Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Emocionālās veselības nedēļa

Rīgas Stradiņa universitāte
Emocionālās veselības nedēļa
Emocionālās veselības nedēļa ir Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnikas iniciatīva pievērst sabiedrības uzmanību emocionālās veselības nozīmībai gan savstarpējo attiecību, gan profesionālā līmenī darba vidē un sabiedrībā. Laba psihiskā, emocionālā veselība liecina par to, ka cilvēks spēj pilnvērtīgi just, domāt un uzvesties. Tā ir spēja adekvāti reaģēt uz panākumiem un arī zaudējumiem, pēc iespējas mazāk pakļaujoties stresa ietekmei.

Emocionālās veselības nedēļas aktivitātes – klīnikas ārstu psihoterapeitu vadītas bezmaksas lekcijas un diskusijas sociālajiem darbiniekiem, izglītības sistēmā strādājošajiem (skolotājiem, bērnudārza audzinātājiem, skolu psihologiem), medicīnas darbiniekiem (ārstiem, māsām, fizioterapeitiem u.c.), kā arī vecākiem – tiek rīkotas ar mērķi skaidrot, ko nozīmē emocionālā un psihiskā veselība un kas nepieciešams tās saglabāšanai un uzlabošanai. 

Aicinām uz Emocionālās veselības nedēļas Medicīnas darbinieku dienu!

Medicīnas darbinieki ir īpaši pakļauti izdegšanas sindromam, jo ikdienā saskaras ar fiziskām un emocionālām sāpēm, kas rada nemitīgas spriedzes klātesamību. Emocionālās veselības nedēļas Medicīnas darbinieku dienā, 2012.gada 11.oktobrī,  uz ārstu psihoterapeitu lekcijām aicinām ārstus un medicīnas nozarē strādājošos.

Visi laipni aicināti ierasties klīnikā jau no plkst. 15:00, lai kopā ar dr. Agitu Lazdiņu iepazītos ar psihoterapijas elementiem un vēsturi, kā arī klīnikas darbiniekiem un telpām.

No plkst. 16.00 līdz plkst. 18.00 aicinām apmeklēt izglītojošās lekcijas:

”Emocionālais distress kā psihisko un fizisko traucējumu etiopatoģenētiskais faktors”                  

/dr. Gunta Ancāne, RSU asociētā profesore/

”Psihosomatisko traucējumu etiopatoģenēze neirozinātņu jaunākajos pētījumos”

/dr. Artūrs Utināns/

”Psihosomatiski iekšējo orgānu darbības traucējumi kā viena no ārstu akūtas stresa reakcijas izpausmēm”

/dr. Dace Jubase/

”Izpratne par ģimeni kā pacienta emocionālā atbalsta sistēmu veselības saglabāšanā”  

/dr. Baiba Gerharde/

Par lekciju noklausīšanos dalībniekiem tiks piešķirti sertifikācijas kredītpunkti.

Vietu skaits ir ierobežots, tāpēc lūgums iepriekš pieteikties – 67625655 vai info@psihosomatika.lv

Plašāka informācija par Emocionālās veselības nedēļas lekcijām – www.psihosomatika.lv.

 

Emocionālās veselības nedēļa tiek īstenota ar Veselības ministrijas un Rīgas domes Veselības pārvaldes atbalstu.

Emocionālās veselības nedēļas aktivitātes dalībniekiem ir bez maksas!

Plašāka informācija par Emocionālās veselības nedēļas lekcijām – www.psihosomatika.lv.

 

Saistītie raksti

RSU pētnieki sāk plaša spektra pētījumu infekciju nozarē

Lai attīstītu gan jaunas pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, gan HIV izplatības ierobežošanu un izmaksu efektīvu sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanu, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki ir uzsākuši valstiski nozīmīgu pētniecības projektu Jaunas zināšanas un pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, HIV ierobežošanai un sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanai.

Doctus

Pirmo reizi Latvijā veikta minimāli invazīva laparoskopiska un torakoskopiska barības vada rezekcija pacientam ar diagnosticētu

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca ir vienīgā Latvijā, kur veic šāda veida operācijas, bet līdz šim tās realizētas vaļējā metodē vai daļēji laparoskopiski. Turpmāk Austrumu slimnīcā barības vada rezekcijas operācijas atsevišķām pacientu grupām būs daudz saudzīgākas, vienlaikus būtiski saīsinot atveseļošanās laiku pēc operācijas un uzturēšanās ilgumu slimnīcā.

Doctus

Iedzīvotāji kūtri ziņo par zāļu blaknēm

Lai iedrošinātu sabiedrību un veicinātu zāļu blakņu ziņošanas kultūru Latvijā, Zāļu Valsts aģentūra uzsākusi sabiedrības informēšanas kampaņu “Lieto zāles? Novēro blaknes? Ziņo!”. Tās ietvaros ZVA vienkāršojusi un padarījusi ērtāku ziņošanu par zāļu blaknēm. Ziņojumu par zāļu blaknēm iedzīvotāji turpmāk varēs iesniegt ZVA, noskenējot QR kodu un aizpildot ziņojumu elektroniski.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Rozācija. Dažāda un neatpazīta

Rozācija ir hroniska iekaisīga dermatoze, kas pārsvarā skar vaigu, deguna, zoda un pieres ādu. Slimībai raksturīga rekurenta gaita ar transitorisku vai persistējošu eritēmu, fimatozām ādas pārmaiņām, papulām, pustulām un teleangiektāzijām. Kaut samērā bieži sastopama, variablo klīnisko izpausmju un citu ādas blakusslimību dēļ tā netiek pienācīgi atpazīta. Rozācija skar seju, negatīvi ietekmējot gan pacienta dzīves kvalitāti, gan pašvērtējumu un labbūtību.

S. Paudere–Logina

Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem

Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.

Doctus

Seniors ģimenes ārsta praksē. Izaicinājumi dzīves kvalitātes uzlabošanai

Ģimenes ārsta vidējais pacients noveco, tāpēc gan profilakses, gan ārstēšanas procesā iespējami dažādi izaicinājumi. Kurus medikamentus ordinēt ir droši? Kā izvairīties no polifarmācijas un sasniegt vēlamo klīnisko iedarbību? Vai pacienta kognitīvās spējas būs pietiekamas, lai ievērotu rekomendācijas? Šie un citi jautājumi ikdienas darbā apdomājami ne reizi vien.

D. Misiņa

Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast

Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.

K. Lapšova, M. Lapšovs, M. Sorokina

Parkinsona slimība — pacientu aprūpes aktualitātes

Parkinsona slimība ir visbiežākā neirodeģeneratīvā kustību slimība pasaulē. [1] Tās skarto cilvēku skaits pasaulē pieaug tik strauji, ka tā tiek dēvēta par neinfekciozu pandēmiju. [2] Parkinsona slimības sastopamība pasaulē vidēji ir 1—2 cilvēki no 1000, rietumvalstīs vērojama lielāka Parkinsona slimības sastopamība nekā austrumos. [3; 4] No 1990. gada līdz 2015. gadam Parkinsona slimības sastopamība augusi vairāk nekā divas reizes, izteikta prognoze, ka 2040. gadā tā skars jau 12,9 miljonus pasaules iedzīvotāju. [2]

K. Podoļska, D. Ziemele, O. Minibajeva

Migrēna bērniem. Klīniskā dažādība

Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.

E. Kalniņa

Paliatīvās aprūpes ārsta ikdiena starp skumīgo un pozitīvo

Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.

E. Jonāne

HOPS pacienti un blakusslimības

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) aktuālajās GOLD 2024. gada vadlīnijās definēta kā heterogēna plaušu slimība, ko raksturo tāda hroniska elpceļu simptomātika kā elpas trūkums, klepus, pastiprināta krēpu produkcija un bieži paasinājumi hroniska bronhīta, bronhiolīta un/vai emfizēmas dēļ, kas izraisa pastāvīgu, bieži progresējošu elpceļu obstrukciju. [1] HOPS izraisītājs ir ģenētikas, ekspozīcijas un laika faktoru kombinācija. Klīniskā praksē vērojama saistība starp HOPS smaguma pakāpi un blakusslimībām.

P. Dzelve, I. Grīsle
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U