Alerģiskais rinīts (AR) ir alergēnu ierosināts deguna gļotādas iekaisums. AR izpaužas ar vienu vai vairākiem simptomiem — aizliktu degunu, izdalījumiem no deguna, niezi un šķaudīšanu. Pēdējos gados konstatēts straujš saslimstības pieaugums, kura iemesls ir arvien pieaugošais atmosfēras piesārņojums, globālā sasilšana, tehnoloģiskais progress.
Astma skar apmēram 300 miljonus cilvēku, tā ir biežākā hroniskā elpceļu slimība bērnu vecumā. Pašreiz valda uzskats, ka astma attīstās, mijiedarbojoties gēnu un vides faktoriem. Iespējams, ka mijiedarbība sākas jau grūtniecības laikā un zīdaiņa periodā, kad dažādu faktoru ietekmē mainās imunitātes nobriešanas process, kas veicina astmas attīstības risku.
Katrai ģeogrāfiskajai vietai raksturīgs savs dabas ritms. Latvijā mēdz būt izteiktas sezonas. Vasaras reizēm ir jaukas, saulainas, bet dažkārt lietainas un vēsas. Savukārt ziema var atnākt ar izteiktu, skarbu aukstumu. Vasaras laiks sakrīt ar atvaļinājumu periodu, kas cilvēkiem bez reakcijas uz ziedputekšņiem ir atelpas brīdis.
Ar alerģisku rinītu slimo aptuveni 40 miljoni amerikāņu, tā izplatība ir apmēram 20%, dati no pētījumiem Skandināvijas valstīs liecina, ka alerģiska rinīta kopējā izplatība vīriešiem ir 15%, bet sievietēm - 14%. Tomēr tā izplatība var mainīties pa valstīm un ģeogrāfiskajiem reģioniem. Alerģiska rinīta pārvaldībā ir trīs būtiskas sastāvdaļas: vides faktoru kontrole un izvairīšanās no alergēniem, farmakoloģiskā terapija un imūnterapija. Šajā rakstā apkopoti jaunāko pētījumu rezultāti par alerģiska rinīta pārvaldības iespējām.
Astma un citas alerģiskas saslimšanas ir ļoti liela veselības aprūpes problēma, jo skar vairāk nekā 300 miljonus visu vecumu un dažādām etniskām grupām piederošu pacientu visā pasaulē. Lielākajai daļai pacientu ar pastāvīgu vieglas vai vidēji smagas norises astmu slimību iespējams relatīvi labi kontrolēt ar šobrīd pieejamajām ārstēšanas metodēm. Šiem pacientiem ir laba slodzes tolerance, saglabāta normāla plaušu funkcija, nav biežu, smagu uzliesmojumu un astma būtiski neietekmē dzīves kvalitāti.
Polinoze ir bieži sastopama alerģiska slimība, ko raksturo paaugstināta jutība pret ziedputekšņiem, tā var skart deguna un acu gļotādu, veicinot alerģiska rinīta (AR) un konjunktivīta attīstību. Slimība novērojama gan pieaugušajiem, gan bērniem, tās izplatība turpina pieaugt visā pasaulē, īpaši attīstītajās valstīs. Zināms, ka ar AR pasaulē slimo aptuveni 500 miljoni cilvēku. Lielbritānijā un ASV ar polinozi slimo vidēji katrs ceturtais iedzīvotājs, biežāk novēro bērniem (pat 40%). Lielai daļai pacientu slimība noris smagā formā, nopietni ietekmējot ikdienas aktivitātes un dzīves kvalitāti. [1]
Saskaņā ar Globālās iniciatīvas astmas ārstēšanas (GINA) vadlīnijām [1] 4–28% pieaugušo astmas pacientu aspirīns un citi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSPL) var izraisīt bronhiālās astmas uzliesmojumus. Šo klīnisko sindromu sauc par aspirīna inducēto astmu (AIA), un tās pamatā ir arahidonskābes metabolisma traucējumi, kas rada cistenilleikotriēnu pārprodukciju. Gandrīz pusei AIA norise ir smaga, tāpēc nepieciešama savlaicīga diagnostika un ārstēšana. Pacientiem būtu jāsniedz rakstiski ieteikumi par aizliegtajiem NSPL un atļautajiem alternatīvajiem medikamentiem.
Mūsdienās no astmas cieš vairāk nekā 300 miljoni cilvēku. Tā ir biežāk sastopamā hroniskā slimība bērnu vecumā. [1] Lai pievērstu sabiedrības, arī ārstu un valdības pārstāvju uzmanību šai problēmai, ik gadu maija pirmajā otrdienā pasaulē tiek atzīmēta Astmas diena, ko rīko Pasaules Astmas iniciatīvas organizācija (GINA – Global Initiative for Asthma). Šajā rakstā aplūkoti vairāku vadlīniju ieteikumi akūtas astmas ārstēšanā pacientiem bērnu vecumā.
Alerģisks rinīts (AR) ir alergēnu ierosināts deguna dobuma gļotādas iekaisums. AR izpaužas ar vienu vai vairākiem simptomiem: aizliktu degunu, izdalījumiem no deguna, niezi, šķaudīšanu. AR klīniskās izpausmes parasti labi pazīstamas gan ārstiem, gan pacientiem, taču ne vienmēr diagnostika ir viegla. Tāpēc šajā rakstā galvenokārt raksturota AR diagnostika un ārstēšana.
Kontaktdermatīts ir vispopulārākā profesionālā slimība ar milzīgu nozīmi gan indivīdam, gan sabiedrībai. Alerģiskā kontaktdermatīta diagnosticēšanā ārstiem nepieciešama pacietība, augsts profesionālo zināšanu līmenis un asa uztvere - īpaši, lai noteiktu šīs alerģijas cēloni. Rakstā galvenokārt aplūkoti primāri un alerģiski kontaktdermatīti un to ārstēšana.
Rozācija ir hroniska iekaisīga dermatoze, kas pārsvarā skar vaigu, deguna, zoda un pieres ādu. Slimībai raksturīga rekurenta gaita ar transitorisku vai persistējošu eritēmu, fimatozām ādas pārmaiņām, papulām, pustulām un teleangiektāzijām. Kaut samērā bieži sastopama, variablo klīnisko izpausmju un citu ādas blakusslimību dēļ tā netiek pienācīgi atpazīta. Rozācija skar seju, negatīvi ietekmējot gan pacienta dzīves kvalitāti, gan pašvērtējumu un labbūtību.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Ģimenes ārsta vidējais pacients noveco, tāpēc gan profilakses, gan ārstēšanas procesā iespējami dažādi izaicinājumi. Kurus medikamentus ordinēt ir droši? Kā izvairīties no polifarmācijas un sasniegt vēlamo klīnisko iedarbību? Vai pacienta kognitīvās spējas būs pietiekamas, lai ievērotu rekomendācijas? Šie un citi jautājumi ikdienas darbā apdomājami ne reizi vien.
Psihotropo medikamentu lietošana klīniskajā psihiatrijā sākās 19. gadsimta otrajā pusē, psihisko slimību ārstēšanas mērķi no simptomu uzlabošanas mainot uz sociālo funkcionēšanu. Psihotropo medikamentu nozīmēšana arī mūsdienu klīniskā psihiatra praksē ir plaši izmantota ikdienišķa ārstēšanas metode. [1; 2]
Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.
