Gandrīz Ziemassvētku pasaka

Bija pēckara laiks. Kāds puisēns gulēja savā gultiņā, logam priekšā nostieptais aizkars centās nosargāt viņa mieru, bet nevienmērīgā elpošana tomēr nodeva zēna nomodu. Viņš klusi iejautājās: “Vai šodien būs dakteris?” Mammas acīs jautās grūti noslēpjamas dūmakainas skumjas. Dakteris bija punktējis puisēna pleiru, perikardu, ascītu, bet viņš lēni un neapturami izdzisa... Viņam bija poliserozīts, un toreiz, četrdesmito gadu beigās, ārsta koferītī diemžēl nebija steroīdu.

Puisēns pēc katra durvju klaudziena instinktīvi pagrieza galvu - kā vēlāk dakteris apjauta, viņš gaidīja ne tik ļoti mammu un tēti, kas nolieksies pār viņa gultu, viņš gaidīja tikšanos ar ārstu. Lai dakteris apsēžas pie gultas, saņem savās plaukstās mazās delnas (to siltumā bija kaut kas tik vārdos neizsakāmi nomierinošs!), lai izstāsta pasaku, kurā viņš lēkā pār paša celtiem sniega vaļņiem mājas pagalmā...

Šis ir skaists stāsts, ko reiz žurnālam Doctus izstāstīja docents Agnis Štifts. Stāsts, kas atgādina, ka ār­sta viens no būtiskākajiem (varbūt pats būtiskākais!) instruments ir nevis zāles, nevis smalkas ierīces, bet tieši vārds, klātbūtne un līdzi jušana.

Protams, šodien, kad tehnoloģijas strādā jau uz brīnuma robežas, kad ir tik vienkārši ar tām nepastrīdēties, bet piebalsot, kad sarunas dzīvajā, laika resursus taupot, ir tik ērti aizvietot ar elektronisko saziņu, kad nevērību bez jel mazākās aizķeršanās sirdēstos var novelt uz sistēmu, papīru kalniem, uz "man-par-to-nemaksā" argumentu, šis atgādinājums izklausās kaut kā tā... jocīgi.

Bet daudzās Doctus tikšanās ar ārstiem tomēr ļauj noticēt, ka vienkāršās, skaistās un cilvēciskās lietas nepāriet. Ka ārsta un pacienta attiecību brīnumam arī 21. gadsimtā nav konkurentu. Par laimi - nav!

 

Uz augšu ↑
  • Lielbritānija: kāda būs maksa par novēlotu rīcību?

    Dr. VITA ZĪDERE, MD FRCP ir latviešu sirds ķirurģe, kas strādā par virsārsti fetālajā un bērnu kardioloģijā Fetālās medicīnas institūtā, King‘s College slimnīcā un Evelīnas bērnu slimnīcā Londonā, Svētā Tomasa slimnīca NHS Foundation Trust. Viņa saka: Lielbritānijas rīcība Covid-19 pandēmijā bija novēlota. Viņa un vairāki virsārsti ir jau saslimuši. Lasīt visu

  • Šveice: slimnīcas ilgi būs kaujas gatavībā

    VITA ZAČESTA, latviešu gienkoloģe dzīvo Bellizonozā. Statistika Tičīno kantonā nav mazāk dramatiska kā Itālijā. Viņa stāsta, ka arī ārpus slimnīcas, piemēram, dodoties uz veikalu, uzliek masku. Un tā dara lielākā daļa sabiedrības. Lasīt visu

  • Norvēģija: uz krīzi skatās pusotra gada perspektīvā

    ANITA DRESMANE, latviešu ginekoloģe dzīvoTronheimā, strādā Aleris, kas ir viens no lielākajiem privātās medicīnas pakalpojumu sniedzējiem Norvēģijā ar klīnikām arī Zviedrijā un Dānijā. Viņa saka: ja sākumā norvēģi uz zviedru taktiku skatījās ar milzu skepsi un nosodījumu, tad tagad izskan viedoklis - iespējams, zviedri rīkojušies pareizi. Lasīt visu