Šķaudīšana, deguna kņudēšana un tecēšana, acu asarošana — šie biežākie alerģiska rinīta simptomi ievērojami var pasliktināt dzīves kvalitāti, ietekmēt darba, miega un citu svarīgu funkciju kvalitāti.
Doctus novembra numurā Latvijas medicīnas nozaru līderiem vaicājām par nākotnes medicīnas izaicinājumiem — kādas slimības veidos smaguma centru nākotnē un kā pret tām cīnīsimies? Šajā numurā tematu turpinām.
Aizvien biežāk cilvēkiem attīstās alerģiskas slimības: atopiskais dermatīts (AD), alerģisks rinīts (AR) un bronhiālā astma (BA). Ar alerģiskām kaitēm slimo apmēram 20 % no pasaules iedzīvotājiem. Atopiskā marša koncepcija apraksta alerģisku slimību progresu no AD zīdaiņa vecumā līdz AR un BA lielākam bērnam. [1]
Gadu no gada pieaug alerģisko slimību skaits, tās kļuvušas par biežu problēmu jebkura ārsta ikdienā. Šā raksta mērķis ir koncentrēti atspoguļot jaunākās terapijas iespējas un mūsdienu skatījumu alerģisko slimību profilaksē.
Svaigs, neapstrādāts govs piens satur lielāku omega-3 taukskābju daudzumu nekā pasterizēts, homogenizēts piens ar samazinātu tauku saturu. Tas izskaidro, kāpēc tiem bērniem, kuri saņem neapstrādātu pienu, ir mazāks astmas attīstības risks.
Alerģiskais rinīts ir imūnsistēmas aizsargreakcija pret alergēnu, visbiežāk tie ir ziedputekšņi vai putekļu ērcītes, kas, nokļūstot elpošanas sistēmas vai acu gļotādā, izraisa iekaisumu. Rakstā uzmanību pievērsīsim sezonālajam rinītam, jo pie durvīm jau klauvē pavasaris — un tāpat arī polinozes nomocīts pacients pie ģimenes ārsta kabineta.
Alerģiskais rinīts (AR) ir alergēnu ierosināts deguna gļotādas iekaisums. AR izpaužas ar vienu vai vairākiem simptomiem — aizliktu degunu, izdalījumiem no deguna, niezi un šķaudīšanu. Pēdējos gados konstatēts straujš saslimstības pieaugums, kura iemesls ir arvien pieaugošais atmosfēras piesārņojums, globālā sasilšana, tehnoloģiskais progress.
Astma skar apmēram 300 miljonus cilvēku, tā ir biežākā hroniskā elpceļu slimība bērnu vecumā. Pašreiz valda uzskats, ka astma attīstās, mijiedarbojoties gēnu un vides faktoriem. Iespējams, ka mijiedarbība sākas jau grūtniecības laikā un zīdaiņa periodā, kad dažādu faktoru ietekmē mainās imunitātes nobriešanas process, kas veicina astmas attīstības risku.
Katrai ģeogrāfiskajai vietai raksturīgs savs dabas ritms. Latvijā mēdz būt izteiktas sezonas. Vasaras reizēm ir jaukas, saulainas, bet dažkārt lietainas un vēsas. Savukārt ziema var atnākt ar izteiktu, skarbu aukstumu. Vasaras laiks sakrīt ar atvaļinājumu periodu, kas cilvēkiem bez reakcijas uz ziedputekšņiem ir atelpas brīdis.
Ar alerģisku rinītu slimo aptuveni 40 miljoni amerikāņu, tā izplatība ir apmēram 20%, dati no pētījumiem Skandināvijas valstīs liecina, ka alerģiska rinīta kopējā izplatība vīriešiem ir 15%, bet sievietēm - 14%. Tomēr tā izplatība var mainīties pa valstīm un ģeogrāfiskajiem reģioniem. Alerģiska rinīta pārvaldībā ir trīs būtiskas sastāvdaļas: vides faktoru kontrole un izvairīšanās no alergēniem, farmakoloģiskā terapija un imūnterapija. Šajā rakstā apkopoti jaunāko pētījumu rezultāti par alerģiska rinīta pārvaldības iespējām.
Neskatoties uz to, ka pēdējo 40 gadu laikā ir panākts ievērojams progress kardiovaskulāro slimību (KVS) diagnostikā un ārstēšanā, tās joprojām ir viens no vadošajiem invaliditātes un nāves cēloņiem gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Pēc Pasaules veselības organizācijas (PVO) datiem 2022. gadā pasaulē gandrīz 20 miljoni cilvēku mira KVS dēļ, un gandrīz pusē no šiem nāves gadījumiem cēlonis bija koronārā sirds slimība (KSS) un akūts koronārs sindroms (AKS). [1; 2]
Hospitalizētiem pacientiem ar C. difficile infekciju (CDI) nelabvēlīgāki iznākumi bija saistīti ar lielāku vecumu, ārstēšanos intensīvās terapijas nodaļā (ITN), aknu slimību ar ascītu, kolonizāciju ar vankomicīnrezistentu enterokoku, parenterālu uzturu un nātrija bikarbonāta terapiju.
Pierādījumi tam, vai kafija un tēja kā ietekmē kognitīvo veselību, līdz šim nav bijuši skaidri definēti. Turklāt, lielākajā daļā pētījumu par kafiju nav precizēts, vai efekts novērojams kafijai ar kofeīnu vai bez. Šā iemesla dēļ veikts prospektīvs kohortas pētījums ASV, lai analizētu saistību starp kafijas vai tējas uzņemšanu un demences risku / kognitīvo funkciju.
Sadzīvē iegūta pneimonija (SIP) ir viens no vadošiem nāves iemesliem visā pasaulē. Lai SIP efektīvi ārstētu, nepieciešams samazināt nevajadzīgu un pārmērīgu plaša spektra antibiotiku lietošanu klīniskajā praksē. Lai izvērtētu, kādu antibakteriālo terapiju pacientam nozīmēt, svarīgi pārzināt potenciālos riska faktorus, kas var norādīt uz zāļu rezistenta patogēna iesaisti procesā.
Melnā pelargonija (Pelargonium sidoides) ir augs ar plaša spektra terapeitiskām īpašībām, Eiropā zināms un izmantots ekstrakta veidā kopš ~20. gadsimta. Primāri pelargonijas ekstrakts sastāv no tādiem metabolītiem kā ogļhidrāti, aminoskābes, peptīdi un minerālvielas, sekundāri – proantocianidīniem, kas visticamāk ir būtiskākais iemesls augu līdzekļa terapeitiskajiem efektiem. Šobrīd pieejamā literatūra, t.sk. klīnisko pētījumu rezultāti norāda uz auga antibakteriālo un šunu efektu.
