Kad insulīnu uzņem perorāli, tas absorbējas gļotādās mutē un zarnās un gremošanas procesā tiek sašķelts sīkākās sastāvdaļās. Tāpēc perorāli uzņemts insulīns nekādi neietekmē glikozes līmeni asinīs. Tā vietā, lai samazinātu glikozes līmeni asinīs, perorāli uzņemts insulīns drīzāk darbojas kā vakcīna, kas stimulē imūno sistēmu un varētu pasargāt no 1.tipa cukura diabēta attīstības.
Vakar Stokholmā Eiropas Diabēta izpētes asociācijas ikgadējās sēdes ietvaros prezentēti EMPA-REG OUTCOME (Empagliflozin, Cardiovascular Outcomes, and Mortality in Type 2 Diabetes) pētījuma rezultāti. Prezentācijā piedalījās arī Doctus.
Gestācijas diabēts attīstās 3-20% grūtnieču. Sievietēm, kurām grūtniecības laikā attīstās gestācijas diabēts, ir septiņas reizes lielāks risks dzīves laikā attīstīties 2.tipa cukura diabētam. Analizējot datus, kas iegūti 20 gadu laikā, pētnieku komanda no McGill Izpētes Centra noskaidrojusi, ka gestācijas diabēts palielina 2.tipa cukura diabēta risku ne tikai mātēm, bet arī tēviem.
Cukura diabēts (CD) un ātriju fibrilācija (AF) ir plaši izplatītas patoloģijas, kuras veido lielu daļu no sabiedrības veselības problēmām un ir kardiovaskulārās mirstības pamatā. Zinātniskajā literatūrā par šo abu patoloģiju saistību ir pretrunīgi dati, kā arī prognoze pacientiem ar abām šīm patoloģijām nav pētīta plašos populāciju pētījumos.
Gandrīz 50% sieviešu ar policistisko olnīcu sindromu (PCOS) attīstās pre-diabēts vai 2.tipa cukura diabēts līdz 40 gadu vecumam, bet šīs korelācijas iemesli nav līdz galam zināmi. Amerikas Fizioloģijas biedrības pētījums piedāvā versiju, ka palielinātajam diabēta riskam pamatā ir iekaisums.
Smēķēšana palielina varbūtību, ka attīstīsies 2. tipa cukura diabēts. Vairākos pētījumos pierādīts augstāks riska līmenis cilvēkiem 3—5 gadus pēc smēķēšanas atmešanas, salīdzinot ar tiem, kas turpina smēķēt. Tikai pēc 10—12 gadiem risks sarūk līdz nesmēķētāju riska līmenim.
Dinosticēts cukura diabēts ir saistīts ar vēlīnākās stadijās atklātu krūts vēzi, secināts Kanādā veiktā pētījumā. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Breast Cancer Research and Treatment.
2000. gadā tika noteikta E vitamīna vidējā dienas deva (12 mg/dn). Neskatoties uz to, pasaulē turpinās diskusijas par to, kāds ir nepieciešamais E vitamīna daudzums dienā. Vairāk nekā 90% Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāju, kuri nelieto uztura bagātinātājus, neuzņem noteikto E vitamīna diennakts devu ar pārtiku. Līdzīga tendence ir pierādīta arī citviet pasaulē.
Zems 25-OH D vitamīna līmenis bērnībā bija saistīts ar subklīnisku aterosklerozi 25 gadus vēlāk, secināts pētījumā, kurš publicēts žurnālā Journal of Clinical Endocrinology & Metabolism.
Nesen veiktā pētījumā secināts, ka pievienojot krūts blīvuma mērījumus citiem izmeklējumiem, var labāk prognozēt krūts vēža attīstības risku. Krūts blīvuma mērījumu pievienošana riska modelim ļauj izveidot personalizētu riska modeli, kas arī nosaka, cik bieži sievietei jāveic krūts mammogrāfija, pamatojoties uz viņas unikāliem riska faktoriem.
Metadons un buprenorfīns tiek rekomendēti opioīdu atkarības ārstēšanai grūtniecības laikā. Šā pētījuma mērķis bija salīdzināt neirālās attīstības traucējumu incidenci starp bērniem, kas prenatālā periodā bijuši buprenorfīna vai metadona ekspozīcijā.
Sarunāt tikšanos ar Liepājas reģionālās slimnīcas ķirurgu EDGARU MAĻCEVU nemaz nav tik vienkārši, lai gan sarunai viņš ir atsaucīgs. Dienā, kad norunāts tikties, viņam nākas līdz vēlam vakaram stāvēt pie operāciju galda. Citā dienā, kad mēs varētu tikties, viņš dodas uz Valensiju Spānijā tiesāt futbola spēli.
Hiperglikēmija pēc definīcijas ir glikozes līmeņa paaugstināšanās plazmā tukšā dūšā ≥ 6,1 mmol/l. Visbiežākie hiperglikēmijas iemesli pieaugušajiem ir 2. tipa cukura diabēts, glikozes tolerances traucējumi jeb prediabēts un tukšas dūšas hiperglikēmija. Šajā rakstā tiks apskatīti cukura diabēta diagnostiskie kritēriji, riska faktori un taktika, kā arī preventīvie pasākumi (piem., skrīnings). [1; 15]
Ģimenes ārsta praksē lielu daļa darba veltām kardiovaskulāro slimību pārvaldībā. Jāsaka, ka primāra arteriāla hipertensija (PAH) noteikti ir līderis starp sirds un asinsvadu slimībām, ar ko sastopamies katru dienu. Izvēloties antihipertensīvo terapiju, jāņem vērā vairāki ar pacientu un viņa slimību anamnēzi saistīti faktori — asinsspiediena mērķis, blakusslimības, pacienta preferences un dažkārt arī izmaksas.
Operācija tika veikta pacientam, kuram ir 49 gadi un kuram smadzeņu patoloģija atradās īpaši sarežģītā vietā – starp abiem runas centriem. Ņemot vērā augsto risku radīt neatgriezeniskus runas traucējumus, kopā ar pacientu tika pieņemts lēmums operāciju veikt nomodā, izmantojot neiromonitoringa tehnoloģijas.
