Tā kā seborejas gaita ir hroniska, būtiska ir regulāra ikdienas ādas kopšana ar ārstnieciskās kosmētikas līdzekļiem, kas regulē tauku dziedzeru sekrēciju. Tikai tad, ja stāvoklis pasliktinās un attīstās seborejiskais dermatīts, papildus ordinē medikamentus. Terapijas sākumā izvēlas vājākas iedarbības zāles, lai rezervē atstātu stiprākas iedarbības medikamentus, ja ādas bojājumi pastiprinās. Ievērojot hronisko gaitu, agresīva terapija ar spēcīgas iedarbības līdzekļiem, kam ir daudzas blaknes, var negatīvi ietekmēt citu orgānu sistēmu darbību un pacienta veselību kopumā. Ārsta svarīgākais uzdevums šo pacientu ārstēšanā ir kontrolēt seborejas gaitu, uzsverot tieši ādas pareizu kopšanu.
Antioksidantu iedarbība bija zināma jau senajās kultūrās Ēģiptē un Indijā, mūsdienās tos lieto visā pasaulē gan dažādu saslimšanu gadījumos, gan kosmētikā. Pasaules literatūras apskata tēma ir antioksidanti – to antioksidatīvā, terapeitiskā un kosmētiskā iedarbība. Taču jāteic – tieši tāpat kā notiek lokāli lietojamo dermatoloģisko līdzekļu izpēte saskaņā ar pierādījumos balstītas medicīnas noteikumiem, šāda koncepcija nepieciešama arī kosmētiskajiem līdzekļiem. Un šī problēma pasaulē vēl joprojām nav atrisināta.
Ādas krāsošana ar hennu ir ļoti sena tradīcija daudzās pasaules valstīs, dažās zemēs tā tiek piedāvāta arī tūristiem. Pēdējos gados Rietumu kultūrā jauniešiem arvien populārāki kļūst tetovējumi. Rakstā ieskats par hennu, tās kombinācijām un alerģisko bīstamību, ko pārliecinoši rāda trīs klīniskie gadījumi.
Eiropā un ASV cilvēku vidējais dzīves ilgums pagarinās, iedzīvotāji noveco, palielinās darbspējīgais vecums, un sekas tam ir augoša konkurence darba tirgū. Jaunas, pievilcīgas ārienes saglabāšanas problēma pēdējās desmitgadēs ir ieguvusi īpašu nozīmi un vērtību sabiedrībā. Šajās desmitgadēs mainījušās arī estētiskās medicīnas metodes un arsenāls. Injekciju metodes parādīšanās estētiskajā terapijā ļāvusi būtiski paplašināt tās iespēju spektru. Rakstā – par hialuronskābes lietojumu estētiskajā terapijā.
Pēdējo pētījumu rezultāti liecina, ka līdz šim valdošais priekšstats par ādas barjeru kā inertu un nemainīgu lielumu gan veseliem indivīdiem, gan atopiskā dermatīta slimniekiem ir novecojis. Ādas raga slānis nav tikai pārragotu un nedzīvu šūnu slānis, bet gan veic ārkārtīgi būtiskas funkcijas: nodrošina ādas caurlaidību, darbojas kā mehāniska aizsargbarjera, piedalās imunoloģiskajos procesos, nodrošina aizsardzību pret alergēniem un citiem kontaktkairinātājiem, aizsardzību pret UV stariem, sensorās funkcijas, termālu aizsardzību un ierosina imūno atbildi.
Psoriāze ir hroniska ādas slimība, kas skar 1-3% pasaules populācijas. [1] Tai ir raksturīga epidermāla hiperproliferācija, nepareiza keratinocītu diferenciācija, aktivēta angioģenēze ar sekojošu ādas asinsvadu dilatāciju, kā arī Th-1 un Th-17 šūnu izraisīts iekaisums. Joprojām nav precizēts viens konkrēts psoriāzes izraisītājs, tāpēc šo dermatozi mūsdienās aplūko kā multifaktoriālu slimību, kuras izcelsmē ievērojama nozīme ir ģenētiskajām un imunoloģiskajām pārmaiņām. Balstoties jaunākajos atklājumos psoriāzes patoģenēzē, ir radīti jauni, psoriāzei selektīvi medikamenti, kas ļauj uzlabot pacientu dzīves kvalitāti.
Kortikosteroīdi ir medicīnā plaši lietojami līdzekļi dažādu iekaisuma un imunoloģisku slimību ārstēšanai. Lokāli kortikosteroīdi tiek plaši lietoti dermatoloģiskajā praksē. Ir labi zināma gan to efektivitāte, gan iespējamās blaknes. Ārstu attieksme pret lokālo steroīdu lietošanu ikdienas praksē mēdz būt ļoti atšķirīga – no pārāk piesardzīgas līdz pārlieku aizrautīgai, ignorējot blakusparādību attīstības iespēju. Šā raksta mērķis ir pārskatīt lokālo kortikosteroīdu darbības mehānismus, to indikācijas, kontrindikācijas un apkopot Latvijā pieejamos lokālos kortikosteroīdu preparātus.
Noli nocere! ir viens no mūžseniem pamatpostulātiem medicīnā. Iespējams, tas ir tikpat sens, cik cilvēka vēlme būt veselam un skaistam. Ādas kopšanas līdzekļu izvēle ir liela, tomēr to kvalitāte ir ļoti būtiska. Pārmērīgi taukainas un pūtītēm klātas ādas pareiza kopšana ir jautājums, ko dermatologs ik dienas skaidro pacientiem. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot galvenos kritērijus seborejas un acne vulgaris sejas ādas ārstnieciskās kopjošās kosmētikas izvēlē. Lai paredzētu kādas vielas ārstniecisko efektu uz acne, ir būtiski izprast šīs patoloģijas attīstības iemeslus un izraisītājus faktorus.
Klāt vasara, un tas nozīmē, ka sākusies arī pludmales sezona. Tā kā īsti siltu un saulainu dienu Latvijā salīdzinoši nav daudz, tad cilvēki cenšas šo laiku izmantot maksimāli “lietderīgi”, proti, pēc iespējas ātrāk un intensīvāk iesauļoties. Raksta mērķis ir sniegt ieskatu fotofizioloģijā, fotobioloģijā un fotokarcinoģenēzē, kā arī vērst uzmanību uz lokālas terapijas taktiku pie ādas saules apdeguma.
Kārpas ir labdabīgi epidermāli jaunveidojumi, ko izraisa cilvēka papilomas vīruss (CPV). Mūsdienās pazīstam vairāk nekā simt dažādu CPV tipu, un katru gadu tiek atklāti jauni. Dažiem vīrusa tipiem ir izgudrota profilaktiska vakcīna, bet lielākajai daļai tādas vēl nav atrastas. Inficēšanās notiek no slima cilvēka tieša vai netieša kontakta ceļā. Rakstā mēģināts atbildēt uz jautājumu: ārstēt vai neārstēt kārpas un kā novērst onkoģenēzes risku?
Agrāk tādus cilvēkus raksturoja ar vārdiem: plaša profila speciālists. Zināms arī jēdziens: šaura specializācija. Kur šo vērtību skalā atrodas ģimenes ārsts, nereti saukts par universālo kareivi? Pēc tikšanās ar valmierieti Dr. DACI VORSLAVU, kuras ģimenes ārsta prakse iekārtota daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, ar lielu ticamību atbildu: ģimenes ārsts dzīvo daudzdimensiju Telpā un notur ātri mainīgo Laiku vismaz kaut kādos rāmjos.
Aptaukošanās izplatība Eiropā un Latvijā turpina pieaugt, un tā kļuvusi par riska faktoru ne tikai metaboliskām un kardiovaskulārām slimībām, bet arī elpošanas sistēmas traucējumiem. Eurostat dati liecina, ka 2022. gadā Eiropā vairāk nekā puse pieaugušo bija ar lieko svaru, bet aptuveni 23—24 % ar adipozitāti (ķermeņa masas indekss ≥ 30). Līdzīga situācija vērojama arī Latvijā. Bronhiālā astma skar 5—8 % Eiropas pieaugušo, 4 % Latvijas iedzīvotāju. Pieaugot aptaukošanās sastopamībai, neizbēgami pieaug pacientu skaits, kam šīs abas slimības pastāv vienlaicīgi. [1; 2]
21.gadsimta iespējas perinatālā aprūpē ir uzlabojušas izdzīvošanas iespējas priekšlaikus dzimušiem bērniem (< 37 gestācijas nedēļas) vai mazuļiem ar zemu dzimšanas svaru (< 2500 g), taču šiem bērniem ir paaugstināts risks sliktākiem kognitīviem un ar izglītību saistītiem iznākumiem.
Pēc kādiem principiem jāvadās, izvēloties konkrēto bisfosfonātu osteoporozes pacientam? Kādos gadījumos jāpāriet uz terapiju ar denosumabu? Kādos gadījumos lemj par teriparatīda nozīmēšanu pacientam ar osteoporozi? Lasiet Dr. MAIJAS GUREVIČAS atbildes.
Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.
