Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Stradiņa slimnīcā veikta augstas sarežģītības galvas smadzeņu operācija pacientam esot nomodā

Doctus
Stradiņa slimnīcā veikta augstas sarežģītības galvas smadzeņu operācija pacientam esot nomodā
PSKUS
Operācija tika veikta pacientam, kuram ir 49 gadi un kuram smadzeņu patoloģija atradās īpaši sarežģītā vietā – starp abiem runas centriem. Ņemot vērā augsto risku radīt neatgriezeniskus runas traucējumus, kopā ar pacientu tika pieņemts lēmums operāciju veikt nomodā, izmantojot neiromonitoringa tehnoloģijas.

“Šādas operācijas tiek veiktas ļoti retos gadījumos, kad veidojums atrodas funkcionāli nozīmīgās smadzeņu zonās. Nomoda operācija ļauj operācijas laikā nepārtraukti kontrolēt pacienta runas un kustību funkcijas, tādējādi samazinot neiroloģiska deficīta risku,” skaidro Stradiņa slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, neiroķirurgs dr. Egils Valeinis.

Operācija ilga aptuveni četras ar pusi stundas, no kurām trīs stundas pacients bija nomodā. Šajā laikā ar pacientu strādāja speciālistu komanda, uzdodot iepriekš sagatavotus jautājumus un pārbaudot kustību funkcijas, lai precīzi identificētu un saudzētu smadzeņu runas un kustību centrus.

Operācijas sagatavošana prasīja aptuveni mēnesi, īpašu uzmanību pievēršot pacienta izglītošanai un sagatavošanai, lai operācijas laikā nodrošinātu ciešu un precīzu sadarbību starp pacientu un medicīnas personālu, kas ir būtiska drošai un veiksmīgai procedūras norisei.

“Nomoda operācijas veikšana ir komplicēts un resursu ietilpīgs process, kur izšķiroša nozīme ir gan komandas darbam, gan pacienta iesaistei. Mums izdevās sasniegt galveno mērķi – maksimāli izņemt veidojumu, neizraisot neiroloģisku zudumu,” norāda Stradiņa slimnīcas neiroķirurģe dr. Jūlija Dolgopolova, kurai šī bija pirmā šāda veida operācija.

Operācijas laikā tika izmantotas mūsdienīgas neiromonitoringa un neironavigācijas tehnoloģijas, kas ļauj precīzi orientēties smadzeņu struktūrās un kontrolēt nervu funkcijas reāllaikā. Šādas iespējas būtiski paaugstina operācijas drošību un efektivitāti.

Operāciju veica neiroķirurģe Jūlija Dolgopolova kopā ar neiroķirurģijas rezidentu Kristapu Rancānu un operāciju māsu Kristīni Jermakovu. Neiromonitorēšanu un kontaktu ar pacientu operācijas laikā nodrošināja neiroloģe Madara Kalniņa un kolēģis no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas – neiroķirurgs Basels Jakūbs Vehbe (Bassel Yacoub Wehbe). Operācijā piedalījās arī anesteziologi-reanimatologi Veronika Baltmane-Veckalne un Ļubova Minova, anestēzijas māsa Santa Helde, kā arī māsu palīdzes Estere Brice un Irita Šēle.

Saistītie raksti

Austrumu slimnīcā veikta unikāla galvaskausa audzēja operācija ar fluorescences navigāciju

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) neiroķirurgi pirmoreiz Latvijā onkoloģiskam pacientam veikuši īpaši sarežģītu galvaskausa audzēja operāciju, pielietojot inovatīvu fluorescences navigācijas metodi – 5-aminolevulīnskābi (5-ALA). Šī tehnoloģija ļauj operācijas laikā precīzi noteikt audzēja robežas pat kaulaudos, kur tās ar neapbruņotu aci nav saskatāmas.

Doctus

Austrumu slimnīcā pirmo reizi īstenota inovatīva kardioneiro ablācijas metode, izmantojot radiofrekvences enerģiju

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā pirmoreiz veiksmīgi īstenota inovatīva kardioneiro ablācijas metode, izmantojot radiofrekvences enerģiju, lai diviem pacientiem novērstu smagas sirds bradikardijas lēkmes – dzīvībai bīstamu sirdsdarbības palēnināšanos, ko izraisa parasimpātiskās nervu sistēmas pārmērīga aktivācija. Operācijas veica Austrumu slimnīcas aritmologi sadarbībā ar kardiologu Aigaru Rubuli, kurš patlaban strādā Sālgrēna universitātes slimnīcā Gētebrogā.

Doctus

Austrumu slimnīcas torakālie ķirurgi mazinvazīvā veidā veikuši sarežģītu plaušu audzēja operāciju

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” torakālie ķirurgi mazinvazīvā veidā veikuši bronhoplastisku un angioplastisku lobektomiju 67 gadus vecam pacientam, kuram bija diagnosticēts ļaundabīgs audzējs: centrāla kreisās plaušas plakanšūnu karcinoma, kas no plaušas augšdaivas bija ieaugusi gan kreisajā galvenajā bronhā, gan plaušu artērijā. Pēcoperācijas periods noritēja bez komplikācijām, un, pateicoties mazinvazīvai operācijas pieejai, jau astotajā dienā pacients tika izrakstīts mājās.

Kolorektālais vēzis un mirstības risks senioriem ar vai bez adenomas iepriekšējā kolonoskopijā

Līdz šim maz pētīts, kāds kolorektālā vēža attīstības risks ir pacientiem virs 75 gadu vecuma, kuriem iepriekšējā kolonoskopijā konstatēta adenoma, bet vadlīnijas rekomendē atkārtotu kolonoskopiju neveikt. Lai noteiktu kumulatīvo kolorektālā vēža risku, ne-kolorektālā vēža saistītus un visu iemeslu mirstības rādītājus šai pacientu grupai, ASV veterānu kohortā veikts pētījums.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Sadzirdēt. Saprast. Darīt DACE VORSLAVA, ģimenes ārste

Agrāk tādus cilvēkus raksturoja ar vārdiem: plaša profila speciālists. Zināms arī jēdziens: šaura specializācija. Kur šo vērtību skalā atrodas ģimenes ārsts, nereti saukts par universālo kareivi? Pēc tikšanās ar valmierieti Dr. DACI VORSLAVU, kuras ģimenes ārsta prakse iekārtota daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, ar lielu ticamību atbildu: ģimenes ārsts dzīvo daudzdimensiju Telpā un notur ātri mainīgo Laiku vismaz kaut kādos rāmjos.

B. Brila

Pavasara nogurums – mīts vai realitāte?

Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.

Doctus

Primāra arteriāla hipertensija. Kā izvēlēties medikamentu?

Ģimenes ārsta praksē lielu daļa darba veltām kardiovaskulāro slimību pārvaldībā. Jāsaka, ka primāra arteriāla hipertensija (PAH) noteikti ir līderis starp sirds un asinsvadu slimībām, ar ko sastopamies katru dienu. Izvēloties antihipertensīvo terapiju, jāņem vērā vairāki ar pacientu un viņa slimību anamnēzi saistīti faktori — asinsspiediena mērķis, blakusslimības, pacienta preferences un dažkārt arī izmaksas.

S. Paudere–Logina

Malnutrīcija un sarkopēnija hronisku aknu slimību gadījumā

Hronisku aknu slimību, īpaši cirozes, gadījumā, malnutrīcija ir bieža un klīniski nozīmīga komplikācija. Malnutrīciju ne vienmēr ir viegli pamanīt, jo tā var slēpties aiz šķidruma aiztures (ascīts, perifēra tūska) vai pat aptaukošanās, vienlaikus pastāvot muskuļu masas zudumam (sarkopēniska aptaukošanās). Sarkopēnija ir malnutrīcijas galvenā izpausme, un tā saistīta ar augstāku mirstību, infekciju risku, hospitalizācijas ilgumu un sliktākiem transplantācijas iznākumiem.

I. Tolmane

Farmaceits vaicā ģimenes ārstam. Veicinām dialogu

Ārsta sadarbībā ar pacientu bieži vien aisberga neredzamajā daļā paliek farmaceitu un farmaceitu asistentu loma aptiekās. Viņi ir tie speciālisti, kas redz ārstu izrakstītās receptes, skaidro zāļu lietošanas noteikumus, sniedz padomus bezrecepšu medikamentu un uztura bagātinātāju lietošanā. Tas bieži vien ir nenovērtēts darbs pacienta veselības un drošības jautājumos. Ja farmaceitam ir nepieciešamība vai vēlme uzdot kādu precizējošu jautājumu ārstam, tas ne vienmēr ir iespējams. Ar šīs rubrikas palīdzību celsim tiltu starp farmaceitu un ārstu.

A. Dvēselīte, D. Misiņa
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U