Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Pasniegtas "Gada balvas medicīnā 2012"

Doctus
Pasniegtas "Gada balvas medicīnā 2012"
7. februārī, "Gada balvas medicīnā 2012" pasniegšanas ceremonijā tika sumināti mediķi. Šogad aicinājumam nominēt savu ārstu "Gada balvai medicīnā" atsaucās vairāk nekā 3000 iedzīvotāju. Balvai kopā tika izvirzīts 1331 veselības aprūpes profesionālis - 1020 ārsti, 215 māsiņas, 122 ārstu palīgi un 96 vecmātes.

 

Gada cilvēks medicīnā BKUS Intensīvās terapijas nodaļas virsārsts Vilnis Grīnbergs Gada cilvēks medicīnā BKUS Intensīvās terapijas nodaļas virsārsts Vilnis Grīnbergs
Gada cilvēks medicīnā BKUS Intensīvās terapijas nodaļas virsārsts Vilnis Grīnbergs
"Gada balvas medicīnā 2012" tika pasniegtas kopumā astoņiem veselības aprūpes darbiniekiem un vienai medicīnas - lai godinātu viņus par ieguldīto darbu Latvijas iedzīvotāju veselības veicināšanā, ārstēšanā un aprūpē. Balva tika pasniegta arī nominācijā "Gada notikums medicīnā".

Par Gada cilvēku medicīnā tika nominēts Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļas virsārsts Vilnis Grīnbergs. Viņš par Bērnu slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļas virsārstu nostrādājis 30 gadus. Sākot karjeras gaitas, dr. Grīnbergs vēlējies studēt veterināriju, tomēr veiksmīgas sakritības pēc apguvis pediatra profesiju.

Gada balvu par mūža ieguldījumu medicīnā saņēma Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālā centra vadītājs Semjons Štrihs.

Nominācijā "Gada ārsts" tika apbalvots ģimenes ārsts Andris Spridzāns, kurš jau 27 gadus strādā Viļakas novada Rekavā. Audzis Šķilbēnos, pēc Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātes beigšanas atgriezies mājās. Tolaik tur bija Šķilbēnu slimnīca, slimnīcā strādāja kā galvenais ārsts, pēcāk izveidoja ģimenes ārsta doktorātu.

Savukārt balvu kategorijā "Gada notikums medicīnā" saņēma profesors Aivars Lejnieks, kura vadībā 36 Latvijas internās medicīnas līderi piecus gadus rakstīja trīssējumu grāmatu par iekšējām slimībām. "Neko lielāku, vispusīgāku, fundamentālāku kā šie trīs sējumi kopā Latvijas medicīnas zinātne izglītībai nav radījusi," teikts nominācijas aprakstā.

Savukārt nominācijā "Gada ārsta palīgs" tika apbalvota ārsta palīdze Vērgalē ar 39 gadu darba stāžu Gunta Kleinšmite.

Par "Gada māsu" tika atzīta Kuldīgas slimnīcas bērnu nodaļas vecākā māsa Līga Vera, bet par "Gada vecmāti" - Preiļu slimnīcas vecmāte Lūcija Tropa.

Nominācijā "Gada farmaceits" apbalvota tika Tukuma aptiekas vadītāja Agnese Ritene, bet nominācijā "Gada funkcionālais speciālists" - Vaivaru nacionālā rehabilitācijas centra ergoterapeits Filips Bernadskis.

Savukārt par gada slimnīcu tika atzīta Liepājas reģionālā slimnīca.

Foto: Jānis Brencis

 

 

 

Saistītie raksti

RSU pētnieki sāk plaša spektra pētījumu infekciju nozarē

Lai attīstītu gan jaunas pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, gan HIV izplatības ierobežošanu un izmaksu efektīvu sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanu, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki ir uzsākuši valstiski nozīmīgu pētniecības projektu Jaunas zināšanas un pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, HIV ierobežošanai un sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanai.

Doctus

Pirmo reizi Latvijā veikta minimāli invazīva laparoskopiska un torakoskopiska barības vada rezekcija pacientam ar diagnosticētu

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca ir vienīgā Latvijā, kur veic šāda veida operācijas, bet līdz šim tās realizētas vaļējā metodē vai daļēji laparoskopiski. Turpmāk Austrumu slimnīcā barības vada rezekcijas operācijas atsevišķām pacientu grupām būs daudz saudzīgākas, vienlaikus būtiski saīsinot atveseļošanās laiku pēc operācijas un uzturēšanās ilgumu slimnīcā.

Doctus

Iedzīvotāji kūtri ziņo par zāļu blaknēm

Lai iedrošinātu sabiedrību un veicinātu zāļu blakņu ziņošanas kultūru Latvijā, Zāļu Valsts aģentūra uzsākusi sabiedrības informēšanas kampaņu “Lieto zāles? Novēro blaknes? Ziņo!”. Tās ietvaros ZVA vienkāršojusi un padarījusi ērtāku ziņošanu par zāļu blaknēm. Ziņojumu par zāļu blaknēm iedzīvotāji turpmāk varēs iesniegt ZVA, noskenējot QR kodu un aizpildot ziņojumu elektroniski.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Rozācija. Dažāda un neatpazīta

Rozācija ir hroniska iekaisīga dermatoze, kas pārsvarā skar vaigu, deguna, zoda un pieres ādu. Slimībai raksturīga rekurenta gaita ar transitorisku vai persistējošu eritēmu, fimatozām ādas pārmaiņām, papulām, pustulām un teleangiektāzijām. Kaut samērā bieži sastopama, variablo klīnisko izpausmju un citu ādas blakusslimību dēļ tā netiek pienācīgi atpazīta. Rozācija skar seju, negatīvi ietekmējot gan pacienta dzīves kvalitāti, gan pašvērtējumu un labbūtību.

S. Paudere–Logina

Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem

Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.

Doctus

Seniors ģimenes ārsta praksē. Izaicinājumi dzīves kvalitātes uzlabošanai

Ģimenes ārsta vidējais pacients noveco, tāpēc gan profilakses, gan ārstēšanas procesā iespējami dažādi izaicinājumi. Kurus medikamentus ordinēt ir droši? Kā izvairīties no polifarmācijas un sasniegt vēlamo klīnisko iedarbību? Vai pacienta kognitīvās spējas būs pietiekamas, lai ievērotu rekomendācijas? Šie un citi jautājumi ikdienas darbā apdomājami ne reizi vien.

D. Misiņa

Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast

Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.

K. Lapšova, M. Lapšovs, M. Sorokina

Parkinsona slimība — pacientu aprūpes aktualitātes

Parkinsona slimība ir visbiežākā neirodeģeneratīvā kustību slimība pasaulē. [1] Tās skarto cilvēku skaits pasaulē pieaug tik strauji, ka tā tiek dēvēta par neinfekciozu pandēmiju. [2] Parkinsona slimības sastopamība pasaulē vidēji ir 1—2 cilvēki no 1000, rietumvalstīs vērojama lielāka Parkinsona slimības sastopamība nekā austrumos. [3; 4] No 1990. gada līdz 2015. gadam Parkinsona slimības sastopamība augusi vairāk nekā divas reizes, izteikta prognoze, ka 2040. gadā tā skars jau 12,9 miljonus pasaules iedzīvotāju. [2]

K. Podoļska, D. Ziemele, O. Minibajeva

Migrēna bērniem. Klīniskā dažādība

Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.

E. Kalniņa

Paliatīvās aprūpes ārsta ikdiena starp skumīgo un pozitīvo

Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.

E. Jonāne

HOPS pacienti un blakusslimības

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) aktuālajās GOLD 2024. gada vadlīnijās definēta kā heterogēna plaušu slimība, ko raksturo tāda hroniska elpceļu simptomātika kā elpas trūkums, klepus, pastiprināta krēpu produkcija un bieži paasinājumi hroniska bronhīta, bronhiolīta un/vai emfizēmas dēļ, kas izraisa pastāvīgu, bieži progresējošu elpceļu obstrukciju. [1] HOPS izraisītājs ir ģenētikas, ekspozīcijas un laika faktoru kombinācija. Klīniskā praksē vērojama saistība starp HOPS smaguma pakāpi un blakusslimībām.

P. Dzelve, I. Grīsle
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U