Antidepresanti mijiedarbojas ar opioīdiem un mazina sāpju atvieglošanu
Biežāk lietotie antidepresanti mijiedarbojas ar opioīdu tramadolu un padara to mazāk efektīvu sāpju mazināšanā, secināts pētījumā.
Biežāk lietotie antidepresanti mijiedarbojas ar opioīdu tramadolu un padara to mazāk efektīvu sāpju mazināšanā, secināts pētījumā.
Cilvēkiem ar demenci var būt grūtības izteikties par sāpju stiprumu un šie cilvēki bieži cieš no neārstētām sāpēm. Pretsāpju līdzekļu lietošana pacientiem ar demenci ievērojami ir pieaugusi pēdējā desmitgadē, īpaši opioīdu lietošana.
Sievietēm, kuras ilgstoši lieto antibiotikas, ir paaugstināts infarkta un insulta risks, secināts pētījumā ar gandrīz 36 500 sievietēm.
Pacientiem ar reimatoīdo artrītu ir tāda paša līmeņa kardiovaskulārie ieguvumi bez papildus riskiem no statīnu lietošanas, kā citiem indivīdiem, secināts lielā klīniskā pētījumā.
Pētnieki no Amerikas universitātes izstrādājuši jaunu, ļoti sensitīvu, ātru ģenētisko testu, kas ļauj atklāt, vai baktērija nēsā gēnu, kas izraisa rezistenci, divām biežāk lietotajām antibiotikām.
Akūtu un hronisku nieru slimību risks saistībā ar NSPL lietošanu jauniem un aktīviem cilvēkiem ir augstāks nekā iepriekš tika uzskatīts, secināts jaunā pētījumā.
Antibiotiku lietošana pacientiem, kuri hospitalizēti astmas paasinājuma dēļ, pagarina slimnīcā pavadīto laiku un paaugstina izmaksas bez riska mazināšanas, secināts pētījumā.
Kritiski slimiem pacientiem nav efekta no antipsihotiskiem līdzekļiem, kurus lieto jau vairāk kā četras desmitgades, ārstējot delīriju intensīvās terapijas nodaļā.
Probiotiku lietošana ir saistīta ar retāku antibiotiku terapiju zīdaiņiem un bērniem, secināts pētījumu apskatā, kuru veica pētnieki no ASV, Anglijas un Nīderlandes.
Meta-analīzē secināts, ka antidepresantu lietošana, kā arī depresija pati par sevi, ir saistīta ar paaugstinātu vēnu trombembolisma risku, bez riska atšķirībām starp trīs antidepresantu klasēm.
Pasaulē aizvien biežāk sarunās par populācijas novecošanos tiek skarta tēma par kognitīviem traucējumiem, kas ir arī loģiski izskaidrojams, — jo vairāk cilvēku nodzīvo ilgāk par 80 gadiem, jo lielāka iespēja, ka viņiem var attīstīties kognitīvie traucējumi. Latvijā visbiežāk tiek diagnosticētas kombinētas ģenēzes demences, kas ietver gan vaskulāru demenci, gan Alcheimera demenci, gan novērojamas toksiskas, dismetaboliskas encefalopātijas ar demenci.
Pacientiem ar hronisku nieru slimību (HNS) 3.–5. stadijā zema olbaltumvielu satura veģetāra diēta (LPVD), ievērota 6 mēnešus, bija saistīta ar būtiskiem nieru funkcijas, metabolo rādītāju un ķermeņa sastāva uzlabojumiem, nepasliktinot uzturvielu nodrošinājumu.
Kardiovaskulārās slimības (KVS) joprojām ir galvenais nāves cēlonis ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē, proti, 2022. gadā no KVS nomira 19,8 miljoni cilvēku, kas ir aptuveni 32 % no visiem pasaules nāves gadījumiem. [1] Riska faktori, jo īpaši dislipidēmija, kļūst arvien izplatītāki tieši gados jaunu pacientu vidū (21—39 gadi). [2] Ģimenes ārsti un šaurākas specialitātes ārsti savā praksē arvien biežāk sastop 21—40 gadus vecus pacientus ar paaugstinātu zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmeni, bieži bez acīmredzamām ģenētiskām pazīmēm.
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.