Pacienta operatīvais risks ir plašs jēdziens, kas ietver dažādus mainīgos faktorus: pacienta fizisko stāvokli, blakusslimību esību un kompensācijas pakāpi, plānoto ķirurģisko un anestēzijas apjomu, iespējamos ķirurģiskos un anestēzijas riskus, kā arī personāla pieredzi konkrētās manipulācijas veikšanā. [11]
Kortizola regulācijā piedalās hipotalāma—hipofīzes—virsnieru ass. Hipotalāms sekretē adrenokortikotropā hormona atbrīvotājhormonu (KAH), kas ir hipofīzi regulējošs hormons. Pateicoties hipotalāma—hipofīzes vārtu sistēmai, tiem ir kopīga asinsapgādes sistēma, un adenohipofīze caur kapilāru sieniņu saņem hormonālo ietekmi no hipotalāma, var sintezēt un sekretēt adrenokortikotropo hormonu (AKTH). [2] Pacientei šajā klīniskajā gadījumā bija indikācijas bilaterālai adrenalektomijai bez primārā ektopiskā AKTH producējošā audzēja identificēšanas.
Globālā mērogā morālais distress kā nopietna problēma izcelta ne tikai veselības aprūpes sniedzēju vidū, bet arī veselības aprūpes sistēmā kā tādā. Morālā distresa definīcija pirmoreiz tika piedāvāta 1984. gadā, kad Endrjū Džeimetsons (E. Jametson) to definēja kā fenomenu, kad cilvēks zina, kā pareizi rīkoties, bet institucionālo ierobežojumu dēļ pareizās rīcības īstenošana ir neiespējama. [3]
Iedzimta muskuļu distrofija ir reta, autosomāli recesīvi pārmantota miopātija. Merozīna jeb laminīna α2 deficīta iedzimtā muskuļu distrofija ir visbiežākā un smagākā forma (vidēji 0,7 % gadījumu). [1; 4]
Praksē apmierinātības novērtējums ir plaši lietojams darba vides kvalitātes jēdziens un indikators. Organizācijas un lietišķais psihologs, vadības eksperts Adrian Furnham definējis, ka apmierinātība ar darbu ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem, kas nosaka cilvēkresursu efektivitāti un produktivitāti. [11]
Bērniem primāra reanimācija aritmiju dēļ ir daudz retāk nekā pieaugušajiem, viņiem daudz biežāk ir sekundāra kardiopulmonāla reanimācija elpošanas vai asinsrites mazspējas dēļ. Sirdsdarbības apstāšanās tā saucamās asfiksijas vai elpošanas mazspējas dēļ ir biežāka arī jauniešiem (trauma, slīkšana, saindēšanās). Kardiopulmonālās reanimācijas rezultāts bērniem ir slikts; prioritāte ir identificēt agrīnās sirds un elpošanas nepietiekamības stadijas, jo tikai agrīna un efektīva iejaukšanās var glābt dzīvību.
Saaukstēšanās — angliski common cold: tulkojot sagaidām, ka tā ir vienkārša, parasta slimība. Tātad tveram viegli! Bet tajā pašā laikā saaukstēšanās ir viens no galvenajiem iemesliem īslaicīgai darbnespējai, kā arī nozīmīgs slogs primārajā aprūpē, sākoties rudens sezonai.
Pētījuma mērķis bija identificēt, kādu neiroloģisku slimību gadījumā visbiežāk tiek pieprasīta eitanāzija un asistētā pašnāvība tajās valstīs, kurās šīs medicīniskās procedūras ir likumīgas. Demence, motoneironu slimība, multiplā skleroze un Parkinsona slimība visbiežāk motivē pacientus pieprasīt eitanāziju vai asistēto pašnāvību. Ar demenci saistītie pieprasījumi veido lielāko grupu, to skaists pieaug un rada papildu ētiskus un juridiskus jautājumus šo pacientu lemtspējas samazināšanās dēļ.
Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.
Jaunākie ASV pētījumu dati rāda, ka FDA (US Food and Drug Administration) melnās kastes brīdinājumi antidepresantiem tieši pretēji iecerētajam, saistīti ar suicidalitātes pieaugumu un psihiskās veselības pasliktināšanos jauniem pacientiem ar depresiju.
Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]
