Pacienta operatīvais risks ir plašs jēdziens, kas ietver dažādus mainīgos faktorus: pacienta fizisko stāvokli, blakusslimību esību un kompensācijas pakāpi, plānoto ķirurģisko un anestēzijas apjomu, iespējamos ķirurģiskos un anestēzijas riskus, kā arī personāla pieredzi konkrētās manipulācijas veikšanā. [11]
Kortizola regulācijā piedalās hipotalāma—hipofīzes—virsnieru ass. Hipotalāms sekretē adrenokortikotropā hormona atbrīvotājhormonu (KAH), kas ir hipofīzi regulējošs hormons. Pateicoties hipotalāma—hipofīzes vārtu sistēmai, tiem ir kopīga asinsapgādes sistēma, un adenohipofīze caur kapilāru sieniņu saņem hormonālo ietekmi no hipotalāma, var sintezēt un sekretēt adrenokortikotropo hormonu (AKTH). [2] Pacientei šajā klīniskajā gadījumā bija indikācijas bilaterālai adrenalektomijai bez primārā ektopiskā AKTH producējošā audzēja identificēšanas.
Globālā mērogā morālais distress kā nopietna problēma izcelta ne tikai veselības aprūpes sniedzēju vidū, bet arī veselības aprūpes sistēmā kā tādā. Morālā distresa definīcija pirmoreiz tika piedāvāta 1984. gadā, kad Endrjū Džeimetsons (E. Jametson) to definēja kā fenomenu, kad cilvēks zina, kā pareizi rīkoties, bet institucionālo ierobežojumu dēļ pareizās rīcības īstenošana ir neiespējama. [3]
Iedzimta muskuļu distrofija ir reta, autosomāli recesīvi pārmantota miopātija. Merozīna jeb laminīna α2 deficīta iedzimtā muskuļu distrofija ir visbiežākā un smagākā forma (vidēji 0,7 % gadījumu). [1; 4]
Praksē apmierinātības novērtējums ir plaši lietojams darba vides kvalitātes jēdziens un indikators. Organizācijas un lietišķais psihologs, vadības eksperts Adrian Furnham definējis, ka apmierinātība ar darbu ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem, kas nosaka cilvēkresursu efektivitāti un produktivitāti. [11]
Bērniem primāra reanimācija aritmiju dēļ ir daudz retāk nekā pieaugušajiem, viņiem daudz biežāk ir sekundāra kardiopulmonāla reanimācija elpošanas vai asinsrites mazspējas dēļ. Sirdsdarbības apstāšanās tā saucamās asfiksijas vai elpošanas mazspējas dēļ ir biežāka arī jauniešiem (trauma, slīkšana, saindēšanās). Kardiopulmonālās reanimācijas rezultāts bērniem ir slikts; prioritāte ir identificēt agrīnās sirds un elpošanas nepietiekamības stadijas, jo tikai agrīna un efektīva iejaukšanās var glābt dzīvību.
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas ir galvenais kalcija homeostāzes un kaulu vielmaiņas regulators. Tā deficīts ir plaši izplatīts — subklīnisks D vitamīna deficīts skar līdz pat 1 miljardu cilvēku visā pasaulē, [1] bet ziemas sezonā no D vitamīna deficīta (25(OH)D < 20 ng/mL) cieš aptuveni 40 % Eiropas iedzīvotāju. [2]
Bēta blokatori (BB) ir nozīmīga zāļu grupa kardioloģijā, kam piemīt plašs indikāciju loks — hipertensija, akūti koronāri sindromi, hroniski koronāri sindromi, sirds mazspēja, aritmijas, stāvoklis pēc miokarda infarkta un citi. Atkarībā no darbības mehānisma tos iedala trīs paaudzēs: pirmā paaudze jeb neselektīvie BB (inhibē gan bēta–1, gan bēta–2 receptorus), otrā paaudze jeb kardioselektīvie BB (inhibē pārsvarā bēta–1 receptorus sirdī) un trešās paaudzes ar papildu vazodilatējošām īpašībām.
Smagas pakāpes kašķa infekcija klīniskajā praksē ir reti sastopama. Tā raksturojas ar profūzu un difūzu klasiskā un Norvēģu kašķa manifestāciju, kā dēļ veidojas hiperkeratotiski un psoriāzei līdzīgi ādas bojājumi, kuros mājvietu atradusi Sarcoptes scabiei hominis ērcīte. Ārstēšanā tiek rekomendēts ivermektīns per os standarta devā un lokāli antiparazitāri līdzekļi. Tomēr līdz šim iztrūkuši nejaušināti klīniski pētījumi, lai izvērtētu izārstēšanās iespējamību.
Pieaugušajiem ar augstāku Fitbit reģistrēto fizisko aktivitāti – ko vērtēja pēc dienas soļu skaita, aktīvajām minūtēm, sirdsdarbības ritma un citiem rādītājiem – bija mazāka kairinātas zarnas sindroma (IZS) iespējamība, savukārt ilgāks sēdošs laiks bija saistīts ar lielāku IZS risku.
