās Homo sapiens. Pēdējo 25 gadu laikā helikobaktērija ir intensīvi pētīta, un pašlaik uzskata, ka tā ir saistīta ar kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, kuņģa adenokarcinomu un MALT limfomu, kā arī, iespējams, ar dažām slimībām ārpus kuņģa zarnu trakta. No otras puses, ņemot vērā iespaidīgo cilvēka un helikobaktērijas līdzāspastāvēšanas vēsturi, jādomā arī par iespējamo labumu cilvēkam. Katrā ziņā plašie helikobaktērijas pētījumi radījuši virkni neatbildētu jautājumu.

I. Daugule

Refraktārs vēdera aizcietējums

Šoreiz sīkāk apskatīšu īpašu hroniska aizcietējuma paveidu, kas biežāk piemeklē jaunas, reproduktīva vecuma, fiziski aktīvas sievietes. Kas tad īsti ir šī refraktārā vēdera aizcietējuma cēlonis? Un kā ar to tikt galā?

A. Danilāns

Kauna un vainas apziņas loma psihisko traucējumu patoģenēzē

Kauns piemīt visiem cilvēkiem. Šī emocija nosaka ētisku un sabiedrības pieņemtajām normām atbilstošu indivīda rīcību. Tomēr daudzi cilvēki, jo īpaši mūsdienu modernajā sabiedrībā, cieš no kauna radītiem ierobežojumiem; pastāv un aizvien aktualizējas tāds jēdziens kā patoloģisks kauns. Turklāt ir grūti nosaukt kādu psihisko traucējumu veidu, kur kaunam nebūtu kāda – primāra vai sekundāra – loma. Kauns un ar to bieži saistītā vainas sajūta ir to biežāko emociju vidū, ar kurām cilvēki vēršas pēc psihoterapeita palīdzības.

A. Utināns

Duālā inhibīcija dislipidēmijas terapijā

Jaunākās Eiropas kardiovaskulāro slimību profilakses vadlīnijas īpaši uzsver nepieciešamību kā mērķi uzlūkot ne tikai koronārās sirds slimības un tās seku novēršanu, bet arī cerebrovaskulāro slimību un perifēro artēriju slimību profilaksi, jo visām minētajām patoloģijām būtībā ir kopīga etioloģija – ateroskleroze. Viens no galvenajiem modificējamiem riska faktoriem kardiovaskulāro slimību primārajā un sekundārajā profilaksē ir seruma holesterīna līmenis. Pašreiz visplašāk lietotie un vairumam pacientu arī pirmās izvēles medikamenti dislipidēmijas ārstēšanā ir hidroksimetilglutarilkoenzīma A inhibitori – statīni. Raksta ietvaros aplūkosim atsevišķu stratēģiju pacientiem, kuriem holesterīna rādītājus nav izdevies normalizēt ar statīnu monoterapiju.

J. Raibarts, M. Ozoliņa, V. Šaripo

Rets klīnisks novērojums ginekoloģiskā praksē

Intrauterīnā spirāle ir viena no populārākajām mūsdienu kontracepcijas metodēm. Lai cik ar to saistītās manipulācijas būtu vienkāršas, tomēr varam vērot arī komplikācijas. Kā zināms, ja intrauterīno spirāli laicīgi nenomaina, var attīstīties smagi iekaisuma procesi – tās atrašanās ilgums dzemdē pēc anotācijas ir pieci līdz astoņi gadi, tomēr spirāles maiņu vajadzētu veikt ātrāk, ik pēc trim gadiem, ko bieži apstiprina klīniskā pieredze. Viena no komplikācijām, kas var rasties jau spirāles ievadīšanas laikā, ir dzemdes sienas perforācija. To parasti konstatē manipulācijas laikā, bet ir gadījumi, kad šo komplikāciju konstatē novēloti.

R. Renemane

Spēles laukums – zāļu tirgus

Lomas sadalītas. Zāļu ražotājiem un lieltirgotājiem kā aktīvākajiem ticis uzbrucēja tituls. Valstij – aizsarga gods, vienmēr primāri rūpējoties par sabiedrības ieguvumu. Bet ārstam un farmaceitam – jāsargā vārti. Kā pēdējai un atbildīgākajai instancei garajā medikamenta ražošanas un izplatīšanas ķēdītē.Taču zāļu tirgus laukumā valda domino princips: nekad nezini, kurp tevi aizvedīs spēle. Par Latvijas farmācijas tirgu, raugoties no spēlētāju pozīcijām, bet galvenokārt par saspēli – lasiet šajā rakstā!

D. Ričika, L. Ribkinska

Mūža SMS. Ķirurgs Mārtiņš Liepiņš

Stradiņos dzimis, mežos audzis, Stradiņos mācījies un mūžu strādājis jeb SMS versijā arī tā savu biogrāfiju varētu izteikt Dr. med. MĀRTIŅŠ LIEPIŅŠ, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Vispārējās ķirurģijas centra 3. nodaļas vadītājs un slimnīcas 2006. Gada ārsts. Garākā versijā tas ir atskats uz gadiem. Uz pārliecību, kuru slīpējis gan laiks, gan notikumi, gan satiktie cilvēki.

B. Brila

Svešķermeņi un lidojošie šķīvīši

„Man bija četri pieci gadi. Spēlējoties smiltiņās, biju rūpīgi sabāzis mutē pudeles stikla lauskas. Vaigi uzpūtušies kā kāmītim! Mamma, to redzot, jau gribējusi skriet klāt, bet gudrs kaimiņš teicis: „Tikai mieru!” Ar skaļu pēkšņu brēcienu no aizmugures mani tā sagrābis aiz apkakles, ka es pārsteigumā izpūtis visus stiklus. Pat gļotādas neesot ievainojis. Labi, ka tuvumā bija apķērīgi cilvēki, kas rīkojās ātri un pārdomāti,” stāsta Rīgas 1. slimnīcas Endoskopijas nodaļas vadītājs ARMĪNS KRAUZE.

I. Austruma

Vienkārši optimiste. Farmaceites Ilzes Krīgales pieredze

Viņa – farmaceite, kuru raksturo sirsnīga vienkāršība un pelnītas pašapziņas balstīta lepna stāja. Nav reta iespēja viņu sastapt Rīgā, jo 1999. un 2004. gada Gada Farmaceita balvas ieguvēja ILZE KRĪGALE šobrīd ir Latvijas Farmaceitu biedrības Lauku aptieku sekcijas vadītāja, tāpēc uz sēdēm Rīgā braukt – tā ir viņas ikdiena, taču Doctus izmantoja iespēju paraudzīties, kā klājas labi tālu no Rīgas – kārtīgos laukos Madonas rajona Barkavā, kur liela daļa Latvijas farmaceitu ir pabijuši, jo ar Ilzes gādību tur risinājās 2004. gada farmaceitu vasaras brīvdienas.

L. Ribkinska

Farmaceitu aktīvā ziemas diena

Lūk, gads apmetis slaidu loku un par Latvijas Farmaceitu Ziemas sporta spēlēm varam runāt kā par sekmīgi noritējušu tradicionālu notikumu Latvijas farmaceitu dzīvē.

I. Dzintara

Jauna slota tīri slauka? Doctus komentārs

Šo retorisko jautājumu pēdējā mēneša laikā nācās uzdot pat divkārt. Nule kā Rīgas pilsētas atslēgas uzticētas cunftes brālim eksanesteziologam, bijušajam slimnīcas vadītājam Jānim Birkam, kuram būs sevi jāpierāda, kārtojot pilsētas saimniecību un laipojot politiskajā virtuvē. Nepateicīgs, bet labs izaicinājums. Otrs - jaunais veselības ministrs, kurš jau paguvis, kā pats saka, apgūt perimetru (iepazīties ar normatīvajiem aktiem, budžetu, māsterplānu, parunāties ar slimnīcu vadītājiem, profesionāļu organizācijām) un nākt klajā ar vairākiem uzmanību saistošiem paziņojumiem - jauninājumiem.

Doctus