JĀZEPS KORSAKS, narkologs, Daugavpils reģionālā slimnīca, privātprakse Rēzeknē
Iepazīstoties ar februāra Doctus tēmām, radās pārliecība, ka arī jaunajai veselības ministrei būtu lietderīgi iepazīties ar tā saturu.
Pirmkārt, ar publikācijām, kur uzsvars virzīts uz slimību profilaksi: Dzīvot ilgi un veselu sirdi, Ausis, deguns, kakls — LOR speciālista ikdiena. Ikkatrs no veselības ministriem atbalstījis “mīļāko nozari”: kādam tā bija psihiatrija, citam ginekoloģija, vēl citam farmācija. Trūcis skata uz ainu kopumā. Iespējams, to var “norakstīt” uz partijas piederību un vēlmi pieņemt lēmumus ar tūlītēju rezultātu, bet, tā kā slimību profilakses uzlabošanā sasniegt tūlītējus rezultātus nav iespējams, tie norakstāmi kā nepopulāri, bez finansiālā ieguvuma aprēķina.
Otrkārt, ar īpaši uzrunājošo rakstu par veltīgu, bezjēdzīgu vai eksaltētu ārstēšanu. Veselības ministrija varētu iniciēt vadlīniju, procedūras standartu izstrādi, mediķiem, sociālajiem darbiniekiem, psihologiem organizēt lekcijas un praktiskos treniņus darbam ar aizejošajiem pacientiem un viņu radiniekiem. Izstrādāt veidlapu paraugus, ar kuriem pacienti iepazītos, labās gribas gadījumā arī aizpildītu. Jo pašlaik pamatā viss darbs uzvelts ārstējošā vai ģimenes ārsta pleciem, kuri atrodas neapskaužamā situācijā: jāorientējas visās medicīnas nozarēs, jāaizpilda 101 papīrītis (atvainojiet, dokuments), jāizpilda MK noteikumi, NVD rīkojumi, regulas. Jābūt reizē ārstam, sociālajam darbiniekam, psihologam, brīnumdarītāja vai Dieva vietā. Nesaņemot adekvātu morālo un materiālo atlīdzību, veidojas izdegšanas sindroms. Ir neskaitāmi dzīvesstāsti, kad veiksmīgs mediķis slīkst alkoholā, tāpēc pazaudē darbu, rodas problēmas ģimenē, jā, arī pašnāvības...
Pievārējis cilvēcisko izaicinājumu — kāpt Elbrusā un sasniegt tā virsotni, nonācu pie atziņas, ka nav brīnišķīgākas sajūtas par kalna virsotnes iekarošanu un to mežonīgo pavadošo klusumu, kura nav par daudz, lai sakārtotu domas un gūtu spēku turpmākajam. Kolēģiem novēlu būt virzībā katram uz sava kalna virsotni un neapstāties pie pirmajām mākoņu grēdām.
Drēgnie laikapstākļi ziemā bieži vien ir iemesls vīrusinfekcijai vieglākā vai smagākā formā. Lielākoties to gaita ir pašlimitējoša un nepieciešamības doties pie ārsta nemaz nav. Taču gadījumos, kad banālai saaukstēšanās epizodei pievienojas komplikācijas, liela daļa no tām ir otorinolaringologa lauciņš: strutains vidusauss iekaisums, tonsilīts, rinosinusīts.
Profilakse ir pasākumu kopums, lai novērstu un aizkavētu slimību izcelšanos un izplatīšanos, lai uzturētu un stiprinātu veselību. Katra ārsta, īpaši ģimenes ārsta, pirmais uzdevums sarunā ar sirds slimību pacientu ir runāt par profilaksi. Ja ne par primāro, tad par sekundāro.
Sieviešu apakšējais uroģenitālais trakts ar nepatogēnām baktērijām (Grama pozitīvi mikroorganismi — anaerobās baktērijas, stafilokoki, difteroīdās nūjiņas u.c.) tiek kolonizēts dažās dienās kopš dzimšanas brīža, jo piedzimstot tas ir sterils. [1]
Muguras sāpes ietekmē pacienta dzīves kvalitāti, funkcionālo stāvokli un darba spējas. [1] Sāpes muguras kakla daļā ir bieža sūdzība ārsta praksē. Dzīves laikā tās attīstās pat 70 % iedzīvotāju; izmaksas, kas saistītas ar izmeklēšanu, ārstēšanu un pacientu darbnespēju, tikai pieaug. [2]
Probiotikas jeb labās baktērijas ārsta ikdienas praksē tiek izmantotas arvien biežāk. Tā kā kuņģa—zarnu trakts ir to dabiskā un galvenā mājvieta, tad arī visvairāk pierādījumu to lietderībai atrodami saistībā ar kādu ārēju vai iekšēju cēloņu radītu disbalansu gremošanas sistēmā.
Nieze ir viens no simptomiem, kas slēpj daudzas patoloģijas. Lai atklātu īsto, jādomā plaši, jāspēj orientēties pacienta sūdzībās, anamnēzē, diagnostikā. Par niezes iespējamo diferenciāldiagnostiku un terapijas iespējām stāsta trīs eksperti.
Lai gan HIV infekcija XXI gadsimtā tiek uzskatīta par hronisku, kontrolējamu infekciju, ar kuru cilvēks var nodzīvot ilgu mūžu, Latvijā tāda prognoze pagaidām attiecas uz nelielu skaitu ar HIV inficēto. Galvenais šķērslis tam ir novēlota HIV infekcijas atklāšana.
Kādus simptomus mēdz dēvēt par sarkanā karoga simptomiem? Vai nespecifiski simptomi norāda uz patoloģiju ar sliktu prognozi? Uz šiem jautājumiem mēģināsim rast atbildes ar klīniskā gadījuma un teorijas daļas izklāstu.
Sirds ķirurgs MĀRTIŅŠ KALĒJS atzīst, ka Dievs un vecāki viņam devuši gaišu galvu, tāpēc dabas dotās spējas viņš būtu varējis izpaust daudzās dzīves jomās, taču, racionālu apsvērumu mudināts, izvēlējies medicīnu. Un ne mirkli to nav nožēlojis.
Senākā pagātnē, kad veselības aprūpe nebija tik attīstīta, cilvēki bieži cieta lielas sāpes, taču nāvei sagatavojās tuvinieku vidū. Mūsdienās miršanas procesā nereti pacientu anonīmi ieskauj slimnīcas aparatūra, par katru cenu cenšoties uzturēt dzīvības funkcijas, ļaujot dārgi un ilgi mirt un izvairoties runāt par izjūtām. Par to, ko patiesi domā un jūt pats pacients, viņa tuvinieki un ārsti.
Ārsts narkologs JĀZEPS KORSAKS pēc dabas ir neatlaidīgs un taisns paša nospraustā ceļa gājējs. Spītīgs, izturīgs un mērķtiecīgs. Nebaidās zaudēt, jo nevairās no grūtībām — tāpat kā daudzi Latgales ļaudis. Iekarojis daudzas virsotnes pārnestā nozīmē, pērngad pievārēja arī savu pirmo augstkalnu smaili — Elbrusu, kas mākoņos sniedzas 5642 metrus virs jūras līmeņa.
