Nodarbinātība mazumtirdzniecībā, ēdināšanā, mediju jomā un veselības aprūpē bija saistīta ar augstākiem depresijas un/vai psiholoģiskā stresa rādītājiem nekā darbs citās nozarēs un profesijās, liecina jauns pētījums. Depresijas rādītāji bija augstāki arī jaunākiem cilvēkiem un sievietēm.
Pasaules Veselības organizācija izdegšanas sindromu definē kā “sindromu, kas rodas no ilgstoša stresa darbā, kuru nav izdevies veiksmīgi pārvaldīt”. Nereti literatūrā to apraksta arī kā “fiziskā un emocionālā izsīkuma stāvokli, kas rodas, ilgstoši strādājot emocionālas spriedzes apstākļos”. Jāatzīmē, ka šīs nav vienīgās izdegšanas sindroma definīcijas — pasaules literatūrā ir atrodamas vairāk nekā 142! [1]
Par sāpēm mugurā dzīves laikā sūdzas līdz 80 % cilvēku. Tas ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēršas pie ģimenes ārsta, un arī galvenais darbnespējas iemesls pasaulē. [1; 2] Sāpes mugurā un jo īpaši muguras lejasdaļā ietekmē kā nodarbinātos un viņu ģimenes, tā arī vairākus industriālos sektorus un valstu ekonomiku. Muguras sāpju dēļ Lielbritānijā vidēji tiek zaudēti 4,9 miljoni, Zviedrijā — 28 miljoni, ASV — 100 miljoni darba dienu gadā. [2]
Ikdienā esam pakļauti dažādiem darba vides riska faktoriem – darbam ar ķīmiskajām vielām, troksnim un vibrācijai, kā arī faktoriem, kas saistīti ar darba vides ergonomiku un psihoemocionālajiem faktoriem. Lai novērtētu situāciju darba aizsardzībā Latvijā, tika veikts pētījums, kuru pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma īstenoja Rīgas Stradiņa universitātes un SIA “TNS Latvia” pētnieku komanda. Tajā iegūtie dati tika analizēti dinamikā un salīdzināti ar iepriekšējo četru pētījumu “Darba apstākļi un riski Latvijā” rezultātiem, ļaujot izsekot darba aizsardzības jomas tendencēm un izmaiņām dažādos laika periodos.
Lielas darba slodzes izraisītās arodslimības veido 30—60 % no visām ar darbu saistītajām slimībām. Arodmedicīnā jēdziens “pārslodze” apzīmē visa organisma fizisku pārslodzi, atsevišķu orgānu pārslodzi un psihoemocionālu pārslodzi. [1—3]
1986. gada 26. aprīlī Černobiļas atomelektrostacijas (ČAES) 4. energoblokā notika lielākā tehnogēnā katastrofa pasaules atomenerģētikas vēsturē. Kopš Černobiļas traģēdijas pagājuši 35 gadi, bet mēs joprojām dzirdam par tās sekām: 3000 km2 plašajā teritorijā arī šodien ir augsts radioaktīvs piesārņojums, pieci miljoni cilvēku turpina dzīvot radiācijas piesārņotās teritorijās, bet no 600 000 ČAES avārijas seku likvidētāju par invalīdiem kļuvuši 165 000 cilvēku. [1]
21. gadsimtu var raksturot kā ļoti strauju mūžīgas kustības laiku. Pieaug prasības gan mājās, gan pašam pret sevi, gan darba vidē, un cieš veselība. Un te var atdurties pret sen zināmu patiesību — neviens nav neaizstājams. Bet atgūt veselību ne vienmēr iespējams.
Dati liecina, ka mediķi ir arodslimību statistikas līderi. Situācija nelabojas — arodslimību skaits mediķu vidū pieaug. Visbiežāk tās ir balsta un kustību sistēmas problēmas, ko rada dažādas pārslodzes.
Mūsdienās medicīna spērusi milzīgu soli uz priekšu. Visās valstīs, kā attīstītās, tā arī jaunattīstības, paplašinās ārstēšanas un diagnosticēšanas iespējas [1,2]. Viena no diagnostikas virzieniem ir radioloģiskā diagnostika, kas mūsdienās ļauj atklāt nopietnas saslimšanas agrīnajās stadijās un glābt lielāku pacientu daļu.
Vairāki tūkstoši dalībnieku no visas pasaules apmeklēja konferenci, kas 2013. gada 3. un 4. decembrī norisinājās Briselē. Konferences laikā varēja iepazīties gan ar pētījumu rezultātiem par saslimstību ar arodslimībām dažādās Eiropas valstīs, gan prezentācijām par citiem ar arodslimību ārstēšanu un aprūpi saistītiem jautājumiem.
Bioloģiskās terapijas uzsākšana kā pirmās līnijas sistēmiskā ārstēšana pacientiem ar vidēji smagu vai smagu psoriāzi bija saistīta ar labāku ādas stāvokļa uzlabošanos, zemāku hronisku blakussaslimšanu risku un augstāku dzīves kvalitāti 5 gadu periodā, salīdzinot ar standarta pakāpenisko ārstēšanas pieeju.
Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.
Rozācija ir izplatīta, hroniska, iekaisīga, multifaktoriāla dermatoze, kurai raksturīgas heterogēnas klīniskās izpausmes. Slimība rodas komplicētas mijiedarbības rezultātā, kurā tiek iesaistīta iedzimtība, imūnsistēmas disregulācija, neirovaskulārās izmaiņas, ādas barjerfunkcijas traucējumi un ārējās vides faktori. [1] Mūsdienās diagnostika balstās uz fenotipa noteikšanu — dominējošo klīnisko izpausmju identificēšanu, norādot slimības formu un atbilstošas turpmākās terapijas iespējas.
Liela daļa sieviešu piedzīvo plaša spektra simptomus menopauzes un perimenopauzes laikā, un visbiežāk šie simptomi ar laiku samazinās vai pāriet, taču diemžēl nav pieejami prognostiski kritēriji, kas spētu šo laiku aptuveni paredzēt. Tas, kāda līmeņa konsultācija sievietei šajā periodā būs nepieciešama, atkarīgs no daudziem faktoriem — kulturāliem, etniskiem, ar izglītības līmeni un psihosociālajiem faktoriem saistītiem, kā arī būtiska loma ir gan ārstniecības pieejamībai, gan diemžēl arī finansiālām iespējām.
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
