Alerģiskas reakcijas uz tādiem izplatītiem pārtikas produktiem kā piena produkti un zemesrieksti var palielināt sirds slimību risku tikpat vai pat vairāk nekā smēķēšana. Un šīs bīstamās alerģiskās reakcijas var skart gan cilvēkus ar pārtikas alerģijām, gan tos, kuriem nav acīmredzamu alerģijas simptomu.
Lai noskaidrotu, vai pacientiem, kas pēc pirmās SARS–CoV–2 mRNS vakcīnas piedzīvojuši tūlītēju alerģisku reakciju, ir risks to atkārtoti piedzīvot pēc otrās vakcīnas devas, tika veikts sistemātisks pētījumu pārskats un meta–analīze.
Tā kā alerģisko slimību izplatības pieaugums visā pasaulē laika gaitā atbilst pieaugošai zīdaiņu vakcinācijai, tiek pieļauta hipotēze, ka vakcinācija bērnībā var palielināt alerģisku slimību risku.
Pārtikas alerģiju izplatība pieaugušo populācijā ir lielāka nekā iepriekš tika domāts, pētnieki ziņo, ka katram piektajam pieaugušajam alerģija uz kādu pārtikas produktu parādās pieaugušā vecumā.
Jaunā SciLifeLab pētījumā, kuru veica Upsalas universitātes pētnieki, mūsu ģenētiskajā materiālā atklāja kopumā 141 reģionu (gēnu), kas lielā mērā izskaidro ģenētisko risku, kas ir astmas, siena drudža un ekzēmas pamatā. 41 no identificētajiem gēniem iepriekš nav bijis saistīts ar paaugstinātu šo slimību risku. Rezultāti tika publicēti zinātniskajā žurnālā Human Molecular Genetics.
Alerģija ir saistīta ar tādiem nespecifiskiem simptomiem kā nogurums un izmainītas izziņas spējas. Pacienti ar alerģiju biežāk cieš arī no miega traucējumiem.
Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centra vadītājs Dr. med., doc., alergologs VERNERS LOZOVSKIS medicīnai veltījis vairāk nekā pusgadsimtu. Interese par alergoloģiju viņam bijusi jau kopš studiju gadiem, un viņš ir viens no alergologiem Latvijā, kas strādāja pirmajā alerģisko slimību kabinetā, ko izveidoja 1969. gadā.
Svaigs, neapstrādāts govs piens satur lielāku omega-3 taukskābju daudzumu nekā pasterizēts, homogenizēts piens ar samazinātu tauku saturu. Tas izskaidro, kāpēc tiem bērniem, kuri saņem neapstrādātu pienu, ir mazāks astmas attīstības risks.
“Studiju laikā endokrinoloģija mani saistīja vairāk nekā citas medicīnas jomas. Tomēr, kad rezidentes statusā nonācu gastroenteroloģijas nodaļā Stradiņos, mani savos apskāvienos ievilka gastroenteroloģija,” atzīst gastroenteroloģe, interniste AIGA STĀKA, Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura terapijas centra 10. gastroenteroloģijas nodaļas virsārste. Viņa arī audzina jauno ārstu paaudzi, būdama Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Internās medicīnas katedras docente.
Pēdējās desmitgades 2.tipa cukura diabēta (CD) izplatība ir ievērojami pieaugusi. Paredzēts, ka līdz 2024.gadam pasaulē būs apmēram 700 miljoni CD pacientu. Slimība ir daudzfaktoru, liela nozīme ir dzīvesstila faktoriem tās attīstībā, t.sk. veselīgam uzturam ikdienā. Lielāks flavanoīdu patēriņš uzturā saistīts ar zemāku 2.tipa CD risku to antioksidējošo, pretiekaisuma un vazodilatējošo īpašību dēļ. Šajā pētījumā prospektīvi analizēts, kā tumšās, piena un kopējais šokolādes patēriņš ietekmē 2.tipa CD attīstības risku.
Hroniskas sāpes ir galvenais invaliditātes iemesls pasaulē. Vairākos pētījumos ziņots par hronisku ne–vēža sāpju izplatību 8,7—64,4 %. Tādi hronisku sāpju stāvokļi kā muguras, iegurņa sāpes un fibromialģija saistīti ar kardiovaskulāru slimību attīstību. Kaut saistības mehānisms vēl ir maz pētīts, tiek pieņemts, ka iemesls jāmeklē hroniska iekaisuma virzienā, kas negatīvi ietekmē arī vaskulāro funkciju. Šajā pētījumā analizēts, kā plašas hroniskas sāpes ietekmē kardiovaskulārās disfunkcijas attīstību.
Pētnieki 40 gadus atpakaļ izdomāja terminu SAD (sezonāli garastāvokļa traucējumi), lai aprakstītu depresijas modeli, kas sākas rudenī vai ziemā un pāriet pavasarī vai vasarā. Ārsti diagnosticē šos traucējumus, lai gan starptautiskajā slimību klasifikatorā nav šādas diagnozes koda. Parasti SAD tiek uzskatīts par nozīmīgas depresijas apakštipu.
Pusaudžu vecums jeb tā dēvētā pubertāte ir cilvēka dzīves posms starp bērnību un pieaugušo vecumu, kad noris dažādas morfoloģiskas izmaiņas, mainās ķermeņa izskats (notiek bioloģiska nobriešana), indivīds nobriest psiholoģiski, psihoseksuāli un sociāli. Dermatoloģiskās problēmas pubertātes laikā saistītas ar hormonālām izmaiņām, galvenokārt androgēniem. Biežākās no tām ir akne, izteikta svīšana, problēmas galvas ādā, piemēram, seborejisks dermatīts. [1]