Sezonālās temperatūras svārstības, uzturs, insolācija, ikdienas ieradumi būtiski ietekmē fizioloģisko procesu norisi ādā. Mūsu mērķis ir analizēt, kādas ir vesela cilvēka ādas īpašības ziemā, un sniegt rekomendācijas attiecīgai ādas kopšanai.
5–9% pacientu ar aktīnisko keratozi (AK) dzīves laikā var attīstīties plakanšūnu ādas vēzis. Pēc jaunāko pētījumu datiem AK tiek uzskatīta par plakanšūnu ādas vēža in situ stadiju. Lai novērstu šo vēždraudes risku, pacienti jāārstē savlaicīgi un adekvāti.
Aprēķināts, ka ziemeļvalstīs sausa āda ir 30–32 no 1000 iedzīvotājiem. Pirmā palīdzība sausas ādas gadījumā ir ādu mīkstinošie līdzekļi jeb emolienti.
Medicīna mūsdienās ir vairāku disciplīnu zinātne. Jo gados vecāks pacients, jo vairāk sūdzību par traucējumiem dažādās orgānu sistēmās jāuzklausa ārstam. Anamnēzes dati par kaitīgiem ieradumiem, psiholoģiskiem un sociāliem aspektiem dokumentējami īpaši rūpīgi. Nevis pavirša saruna, bet precīzi uzdoti jautājumi pacientam un viņa tuviniekiem nodrošina ārstēšanas laika un līdzekļu pareizu plānošanu. Izmeklējumiem un analīzēm jābūt pamatotiem. Dermatologs, sniedzot rekomendācijas par ārstēšanos, bieži iesaka izmeklēšanos arī pie citiem speciālistiem (gastroenterologa, endokrinologa, infektologa, ķirurga, ortopēda u.c.). Šā raksta tēma ir diskusija par dažādu specialitāšu ārstu sadarbību pacientu ārstēšanā.
Ik gadu oktobrī tiek atzīmēta Pasaules psoriāzes diena, kuras mērķis ir izglītot sabiedrību par slimības cēloņiem un tās sekām, kā arī pievērst uzmanību jaunu medikamentu nepieciešamībai un pacientu izglītošanai par medikamentu lietošanu. Arī šogad daļa Latvijas dermatologu piedalījās šajā akcijā, pieņemot pacientus bez maksas vai par diferencētu samaksu. Pacienti psoriāzes dēļ cieš gan fiziski, gan psiholoģiski, jo dzīves kvalitātes kritums ir tāds pats kā 2. tipa cukura diabēta pacientiem. Raksta pamatā ir 2012. gadā izdotās “Psoriāzes ārstēšanas vadlīnijas”.
Ultravioletais starojums (UVS) ir cilvēka apkārtējās vides neatņemama sastāvdaļa. UVB viļņu diapazons ir būtisks biosintēzes procesiem, kad 7-deoksiholesterols pārvēršas D vitamīnā, kas, savukārt, ir svarīgākais nosacījums ne vien kaulu stiprumam, bet daudzām citām organisma funkcijām. Diemžēl pakļautībai UVS (dabiskam un mākslīgam) ir svarīga un vērā ņemama ēnas puse - kanceroģenēzes potenciāls.
Rozācija ir ādas kaite, ko biežāk novēro cilvēkiem ar I un II ādas fototipu. Rozācijas izplatību grūti novērtēt tās dažādo klīnisko izpausmju dēļ, kā arī daudzu citu ādas stāvokļu dēļ, kam ir līdzīgas klīniskās izpausmes. Aprēķinātā rozācijas izplatība gaišādainu cilvēku populācijā variē no 1 līdz 10%. Daudzi pacienti meklē palīdzību rozācijas izraisīto estētisko defektu dēļ. Tā kā rozācija nav izārstējama, ārstēšana fokusējas uz simptomu mazināšanu.
Acne vulgaris ir viena no biežākajām ādas slimībām, par ko dermatologs konsultē pacientus. Acne vulgaris pacienti ir ne vien dermatologa, bet arī daudzu citu specialitāšu ārstu ikdienas praksē – pediatru, ģimenes ārstu, ginekologu, ārstu kosmetologu, psihoterapeitu. Ir autori, kas uzskata, ka slimības sastopamība ir pat 79–95%. Acne vulgaris lielākoties uzskatāma par slimību pusaudžu vecumā, tomēr ievērojamas problēmas tā sagādā 3% vīriešu un 12% sieviešu līdz pat 50 gadu vecumam.
Sēnīšu slimības jeb mikozes (no grieķu valodas mykes – sēne) ir liela daļa no cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimībām. Būtiska mikožu grupa ir dermatomikozes (dermatomycoses) – ādas un tās derivātu (matu, nagu) slimības, ko ierosina patogēnās sēnītes – dermotomycetes, sinonīms – dermatofīti (no grieķu valodas phyton – augs). Dermatomikozēm ir akūta un hroniska (pēc gaitas), virspusēja un dziļa (pēc ādas bojājuma dziļuma), lokalizēta un izplatīta slimības forma.
Ādas slimību ārstēšanā izmanto gan lokālas, gan sistēmiskas terapijas veidus un līdzekļus. Izvēli – tikai lokālas vai lokālas un sistēmiskas terapijas kombinācija – nosaka konkrēta situācija. Visbiežāk ādas slimības izvēlas ārstēt vietēji, proti, medikamentu uzklāj bojātājam ādas apvidum. Lokālās terapijas veidus izvēlas gandrīz visu ādas slimību gadījumā, bet smagu slimību gadījumā kombinē ar sistēmisko terapiju. Lokālas terapijas mērķis ir slimības etioloģiskā faktora likvidēšana, ādas patoloģisko izmaiņu un ar to saistīto subjektīvo sajūtu likvidēšana, bojātas ādas aizsardzība no ārējiem faktoriem. [3-5; 7; 8]
Lielai daļai pacientu ar terminālu slimību sastopams sāpju sindroms gan pašas slimības dēļ, gan nesen veiktas ķirurģiskas vai invazīvas procedūras dēļ. [1] Klīniski nozīmīgu sāpju pieaugums novērojams senioriem apmēram pēdējos četrus dzīves mēnešus. Tāpēc nozīmīgi regulāri izvērtēt sūdzības par sāpēm, lai agrīni tās mazinātu un uzlabotu pacienta dzīves kvalitāti. [2] Par sāpju pārvaldības principiem informē onkoloģe ķīmijterapeite Dr. Līga Keiša–Ķirse.
Pierādījumi tam, vai kafija un tēja kā ietekmē kognitīvo veselību, līdz šim nav bijuši skaidri definēti. Turklāt, lielākajā daļā pētījumu par kafiju nav precizēts, vai efekts novērojams kafijai ar kofeīnu vai bez. Šā iemesla dēļ veikts prospektīvs kohortas pētījums ASV, lai analizētu saistību starp kafijas vai tējas uzņemšanu un demences risku / kognitīvo funkciju.
Ikgadējā starptautiskā Reto slimību diena Latvijā šogad izvērsīsies Reto slimību mēnesī, kurā rīkos gan informatīvu kampaņu mēneša garumā, gan “Reto slimību forumu 2026”, kas šogad pulcēs pašmāju un ārvalstu ekspertus.
Narratīvs pārskats liecina, ka GLP-1 receptoru agonistu lietošana pieaugušajiem ar aptaukošanos un/vai 2. tipa cukura diabētu (T2D) ir saistīta ar paaugstinātu uzturvielu deficīta risku — īpaši D vitamīna, dzelzs un B grupas vitamīnu trūkumu. Tas uzsver nepieciešamību regulāri izvērtēt uzturvielu statusu pacientiem, kuri saņem šo terapiju.
Zema blīvuma lipoproteīna holesterīnam (ZBLH) ir pierādīta kauzāla loma aterosklerozes progresijā un kardiovaskulāro risku pieaugumā. Pēdējo gadu laikā uzkrātie pierādījumi nepārprotami apstiprina, ka ZBLH samazināšana ir tieši saistīta ar kardiovaskulāro notikumu riska mazināšanu, turklāt ieguvums ir proporcionāls gan samazinājuma apmēram, gan terapijas ilgumam. Tas ir veidojis mūsdienu pieeju hiperholesterinēmijas ārstēšanā, ko raksturo trīs pamatprincipi — mērķtiecība, savlaicīgums un ilgtermiņa noturība.
