Šķaudīšana, deguna kņudēšana un tecēšana, acu asarošana — šie biežākie alerģiska rinīta simptomi ievērojami var pasliktināt dzīves kvalitāti, ietekmēt darba, miega un citu svarīgu funkciju kvalitāti.
Aizvien biežāk cilvēkiem attīstās alerģiskas slimības: atopiskais dermatīts (AD), alerģisks rinīts (AR) un bronhiālā astma (BA). Ar alerģiskām kaitēm slimo apmēram 20 % no pasaules iedzīvotājiem. Atopiskā marša koncepcija apraksta alerģisku slimību progresu no AD zīdaiņa vecumā līdz AR un BA lielākam bērnam. [1]
Gadu no gada pieaug alerģisko slimību skaits, tās kļuvušas par biežu problēmu jebkura ārsta ikdienā. Šā raksta mērķis ir koncentrēti atspoguļot jaunākās terapijas iespējas un mūsdienu skatījumu alerģisko slimību profilaksē.
Alerģiskais rinīts ir imūnsistēmas aizsargreakcija pret alergēnu, visbiežāk tie ir ziedputekšņi vai putekļu ērcītes, kas, nokļūstot elpošanas sistēmas vai acu gļotādā, izraisa iekaisumu. Rakstā uzmanību pievērsīsim sezonālajam rinītam, jo pie durvīm jau klauvē pavasaris — un tāpat arī polinozes nomocīts pacients pie ģimenes ārsta kabineta.
Alerģiskais rinīts (AR) ir alergēnu ierosināts deguna gļotādas iekaisums. AR izpaužas ar vienu vai vairākiem simptomiem — aizliktu degunu, izdalījumiem no deguna, niezi un šķaudīšanu. Pēdējos gados konstatēts straujš saslimstības pieaugums, kura iemesls ir arvien pieaugošais atmosfēras piesārņojums, globālā sasilšana, tehnoloģiskais progress.
Astma skar apmēram 300 miljonus cilvēku, tā ir biežākā hroniskā elpceļu slimība bērnu vecumā. Pašreiz valda uzskats, ka astma attīstās, mijiedarbojoties gēnu un vides faktoriem. Iespējams, ka mijiedarbība sākas jau grūtniecības laikā un zīdaiņa periodā, kad dažādu faktoru ietekmē mainās imunitātes nobriešanas process, kas veicina astmas attīstības risku.
Katrai ģeogrāfiskajai vietai raksturīgs savs dabas ritms. Latvijā mēdz būt izteiktas sezonas. Vasaras reizēm ir jaukas, saulainas, bet dažkārt lietainas un vēsas. Savukārt ziema var atnākt ar izteiktu, skarbu aukstumu. Vasaras laiks sakrīt ar atvaļinājumu periodu, kas cilvēkiem bez reakcijas uz ziedputekšņiem ir atelpas brīdis.
Ar alerģisku rinītu slimo aptuveni 40 miljoni amerikāņu, tā izplatība ir apmēram 20%, dati no pētījumiem Skandināvijas valstīs liecina, ka alerģiska rinīta kopējā izplatība vīriešiem ir 15%, bet sievietēm - 14%. Tomēr tā izplatība var mainīties pa valstīm un ģeogrāfiskajiem reģioniem. Alerģiska rinīta pārvaldībā ir trīs būtiskas sastāvdaļas: vides faktoru kontrole un izvairīšanās no alergēniem, farmakoloģiskā terapija un imūnterapija. Šajā rakstā apkopoti jaunāko pētījumu rezultāti par alerģiska rinīta pārvaldības iespējām.
Astma un citas alerģiskas saslimšanas ir ļoti liela veselības aprūpes problēma, jo skar vairāk nekā 300 miljonus visu vecumu un dažādām etniskām grupām piederošu pacientu visā pasaulē. Lielākajai daļai pacientu ar pastāvīgu vieglas vai vidēji smagas norises astmu slimību iespējams relatīvi labi kontrolēt ar šobrīd pieejamajām ārstēšanas metodēm. Šiem pacientiem ir laba slodzes tolerance, saglabāta normāla plaušu funkcija, nav biežu, smagu uzliesmojumu un astma būtiski neietekmē dzīves kvalitāti.
Polinoze ir bieži sastopama alerģiska slimība, ko raksturo paaugstināta jutība pret ziedputekšņiem, tā var skart deguna un acu gļotādu, veicinot alerģiska rinīta (AR) un konjunktivīta attīstību. Slimība novērojama gan pieaugušajiem, gan bērniem, tās izplatība turpina pieaugt visā pasaulē, īpaši attīstītajās valstīs. Zināms, ka ar AR pasaulē slimo aptuveni 500 miljoni cilvēku. Lielbritānijā un ASV ar polinozi slimo vidēji katrs ceturtais iedzīvotājs, biežāk novēro bērniem (pat 40%). Lielai daļai pacientu slimība noris smagā formā, nopietni ietekmējot ikdienas aktivitātes un dzīves kvalitāti. [1]
Neskatoties uz to, ka pēdējo 40 gadu laikā ir panākts ievērojams progress kardiovaskulāro slimību (KVS) diagnostikā un ārstēšanā, tās joprojām ir viens no vadošajiem invaliditātes un nāves cēloņiem gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Pēc Pasaules veselības organizācijas (PVO) datiem 2022. gadā pasaulē gandrīz 20 miljoni cilvēku mira KVS dēļ, un gandrīz pusē no šiem nāves gadījumiem cēlonis bija koronārā sirds slimība (KSS) un akūts koronārs sindroms (AKS). [1; 2]
Hospitalizētiem pacientiem ar C. difficile infekciju (CDI) nelabvēlīgāki iznākumi bija saistīti ar lielāku vecumu, ārstēšanos intensīvās terapijas nodaļā (ITN), aknu slimību ar ascītu, kolonizāciju ar vankomicīnrezistentu enterokoku, parenterālu uzturu un nātrija bikarbonāta terapiju.
Pierādījumi tam, vai kafija un tēja kā ietekmē kognitīvo veselību, līdz šim nav bijuši skaidri definēti. Turklāt, lielākajā daļā pētījumu par kafiju nav precizēts, vai efekts novērojams kafijai ar kofeīnu vai bez. Šā iemesla dēļ veikts prospektīvs kohortas pētījums ASV, lai analizētu saistību starp kafijas vai tējas uzņemšanu un demences risku / kognitīvo funkciju.
Akūts vidusauss iekaisums ir vidusauss gļotādas iekaisums, kas skar bungdobumu, aizauss kaula šūnas un Eistāhija (tuba auditiva) kanālu. Biežākais akūta vidusauss iekaisuma cēlonis ir infekcija, kas vidusausī parasti nonāk no aizdegunes caur Eistāhija kanālu. Iekaisuma procesā veidojas tuba auditiva disfunkcija, kas rada vienvirziena vārstules efektu — inficētais sekrēts iekļūst vidusausī, bet tūska kanālā neļauj nodrošināt pilnvērtīgu drenāžu un ventilāciju.
Sadzīvē iegūta pneimonija (SIP) ir viens no vadošiem nāves iemesliem visā pasaulē. Lai SIP efektīvi ārstētu, nepieciešams samazināt nevajadzīgu un pārmērīgu plaša spektra antibiotiku lietošanu klīniskajā praksē. Lai izvērtētu, kādu antibakteriālo terapiju pacientam nozīmēt, svarīgi pārzināt potenciālos riska faktorus, kas var norādīt uz zāļu rezistenta patogēna iesaisti procesā.
