Rozācija (rosacea, latīniski “sārts”) ir ambulatorajā praksē bieži diagnosticēta slimība, kas noris hroniski — tā ir recidivējoša un klīniski izpaužas ar apsārtumu jeb hiperēmiju sejas centrālajā daļā, tās fonā vēlāk attīstās asinsvadu paplašinājumi, papulozi un pustulāri elementi, arī tauku dziedzeru un saistaudu hiperplāzija.
Sistēmas sarkanā vilkēde (SSV) nav bieži sastopama slimība, taču bieži netiek diagnosticēta, tāpēc pacienti paliek neārstēti. Tas var veicināt slimības straujāku attīstību un būtiski saīsināt pacienta dzīvildzi. Slimības ādas forma bieži tiek ārstēta kā cita ādas slimība.
Pacients izvēlas savu ārstu. Bet vai taisnība pretējam apgalvojumam: ārsts veido savu pacientu loku? Kā personība ar savu temperamentu, raksturu, izturēšanos pievelk konkrētus pacientus, piemēram, lietišķākus, tādus, kam netīk izplūst garās sarunās vai — gluži pretēji — kas bez sausas anamnēzes un sprieduma vēlas sirsnīgu uzmundrinājumu.
Acne vulgaris ir hroniska iekaisīga mata folikula un tauku dziedzera slimība, ko izraisa pastiprināta tauku dziedzera sekrēta produkcija, pārmainīta keratinizācija, iekaisums un Propionibacterium acnes kolonizācija.
Atopiskais dermatīts ir hroniska, iekaisīga un recidivējoša ādas slimība. Aprēķini liecina, ka atopiskais dermatīts skar aptuveni 25% bērnu un 2—10% pieaugušo, slimības izplatība industriāli attīstītās valstīs pēdējos gados pieaug un ietekmē pacientu dzīves kvalitāti. [25]
Vasarā hroniskās slimības nedaudz atkāpjas un cilvēki lielāku vērību pievērš ārējam izskatam. Priekšplānā izvirzās estētiskās dermatoloģijas problēmas: kārpas, nagu sēnītes, varžacis, bet vasaras nogalē uz ādas parādās saules izraisīti hiperpigmentācijas plankumi. Šajā rakstā esam apkopojuši jaunākās atziņas, kas varētu palīdzēt pacientam cīnīties ar šīm problēmām.
Rozā jeb nepigmentētie veidojumi ir liela ādas veidojumu grupa. Klīniski tie var būt ļoti līdzīgi cits citam, taču katrā no gadījumiem atšķiras taktika: konservatīva (sistēmiska vai lokāla) vai ķirurģiska ārstēšana. Nozīme ir veidojuma anamnēzei, taču praksē ne vienmēr un ne visi pacienti spēj precīzi definēt veidojuma vēsturi.
Mančesteras universitātē veikts pētījums ar jaunu medikamentu psoriāzes ārstēšanai, un rezultāti ir pārsteidzoši – 40% pētījuma dalībniekiem pilnībā izzuda psoriāzes simptomi pēc 12 nedēļu ilgas terapijas, un vairāk kā 90% novēroja uzlabošanos.
Izmantojot funkcionālo magnētisko rezonansi (fMR), salīdzināta smadzeņu aktivitāte veseliem cilvēkiem un hroniskas niezes pacientiem kasīšanās laikā, atrasts, ka niezes pacientiem vairāk aktivējas tā smadzeņu daļa, kas atbild par motoro kustību un gandarījuma sajūtu.
Dermatoskopija ir neinvazīva vizualizācijas metode, kas pēdējos 20 gados kļuvusi par nozīmīgu rīku ādas vēža agrīnai diagnostikai. Metode lielākoties lietojama dermatoloģijā, bet literatūras dati liecina par nozīmi arī citu specialitāšu darbā, piemēram, morfologu, bet īpaši ģimenes ārstu praksē.
Dr. IEVAS RAMANES vecmāmiņa Mirdza Ramane savulaik radīja slaveno karikatūru sēriju par jocīgo tēlu Hugo Diegu, ko vēlāk televīzijas seriālā meistarīgi atainoja aktieris Edgars Liepiņš. Ievas vecmāmiņa nemaz nebija priecīga par to, ka mazmeita izvēlējās kļūt par ārsti. Viņai vajadzēja būt māksliniecei — domāja vecmāmiņa, bet kaut kas no mākslinieces Ievā noteikti ir.
Katram piektajam bērnam un pusaudzim pasaulē ir aptaukošanās, kas paaugstina risku 2.tipa cukura diabēta attīstībai. GLP1 receptoru agonisti (RA) ir viena no farmakoterapijas iespējām šajā populācijā, kurai nepieciešama efektivitātes un drošuma izvērtēšana.
Sirds un asinsvadu sistēmas slimības (SAS) kopumā ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā — 2022. gadā tās izraisīja 52 % no visiem nāves gadījumiem, kas ir aptuveni 16 000 cilvēku gadā. [1] Hroniska sirds mazspēja (SM) ir būtiska SAS komplikācija.
Pasaulē aptaukošanās ir kļuvusi par nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu, kas negatīvi ietekmē cilvēku veselību. Pētījuma mērķis bija izpētīt ilgtermiņa svaru samazinošu medikamentu (SSM) ietekmi uz ķermeņa svaru un noteikt svara izmaiņu trajektoriju pēc šo medikamentu lietošanas pārtraukšanas.
Līdz šim izpratne par vēža risku attiecībā uz retiem patoģenētiskiem variantiem (rare pathogenic variants [RPV]) izgūti pārsvarā no ģimeņu pētījumiem, kuros varam sagaidīt ierobežotus rezultātus un neobjektivitātes riskus. Lai kvantificētu asociāciju starp RPV iepriekš zināmos vēža predispozīcijas gēnos pacientiem ar vienu vai vairākiem primāriem ļaundabīgiem audzējiem, veikts plašs ģenētisko saistību pētījums no Apvienotās Karalistes Biobankas datiem.
