Analizējot lielu skaitu elektronisko medicīnas ierakstu, pētnieki atklāja, ka pacientiem ar akni ir ievērojami lielāks smagas depresijas attīstības risks, bet šis risks ir paaugstināts tikai pirmajos piecos gados pēc aknes diagnosticēšanas.
Aprēķināts, ka 40 % ekzēmas uzliesmojumu gadījumus bērniem ārstē ar lokālām antibiotikām, bet pētījuma rezultāti uzrāda, ka nav ieguvumu no perorālu vai lokālu antibiotiku lietošanas bērniem ar vieglu ekzēmu.
Neārstēta smaga obstruktīva miega apnoja (OMA) saistīta ar īpaši agresīvu malignu ādas melanomu – šādi dati iegūti daudzcentru prospektīvā pētījumā.
Lai samazinātu ādas vēža saslimstības biežumu un mirstību, kā arī veiktu iedzīvotāju izglītojošo darbu, ik gadu maijā visā Eiropā tiek atzīmēta Eiromelanomas diena. Šogad Eiromelanomas kampaņa Latvijā norisināsies jau astoto gadu, sešu dienu garumā no 16. līdz 21. maijam.
Zinātnieki no Ņūkāstlas Universitātes (Lielbritānijā) atklājuši metabolisku enzīmu cilvēka ādas šūnās, kura aktivitāte samazinās, novecojot.
Mančesteras universitātē veikts pētījums ar jaunu medikamentu psoriāzes ārstēšanai, un rezultāti ir pārsteidzoši – 40% pētījuma dalībniekiem pilnībā izzuda psoriāzes simptomi pēc 12 nedēļu ilgas terapijas, un vairāk kā 90% novēroja uzlabošanos.
Izmantojot funkcionālo magnētisko rezonansi (fMR), salīdzināta smadzeņu aktivitāte veseliem cilvēkiem un hroniskas niezes pacientiem kasīšanās laikā, atrasts, ka niezes pacientiem vairāk aktivējas tā smadzeņu daļa, kas atbild par motoro kustību un gandarījuma sajūtu.
29.oktobī visā pasaulē tiek atzīmēta psoriāzes diena. Psoriāzei ir liela ietekme uz cilvēka dzīves kvalitāti. Ar psoriāzi slimo vairāk nekā 125 miljoni cilvēku visā pasaulē, Latvijā tie ir apmēram 3% no visiem iedzīvotājiem. Tā var skart ikvienu cilvēku.
Cilvēkiem ar hroniskām smaganu saslimšanām, ir lielāka iespējamība, ka attīstīsies ādas saslimšana – psoriāze, atklāts nesen veiktā pētījumā.
ASV veiktā pētījumā secināts, ka smēķētājiem ir paaugstināts psoriāzes attīstības risks. Eksperti uzskata, ka slimību izraisa imūnsistēmas uzbrukums paša organisma šūnām. Dažos iepriekš veiktos pētījumos ir pierādīts, ka smēķētāji ir vairāk neaizsargāti pret psoriāzes attīstību, jo šis netikums ietekmē imūno darbību.
Androgēnā alopēcija (AGA), kas sākas pirms 35 gadu vecuma, bija saistīta ar metabolā sindroma (MetS) pazīmēm, tostarp abdominālo aptaukošanos, paaugstinātu glikozes līmeni tukšā dūšā un paaugstinātu triglicerīdu līmeni, liecina gadījumu kontroles pētījums.
Kad vecāki jautā, kādā vecumā bērnam būtu jāierodas pie ortodonta uz pirmo apskati, vadošās starptautiskās ortodontu asociācijas un klīniskā praksē iesaka to darīt jau 7–9 gadu vecumā.[1] Kāpēc? Saskaņā ar klasisko zobu šķilšanās secību, līdz 8 gadu vecumam bērnam parasti jau ir izšķīlušies vai šķiļas četri augšžokļa pastāvīgie priekšzobi, četri apakšžokļa pastāvīgie priekšzobi, kā arī pirmie pastāvīgie molāri. Pārējie zobi šajā vecumā parasti vēl ir piena zobi.
Šīs sezonas virusoloģiskās izmeklēšanas rezultāti liecina, ka gripas vīrusa cirkulācija jau ir sākusies - 2026. gada 38. nedēļā laboratoriski apstiprināti trīs gripas gadījumi. Profesore Baiba Rozentāle norāda, ka, iespējams, ka arī gripas epidēmija varētu sākties agrāk nekā ierasts.
Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.
Apvienotās Karalistes Biobankas datu analīzē konstatēts, ka cilvēkiem, kuri ievēroja četrus vai piecus veselīga dzīvesveida paradumus, bija mazāks risks saslimt ar 13 vēža veidiem, tostarp mutes dobuma, rīkles, balsenes, barības vada, kuņģa, kolorektālo, aknu, aizkuņģa dziedzera, plaušu, nieru, urīnpūšļa un pēcmenopauzes krūts vēzi, kā arī mīksto audu sarkomu. No atsevišķajiem dzīvesveida faktoriem visplašākā ietekme bija saistīta ar nesmēķēšanu un normālu ķermeņa masu.
