← Atpakaļ

Akūts glomerulonefrīts: etioloģija, diagnostika un ārstēšana

Glomerulonefrīts (GN) ir nieru kamoliņu iekaisums. Glomerulonefrīta gaita var būt akūta vai hroniska. Glomerulu iekaisuma, imūnās sistēmas radītā bojājuma nierēs un fibrozes veidošanās sekas var būt progresējoša nieru mazspēja. Pirmais aprakstītais akūta glomerulonefrīta ierosinātājs ir A grupas beta hemolītiskais streptokoks, bet par ierosinātāju var būt arī citu veidu baktērijas, vīrusi vai parazīti. No postinfekcioziem GN visbiežākais ir poststreptokoku GN. Citas literatūrā minētās infekcijas saistībā ar akūtu GN: posinfekciozs glomerulonefrīts saistībā ar septisku endokardītu, ventrikulovaskulārā šunta un viscerāla abscesa izraisīts postinfekciozs GN.  


Akūts glomerulonefrīts

Visbiežāk glomerulonefrīti attīstās pēc kakla (rīkles) vai ādas infekcijām. Nereti saistību ar infekciju norāda attiecīgo antigēnu vai antivielu atrade vai arī pozitīva glomerulonefrīta gaita pēc antibakteriālās terapijas. Nereti hronisks GN (imūnglobulīna A (IgA) nefropātija jeb Beržē (Berger) slimība, Šēnleina-Henoha purpura, membrānproliferatīvs glomerulonefrīts (MPGN), sistēmiskā sarkanā vilkēde (lupus erythematodes disseminata- LED) var sākties līdzīgi kā akūts glomerulonefrīts, tāpēc sākumā var būt grūti atšķirams no akūta PSGN un būtiska ir diferenciāldiagnostika. Svarīgi noteikt patieso akūta GN iemeslu…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
Page

Lasītākie raksti