Katru gadu miljoniem bērnu tiek lietota vispārējā anestēzija operāciju, attēldiagnostikas un citu medicīnisko procedūru laikā. Joprojām nav pilnīgas izpratnes par pediatriskās anestēzijas potenciālām radītām patogēnām sekām uz smadzenēm, tomēr pirmsklīniskie pētījumi parasti norāda uz uzvedības deficīta esamību variabilitāti. Varbūtējo seku prognozē nozīmi piešķir gan bērnu vecumam, anestēzijas iedarbības ilgumam un lietojuma biežumam. [1]
GLP–1 receptoru agonistus plaši izmanto ASV un pasaulē ne tikai hiperglikēmijas pārvaldībā pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, bet arī svara samazināšanas nolūkā. Šo medikamentu perioperatīvais drošuma profils, īpaši aspirācijas risks anestēzijas laikā, nav pilnībā skaidrs.
Rīgas 1.slimnīcas ārsts anesteziologs reanimatologs Dr. Med. Edgars Vasiļevskis, kopā ar saviem kolēģiem Latvijas Anesteziologu un Reanimatologu Asociācijas prezidenti, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesori anesteziologu reanimatologu Dr. Med. Ivetu Golubovsku un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesoru anesteziologu reanimatologu Dr. Med. Alekseju Miščuku, atgriezušies no Ukrainas, kur apmācīja ukraiņu ārstus lietot modernās reģionālās anestēzijas metodes.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ECMO komanda sadarbībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Specializētā medicīnas centra (SMC) ārstu brigādi pārvedusi pacientu no reģionālās slimnīcas, lai glābtu traģiskā ceļu satiksmes negadījumā smagi cietuša jaunieša dzīvību un padarītu iespējamu turpmāko ārstēšanu Austrumu slimnīcā. Šādi ECMO atbalsta sistēma Latvijā izmantota pirmoreiz.
Austrumu slimnīcas multidisciplinārai mediķu komandai veiksmīgi izdevusies unikāla sirds asinsvadu operācija ar veno-arteriālo ECMO (VA-ECMO) jeb ārpusķermeņa membrānas asins apskābekļošanas metodi, kas pilda arī sirds un asinsvadu atbalsta un uzturēšanas funkciju, veidojot pacientam apstākļus drošai mazinvazīvas kardioloģiskas operācijas veikšanai.
Bērnu slimnīca pacientiem pirms operācijas vai procedūras, ko veic narkozē, sākusi piedāvāt iespēju arī virtuālās realitātes brillēs piedzīvot anestēzijas gaitu. Savukārt Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas pacienti var no slimnīcas vides ar virtuālās realitātes briļļu palīdzību pārcelties priecīgā pasaulē, uz laiku aizmirstot par satraukumu un sāpēm.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Anestezioloģijas klīnikas anestezioloģes Karina Drizlionoka-Gorovenko un Sniedze Mūrniece guvušas atzinību Eiropas līmenī
B12 vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns ar sarežģītu struktūru, kas pazīstams arī kā kobalamīns, nozīmīgs šūnu metabolismā, īpaši DNS sintēzē, metilēšanā un mitohondriju funkcionalitātē. [1] Tā trūkums var izraisīt hematoloģiskus un neiroloģiskus traucējumus, tomēr šie klīniskie iznākumi izpaužas salīdzinoši vēlu. Agrīnā B12 vitamīna deficīta diagnostika ir izaicinošs uzdevums.
ASV Slimību profilakses un kontroles centra 2022.gada dati rāda, ka 1 no 31 astoņgadniekam ir autiskā spektra traucējumi (AST). Aprēķini liecina par AST pieaugumu salīdzinot ar 2020.gada datiem, kur AST konstatēti 1 no 36 astoņgadniekiem. Šie dati publicēti CDC’s Morbidity and Mortality Weekly Report.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Ēšanas traucējumi ir kompleksa psihisko traucējumu grupa, kam raksturīga izmainīta uztvere un domāšana par uzturu, sava ķermeņa masu un formu, kas var kaitēt fiziskajai veselībai līdz pat dzīvību apdraudošam stāvoklim. Ierasts uzskatīt, ka ēšanas traucējumi visbiežāk sākas un tiek diagnosticēti pusaudžu vecuma meitenēm, retāk jaunām sievietēm līdz 30 gadu vecumam un zēniem. [1]
Gada laikā ASV tiek veikti apmēram 93 miljoni datortomogrāfijas (DT) izmeklējumi 62 miljoniem pacientu. DT ir plaši izmantots attēldiagnostikas rīks, kas palīdz noteikt diagnozi un attiecīgi uzlabot pacienta klīnisko iznākumu. Tomēr, jāņem vērā arī izmeklējuma jonizējošā starojuma līmenis, kas ir saistīts ar paaugstinātu vēža risku. Vairāki lielapjoma retrospektīvi kohortas pētījumi norādījuši, ka bērnības DT ekspozīcija saistīta ar paaugstinātu risku attīstīties hematoloģiskām malignām neoplazmām un smadzeņu vēzim.
