Alerģisks rinīts. Izraisītāji un sezonalitāte
Alerģisks rinīts ir heterogēna, plaši izplatīta slimība, kam raksturīgi simptomi ir: šķaudīšana, aizlikta deguna sajūta rinoreja. Parasti izraisa putekšņi, pelējums, putekļu ērcīte, dzīvnieku epitēlijs.
Dr. med. Sandra Valeiņa, MD, MSc, FEBO, PhD, pediatrijas oftalmoloģe
Dzīvē viss ir saistīts, visu mūžu mācāmies redzēt kopējo bildi, iekļaut visu un visus, mācāmies mīlēt šeit un tagad. Profesore Ludmila Vīksna dzīvesgudra klīnicista atbildēs rāda mērķa nozīmi jebkurā vecumā, ārsta pieredzes nozīmību, māca “gūt gandarījumu, darot savu darbu, būt tolerantiem savstarpējā saskarsmē” un mācīties vērtēt sevi. Paldies profesorei gan par konkrētiem infektoloģijas atzinumiem, gan vispārcilvēciskām viedām atziņām!
Dzīves pieredzi un mācības jaunie ārsti apgūst gan universitātē, gan ikdienas darbā, gan sadzirdot savu skolotāju teiktos pieredzes vārdus. Doctus galvenās redaktores Diānas Ričikas raksts par simulācijām medicīnā parāda vēl citu veidu, kā mūsdienās varam mācīties pasauli. Dažādas iespējas izspēlēt, izmēģināt, atdarināt, pieredzēt dažādu veidu ārstniecību, ietverot loģistiku, situācijas analīzi, komandas darbu, konkrētas ārstniecības manipulācijas un operāciju veidus.
Pētot, krītot, atveroties un palīdzot — mācot gan konkrētas lietas, gan vispārīgu pieeju, katrs žurnāla raksts dod iespēju salīdzināt savu un citu mediķu darbu, dod iespēju mācīties, dod iespēju attīstīt sevi un apjaust ārsta profesijas nozīmi, skaistumu un iespējas.
Alerģisks rinīts ir heterogēna, plaši izplatīta slimība, kam raksturīgi simptomi ir: šķaudīšana, aizlikta deguna sajūta rinoreja. Parasti izraisa putekšņi, pelējums, putekļu ērcīte, dzīvnieku epitēlijs.
Kontracepcijai ir sena vēsture, jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu mūsu senči rūpējušies par ģimenes plānošanu, taču izvēļu klāsts mūsdienās ir tik bagātīgs, ka apjukt var pat zinātājs. Kādu metodi izvēlēties un kāpēc tieši to?
Lai gan ik gadu pavasarī, vasarā un agrā rudenī plašsaziņas līdzekļos publicēti brīdinājumi ievērot piesardzību saistībā ar ērču aktivizēšanos, Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka saslimstības rādītāji ar tādām ērču pārnestām infekcijas slimībām kā ērču encefalīts, Laimas slimība un anaplazmoze būtiski nemainās.
Lai gan visbiežāk psoriāzes izpausmes ir ādā, tā asociēta arī ar sistēmisku iekaisumu un dažādām blakusslimībām (komorbiditātēm), kas saistītas ar autoimūniem procesiem. Viens no šiem procesiem ir psoriātiskais artrīts — iekaisīga, seronegatīva spondiloartropātija, kas kādā dzīves posmā attīstās 13—30 % psoriāzes pacientu.
Astma ir dzīvībai potenciāli bīstama hroniska slimība, ko nevar izārstēt un ar ko sirgst cilvēki visos sabiedrības slāņos un visās vecumgrupās. Daudzās pasaules valstīs astmas izplatība aizvien pieaug.
Pagājušā gada vasaras beigās Eiropas Kardioloģijas biedrība (ESC) izdeva jaunas vadlīnijas koronāro sirds slimību diagnostikai un terapijai. Šajās vadlīnijās vairs netiek lietots termins “stabila koronāro artēriju slimība” (stable CAD), bet gan “hroniski koronārie sindromi” (chronic coronary syndromes, CCS).
Glaukomas norise un ārstēšana bērnu vecumā būtiski atšķiras no glaukomas pieaugušajiem. Savlaicīga diagnostika un dzīves kvalitātes saglabāšana, nodrošinot iespēju robežās pilnvērtīgu redzes funkciju, ir vieni no svarīgākajiem aspektiem, kas jāņem vērā. [1—3]
Tiek pieņemts, ka 2025. gadā pasaulē 322 miljoniem vīriešu būs erektila disfunkcija. Tā ir nopietna veselības problēma, kuras aspektus nevajadzētu baidīties biežāk apspriest ar savu pacientu, jo tas var būt pirmais signāls nopietnai, dzīvību apdraudošai slimībai!
Prostatas vēzis ir vispāratzīta svarīga problēma medicīnā visā pasaulē. Latvijā pēc SPKC datiem, tāpat kā citās pasaules valstīs, vīriešiem tieši prostatas vēzis ir līderis sastopamības ziņā, turklāt otrais biežākais nāves iemesls uzreiz aiz plaušu vēža. [1]
Kad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģijas galvenā speciāliste RSU profesore LUDMILA VĪKSNA spēra pirmos soļus ārstes profesijā, viņa piedzīvoja pamatīgas ugunskristības, jo meningokoka epidēmija pļāva jaunus un vecus, slimnīcas gaiteņi bija pārpildīti ar slimniekiem, arī mirstošajiem. Pēc tam sekoja difterijas epidēmija.
Ir pagājuši sešdesmit gadi, kopš tika izgudrots pirmais manekens — Leardal slavenā Anniņa. Rotaļlietu ražotājs Asmund Leardel to radīja kopā ar diviem anesteziologiem Dr. Bjorn Lind un Dr. Peter Safar. Kardiopulmonālās reanimācijas prasmes uz manekena kopš tā izgudrošanas apguvuši vairāk nekā 500 miljoni mediķu, bet mulāžu un simulāciju attīstība piedzīvojusi milzu lēcienu. Kāda ir moderno simulāciju šodiena? Un ko var Latvija?