Jaunā SciLifeLab pētījumā, kuru veica Upsalas universitātes pētnieki, mūsu ģenētiskajā materiālā atklāja kopumā 141 reģionu (gēnu), kas lielā mērā izskaidro ģenētisko risku, kas ir astmas, siena drudža un ekzēmas pamatā. 41 no identificētajiem gēniem iepriekš nav bijis saistīts ar paaugstinātu šo slimību risku. Rezultāti tika publicēti zinātniskajā žurnālā Human Molecular Genetics.
Alerģija ir saistīta ar tādiem nespecifiskiem simptomiem kā nogurums un izmainītas izziņas spējas. Pacienti ar alerģiju biežāk cieš arī no miega traucējumiem.
Pēdējās desmitgadēs pieaugusi tādu atopisku slimību kā atopiskais dermatīts, alerģisks rinīts un astma attīstības biežums. Var apgalvot, ka šobrīd vidēji katram piektajam cilvēkam ir kāda alerģiska izpausme.
Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centra vadītājs Dr. med., doc., alergologs VERNERS LOZOVSKIS medicīnai veltījis vairāk nekā pusgadsimtu. Interese par alergoloģiju viņam bijusi jau kopš studiju gadiem, un viņš ir viens no alergologiem Latvijā, kas strādāja pirmajā alerģisko slimību kabinetā, ko izveidoja 1969. gadā.
Lai gan šķiet, ka alerģijām bagātākais gadalaiks ir pavasaris, nemaz neatpaliek arī rudens. Aukstums, pelējuma sēnīte, rudenī ziedošie augi — tā ir daļa no biežākajiem alergēniem rudens—ziemas periodā. Piedāvājam konspektīvu ieskatu problēmā līdz ar medikamentozas un nemedikamentozas profilakses iespējām.
Šķaudīšana, deguna kņudēšana un tecēšana, acu asarošana — šie biežākie alerģiska rinīta simptomi ievērojami var pasliktināt dzīves kvalitāti, ietekmēt darba, miega un citu svarīgu funkciju kvalitāti.
Doctus novembra numurā Latvijas medicīnas nozaru līderiem vaicājām par nākotnes medicīnas izaicinājumiem — kādas slimības veidos smaguma centru nākotnē un kā pret tām cīnīsimies? Šajā numurā tematu turpinām.
Aizvien biežāk cilvēkiem attīstās alerģiskas slimības: atopiskais dermatīts (AD), alerģisks rinīts (AR) un bronhiālā astma (BA). Ar alerģiskām kaitēm slimo apmēram 20 % no pasaules iedzīvotājiem. Atopiskā marša koncepcija apraksta alerģisku slimību progresu no AD zīdaiņa vecumā līdz AR un BA lielākam bērnam. [1]
Gadu no gada pieaug alerģisko slimību skaits, tās kļuvušas par biežu problēmu jebkura ārsta ikdienā. Šā raksta mērķis ir koncentrēti atspoguļot jaunākās terapijas iespējas un mūsdienu skatījumu alerģisko slimību profilaksē.
Svaigs, neapstrādāts govs piens satur lielāku omega-3 taukskābju daudzumu nekā pasterizēts, homogenizēts piens ar samazinātu tauku saturu. Tas izskaidro, kāpēc tiem bērniem, kuri saņem neapstrādātu pienu, ir mazāks astmas attīstības risks.
Secināts, ka kardiovaskulāro slimību (KVS) pacientiem ir paaugstināts hospitalizācijas risks pēc akūta gastroenterīta. Turklāt – jo vairāk blakusslimību, jo augstāks risks. Pētījuma autori veica retrospektīvu kohortas pētījumu ASV un dati norāda – svarīga mērķtiecīga KVS pacientu uzraudzība un ārstēšanas stratēģija augsta riska pieaugušajiem visās vecuma grupās, ne tikai senioriem.
Eiropas Neiroķirurgu asociācijas Jauno neiroķirurgu apmācības kursi pirmo reizi notiks Rīgā, pulcējot vairāk nekā 200 dalībnieku. Ar savām zināšanām dalīsies gan Eiropas Neiroķirurgu asociācijas prezidents Claudius Thome (Insbruka, Austrija), gan vairāk nekā 50 citi vadošie Eiropas neiroķirurgi un augstskolu pasniedzēji.
Metastātisks kolorektāls vēzis ir ar ierobežotām terapijas iespējām, kā dēļ bieži vien sagaidāms slikts ārstēšanas iznākums. Iepriekš veiktos pētījumos izteikta hipotēze, ka augstāks D vitamīna līmenis serumā varētu palīdzēt uzlabot dzīvildzi, tāpēc ir ļoti svarīgi atrast drošu un efektīvu veidu, kā iekļaut D vitamīnu terapijas plānā.
Pakāpenisks ikgadējs ķermeņa masas indeksa (ĶMI) pieaugums laika gaitā bija saistīts ar paaugstinātu prediabēta risku reproduktīvā vecuma sievietēm.
Depresija nav tikai ķermeņa slimība vai afektīvo vai kognitīvo struktūru patoloģisks stāvoklis; tā ir nereducējams esamības veids. No fenomenoloģiskā viedokļa – materiālā pasaule, citi un es kopā veido savstarpēji saistītu kontinuumu. [28]
